Lai varētu jums piedāvāt labāku saturu, lapā tiek izmantotas sīkdatnes. Apmeklējot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.
Sapratu
Iepriekšējais
Nākamais

Notikusi kārtējā Latvijas pašvaldību jaunatnes lietu atbalsta tīkla koordinējošās darba grupas tikšanās

Latvijas Pašvaldību savienība ēkā pagājušajā nedēļā pulcējās pašvaldību, plānošanas reģionu un IZM pārstāvji, lai piedalītos kārtējā Latvijas pašvaldību jaunatnes lietu atbalsta tīkla koordinējošās darba grupas sanāksmē.

Šoreiz darba kārtībā uzsvars tika likts uz plānošanas reģionu darbību jaunatnes jomā. Zemgales plānošanas reģiona (ZPR) Attīstības nodaļas pārstāvis Edgars Paulovičs informēja par darbu ar jaunatni ZPR, norādot, ka darbu ar jaunatni plānošanas reģionā jāuzņemas kā iniciatīva, jo darbs jaunatnes jomā nav tiešās funkcijas plānošanas reģioniem, tomēr katrā plānošanas reģionā notiek vairākas aktivitātes jaunatnes jomā. Gan ZPR gan citos reģionos saziņa ar jaunatnes lietu speciālistiem pārsvarā notiek caur e-pastiem, taču plānošanas reģioni uzsver, ka produktīvākam darbam būtu nepieciešamas klātienes tikšanās un pieredzes apmaiņas braucieni uz pašvaldībām. 


E.Paulovičs norādīja, ka, sazinoties ar citiem reģioniem, sadarbība veidojas ar vien ciešāka un pamazām tiek mēģināts pavērst darbības arvien vairāk tieši uz jaunatnes darbu. Jāsāk daudz intensīvāk domāt par plānveida darbību reģionos, jo pašvaldības ir dažādas.

Rīgas Plānošanas reģiona (RPR) pārstāve Laura Kindzule norādīja, ka darbā ar jaunatni labi noder mūsdienu sociālie tīkli, piemēram, ir izveidota facebook grupa RPR jaunatnes lietu speciālistiem, kur neformālā vidē tiek diskutēts par aktuālajiem jautājumiem. Rīgas plānošanas reģions ir fokusējies tieši uz plānošanu, konkrēti, jauniešu iesaisti plānošanas procesos pašvaldībās un plānošanas dokumentu izstrādē. Otrs fokuss RPR ir jauniešu uzņēmējdarbības spēju veicināšana.

Kurzemes plānošanas reģiona pārstāve Ingrīda Muraškovska pauda, ka ir plānots veidot tikšanās, kafijas pēcpusdienas, lai saprastu, kas ir būtiskākas vajadzības jaunatnes lietu speciālistiem darbā ar jaunatni. 

Latgales plānošanas reģiona (LPR) pārstāvis Oskars Zuģickis informēja, ka salīdzinoši nesen ir bijuši divi jaunatnes politikas forumi. Dažādu projektu ietvaros ir bijušas aktivitātes, kur jaunieši, jaunatnes darbinieki kopā nāk un darbojas, bet uzsver, ka plānošanas reģiona pienesums ir salīdzinoši mazs. LPR ir Latgales uzņēmējdarbības centrs, kas organizē uzņēmējdarbības mēnesi, kura ietvaros katru gadu ir izvēlētas vairākas skolas, kur jaunieši sabrauc un tiek stāstīta dažāda informācija par uzņēmējdarbību. 

Diskusijas laikā jaunatnes lietu speciālisti uzsvēra, ka jaunatnes darba attīstību ietekmē arī tas, ka reģionu līmenī nav neviens dokuments, kurā jaunatnes darbs būtu minēts kā atsevišķa dimensija. Šobrīd tas ir tikai vārds starp citām prioritātēm un starp citiem teikumiem, kuri pēc būtības neko neizsaka, līdz ar to, nav arī finansiālā seguma. 

Diskutējot par plānošanas reģionu lomu jaunatnes darbā, izkristalizējās vēl viena būtiska problēma-pašvaldībās pie personāla resursiem trūkst karjeras konsultantu un jaunatnes lietu speciālistiem trūkst zināšanas, lai varētu konsultēt jauniešus karjeras jomā. Jaunatnes lietu speciālisti norādīja, ka ap 2005.gadu Latvijā bija apjomīgs ESF projekts "Karjeras izglītības programmas nodrošinājums izglītības sistēmā" (KIPNIS), kura ietvaros skolotājiem tika dota metodika, kā virzīt jauniešu karjeras attīstīšanu. Jaunatnes lietu speciālisti norādīja, ka būtu lietderīgi atgādināt skolām par šo KIPNIS projektu un atgādināt skolotājiem, ka ir dažādas ļoti labas metodikas, par to, kā var strādāt ar karjeras virzīšanu un to izmantot savā ikdienas darbā strādājot ar jauniešiem. Šīs metodikas tika izstrādātas projekta ietvaros un nodotas skolu bibliotēkām. 

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Politikas iniciatīvu un attīstības departamenta Vecākā referente Marika Arkliņa klātesošo iepazīstināja ar IZM aktualitātēm. 

M.Arkliņa informēja par Jaunatnes politikas valsts programmas 2016.gadam pasākumiem pašvaldību līmenī, norādot, ka 2016. gadā turpināsies jaunatnes lietu speciālistu apmācības, kā arī būs divas metodiskās tikšanās jaunatnes lietu speciālistiem, turpināsies izbraukuma semināri, vizītes uz mazāk aktīvajām pašvaldībām, paredzēts izstrādāt video, kas skaidrotu Jaunatnes politikas īstenošanas plāna 2015.-2020.gadam būtību un nepieciešamību, kā arī sadarbībā ar Latvijas pašvaldību jaunatnes lietu atbalsta tīklu plānots piesaistīt dažādus ekspertu, starptautiskus lektorus video tiešraidēm u.c. aktualitātes. 

Informāciju sagatavoja 
Lelde Vazdiķe
LPS jaunatnes lietu speciāliste
lelde.vazdike@lps.lv, 67508523