18. janvārī notika šāgada pirmā Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) Domes sēde, kurā tika skatīts jautājums par Ministru kabineta (MK) un LPS 2016. gada 5. oktobrī noslēgtā vienošanās un domstarpību protokola izpildes gaitu. Domes sēdē piedalījās arī Izglītības ministrs Kārlis Šadurskis, kurš informēja par katra jautājuma virzību, uzsverot, ka “jautājumi, kuri ir iekļauti vienošanās un domstarpību protokolā, visi ir grūti, finanšu ietilpīgi un atstāj būtisku ietekmi uz valsts turpmāko attīstību, tāpēc lēmumi nedrīkst būt pieņemti sasteigti, kļūdaini vai novilcināti.”
Jautājumā par Internātskolu attīstības iespējām un to finansēšanu, K.Šadurskis norādīja, ka ir izveidota darba grupa un pirmie starprezultāti varētu būt marta beigās. “ Tiklīdz būs izstrādāti kādi kritēriji, tie tiks iesniegti LPS izvērtēšanai,” piebilda ministrs. Savukārt Izglītības un zinātnes ministrijas Izglītības departamenta Valsts sekretāra vietniece - departamenta direktore Evija Papule norādīja, ka šajā jautājumā būtu nepieciešams LPS viedoklis attiecībā par pašvaldību savstarpējiem norēķiniem kā formu internātskolās, jo pastāv iespēja saglabāt dažās vietās tās kā skolas ar internātu, bet skaidrs, ka tādā vai citā gadījumā šādi savstarpējie norēķini būs vajadzīgi un skaidrs, ka turpmāk nebūs 15 valsts apmaksātas internātskolas.
Jautājumā par speciālo pirmsskolas izglītības iestāžu attīstību un finansējumu, E.Papule informēja, ka atsevišķa darba grupa šī jautājuma izskatīšanai nav izveidota, bet šis jautājums tiek skatīts darbā grupā, kurā skata kopumā speciālās izglītības attīstību. “Attiecībā uz speciālās pirmsskolas izglītības iestādēm, tad katrai iestādei jāmeklē savs individuālais risinājums, bet pārsvarā pašvaldības jau to risina kontekstā ar citām speciālās izglītības iestādēm. Uz marta beigām būs beigušās konsultācijas ar tām pašvaldībām, kas jau šo jautājumu risina, pārējām diemžēl pilnībā būs jāfinansē no pašvaldību budžeta,” skaidroja E. Papule.
Jautājumā par pedagogu atalgojumu, K.Šadurskis informēja, ka pašlaik notiek pedagogu atalgojuma modeļa monitorings – tālākā koeficientu sistēma, ko vēlas izmainīt, ir atkarīga no izstrādātā kopējā modeļa attiecībā uz internātskolām, speciālām izglītības iestādēm u.c.
Savukārt, runājot par profesionālām izglītības iestādēm, ministrs skaidroja, ka valsts mērķis ir panākt proporciju 50%:50%, starp tiem, kuri mācās vispārējā izglītības iestādē un profesionālā izglītības iestādē. Attiecībā uz pašvaldību profesionālās izglītības iestādēm ir izstrādāts laika grafiks, nodefinējot, ka līdz 2017. gada 1. septembrim jābūt skaidram tālākās darbības modelim.
LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis uz šo piebilda, ka arī šajā jautājumā pašvaldības gaida no IZM konkrētu plānu un priekšlikumus. “Tālāk pašvaldības izvērtēs un sniegs savu redzējumu un viedokli. Kopīgi jāvienojas par efektīvāko sistēmu,” uzsvēra priekšsēdis.
Vēl tika skatīts jautājums par atbalstu pedagogiem darba zaudēšanas gadījumos vecumā no 60 līdz 63 gadiem (ja skola tiek likvidēta vai reorganizēta). “Ir izstrādāts informatīvais ziņojums “Par vispārējās izglītības pedagogu, kuri vecumā no 60 gadiem līdz priekšlaicīgas pensionēšanās vecumam pašvaldību dibināto skolu likvidācijas vai reorganizācijas gadījumā zaudē darbu, sociālā atbalsta sistēmas izveidi” un nosūtīts saskaņošanai LPS. Informatīvais ziņojums paredz, ka pedagogam tas būs vienreizējs pabalsts, kura apjoms ir par 6 mēnešiem no pedagoga vidējās izpeļņas,” skaidroja K.Šadurskis.
LPS Domes sēdē tika apstiprināta arī LPS 2017. gada ieņēmumu – izdevumu tāme.
Tāpat domnieki apstiprināja arī LPS 28. Kongresa norisi un vietu. Tas notiks 18. augustā Alūksnē.
Plaši tika diskutēts arī jautājums par Latvijas nacionālā kultūras centra ierosinājumu lieluzvedumam “Māras Zeme” izveidot īpašus tērpus, kas prasītu no pašvaldībām lielus finansiālos ieguldījumus. Domnieki nolēma pilnvarot LPS sagatavot un nosūtīt Latvijas Nacionālajam kultūras centram vēstuli, paužot kopīgu pašvaldību viedokli.