2016. gada 23. februārī LPS Finanšu un ekonomikas komitejas sēdē LPS padomniece Kristīne Kinča ziņoja, ka 2017. gada 1. janvārī spēkā stāsies grozījumi Civillikumā, ar kuriem tiek ieviests jauns tiesību institūts – apbūves tiesība. Tāpat komitejas dalībnieki tika informēti par paredzētajiem grozījumiem Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā, Zemesgrāmatu likumā un likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli”, kas saistīti ar apbūves tiesības ieviešanu.
Apbūves tiesība tiek ieviesta, lai aizstātu brīvprātīgā dalītā īpašuma tiesiskās attiecības. Uz apbūves tiesības pamata varēs celt nedzīvojamās ēkas un inženierbūves. Apbūves tiesība būs spēkā pret trešajām personām tikai pēc tam, kad tā tiks ierakstīta zemesgrāmatā. Tādējādi grozījumi Zemesgrāmatu likumā paredz kārtību un noteikumus, kā apbūves tiesību varēs ierakstīt zemesgrāmatā un šim nolūkam atklāt atsevišķu apbūves tiesības nodalījumu. Savukārt grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā noteiks, ka par nekustamā īpašuma īpašnieku šā likuma izpratnē tiks atzīts apbūves tiesīgais, kuram būs tiesības veikt darbības kadastrā ar uz apbūves tiesības pamata uzcelto ēku vai inženierbūvi. Tāpat arī saskaņā ar grozījumiem likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli” nekustamā īpašuma nodokli par nedzīvojamo ēku vai inženierbūvi maksās apbūves tiesīgais. Savukārt zemesgabala īpašniekam visu apbūves tiesības spēka esamības laiku saglabāsies pienākums maksāt nekustamā īpašuma nodokli par zemi.
Latvijas Pašvaldību savienība nesaskaņoja ne grozījumus Zemesgrāmatu likumā, ne Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā, ne arī likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli”.
LPS lūdz nodrošināt datu savstarpēju apmaiņu informācijas sistēmās, kā arī aicina tieslietu ministru nodrošināt, ka apbūves tiesība netiek izmantota, lai apbūves tiesīgais izvairītos no nekustamā īpašuma nodokļa nomaksas.
Pašvaldības tiek lūgtas iesniegt neskaidros jautājumus par apbūves tiesības piemērošanu, lai varētu nodrošināt informācijas apkopošanu un noderīgās informācijas izplatīšanu pašvaldībām.