Ir iznācis jaunākais žurnāla "Logs" numurs - 2015. gada Septembra/Oktobra laidiens. Piedāvājam iepazīties ar Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēža Andra Jaunsleiņa ievadrakstu, kas veltīts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas izplatītajām ziņām par jaunām iecerēm Administratīvi teritoriālās reformas turpināšanai.
"Reformas propaganda"
Reformu iemesli reti sakrīt ar deklarētajiem mērķiem. Viens no reformu rosināšanas motīviem ir nevēlēšanās atzīt savas kļūdas un uzņemties par tām atbildību. Tāpēc jāatrod kāds cits vainīgais un jāmēģina šo vainīgo likvidēt. Ja reforma izdosies, varēs ilgi stāstīt, ka arī turpmākās neveiksmes ir sagudrotā “ļaundara” rīcības sekas.
Propaganda ir organizēta smadzeņu “skalošana”. Propagandisti zina, ka lielāki meli šķiet ticamāki. Ja samelosi tikai mazliet, tad tautai radīsies aizdomas. Ja samelosi ar vērienu – noticēs, jo nevar taču būt, ka mums tik ļoti melo.
Negribas atzīt, ka iepriekšējā ilgtermiņa politika – pārmērīga taupīšana un līdzekļu neieguldīšana infrastruktūrā un izglītībā, orientācija uz lētā darbaspēka ekonomiku – ir depopulācijas un ekonomiskās stagnācijas cēlonis. Tāpēc tika meklēts vainīgais – mazie pagasti, kas it kā kavējot attīstību.
Pirms sešiem gadiem veiktā administratīvi teritoriālā reforma netika atbalstīta ne ar pašvaldību finanšu pieaugumu, ne ar funkciju decentralizāciju. Jaunievēlētie pašvaldību vadītāji centās darīt visu, lai jaunajos apstākļos strādātu efektīvāk, taču valdības nevēlēšanās atbalstīt attīstību kavēja labos nodomus.
Pasaules ekonomiskā krīze toreiz ļāva izglābties no objektīva šīs reformas vērtējuma. Tagad, pasliktinoties drošībai globālā mērogā un nespējot izkļūt no fiskālās disciplīnas slazda, atkal ir vajadzīgs kāds, kuram uzvelt vainu. Tiek piedāvāts atkal apvienoties, neizvērtējot, kāpēc iepriekšējā apvienošana nedeva gaidīto.
Reformas propagandisti priekšplānā izvirza cilvēkus, kuriem nav ne mazākā priekšstata par pašvaldību iekārtu, funkcijām vai finansēm. Tiek tiražēti meli,
- ka republikas pilsētas finansējot mazās pašvaldības (patiesībā pēc pašu ieņēmumiem uz vienu reģistrēto iedzīvotāju šīs pilsētas ieņem 4., 10., 18., 23., 45., 70. un 81. vietu no 119 pašvaldībām);
- ka lielāki novadi ir ekonomiski spēcīgāki nekā mazie novadi (patiesībā novadi ar reģistrēto iedzīvotāju skaitu virs 25 tūkstošiem ieņem 24., 37., 41., 53., 61., 72., 87., 111. un 113. vietu; mazākie novadi ar reģistrēto iedzīvotāju skaitu zem diviem tūkstošiem pēc pašu ieņēmumiem uz reģistrēto iedzīvotāju ieņem 34., 66. un 101. vietu);
- ka mazākie novadi nespējot apgūt investīcijas (patiesībā Ministru kabinets pieņem tādus noteikumus, lai kavētu mazos novadus investīcijas saņemt).
Tīši (vai netīši?) tiek piedāvāta reģionālās depopulācijas programma, kas balstās uz trim vaļiem:
- uz jauno finanšu izlīdzināšanu, kas centralizēti novirza donoru naudu prom no ģeopolitiski svarīgākajām Latvijas teritorijām;
- uz jau paveikto slimnīcu koncentrāciju un centralizāciju, kas attālina iedzīvotājus no ārstēšanas vietas;
- uz tuvākajos gados iecerēto vidusskolu slēgšanu, kas padarīs dzīvošanu daudzās teritorijās vēl mazāk pievilcīgu.
Neviena no koalīcijā esošajām partijām pirms Saeimas vēlēšanām nesolīja uzsākt jaunu administratīvi teritoriālo reformu. Godīgi būtu savus nodomus atklāt pirms nākamajām vēlēšanām, nevis uzsākt reformu steigā, bez pienācīgas diskusijas un slepeni.
Tiem, kas iesaistās reformas propagandā, vajadzētu padomāt, kurai valstij ir izdevīga Latvijas (īpaši austrumu pierobežas) depopulācijas programma.
Tā vietā, lai organizētu kārtējo teritoriālo reformu, valdība varētu koncentrēties uz konkurētspējīgas ekonomikas veicināšanu un jaunu darbavietu radīšanu.
Andris Jaunsleinis,
LPS priekšsēdis