13. maijā notika ikgadējās Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) un Tieslietu ministrijas (TM) sarunas. No LPS puses sarunas vadīja LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis, no TM puses-TM valsts sekretārs Raivis Kronbergs.
Gan A.Jaunsleinis, gan R.Kronbergs sarunu ievadā abpusēji pateicās par līdzšinējo veiksmīgo sadarbību, par ko liecinot daudzi kopīgi atrisinātie jautājumi.
Apmēram trešdaļa sarunu laika tika veltīta , lai izvērtētu 2016. gada sarunu izpildi, kur daļa no protokolā fiksētajiem TM darbiem ir izpildīti, daļa vēl darāma.
Tika skatīti arī šādi šīm gadam pieteiktie jautājumi.
No LPS izvirzītie:
- par starpinstitucionālās sadarbības modeļiem ar mērķi efektīvāk cīnīties pret vardarbību ģimenē (jautājumi, kas saistīti ar jaunajiem likumprojektiem- Bērnu antisociālās uzvedības prevencijas likums un Starpinstitucionālās sadarbības vardarbības un vardarbības risku novēršanai likums);
- zemes reformas joma: problēmas saistībā ar zemes reformas laikā nodibinātajiem ceļu servitūtiem un to iespējamajiem risinājumiem;
- Valsts Zemes dienesta un pašvaldību datu apmaiņa (pašvaldības virknē gadījumu ir tās, kas minētos datus rada vai dod VZD, tomēr arī pašvaldībai dati no VZD jāpērk);
- grozījumi Civilprocesa likumā (plānotā redakcija-Tiesa lēmumu par pagaidu aizsardzību pret vardarbību, lēmumu par pagaidu aizsardzības pret vardarbību līdzekļa aizstāšanu vai atcelšanu nosūta pašvaldības sociālajam dienestam pēc prasītāja dzīvesvietas sociālās rehabilitācijas veikšanai);
- Tieslietu ministrijas rīcība un termiņi Valsts kontroles revīzijas ziņojumā “Par Latvijas Republikas 2015.gada pārskatu par valsts budžeta izpildi un pašvaldību budžetiem” ietverto ieteikumu izpildei.
No TM izvirzīts:
- par risinājuma ieviešanu, lai zemesgrāmatu nodaļas tiešsaistē varētu pārliecināties par pašvaldības atteikumiem no pirmpirkuma tiesībām un pašvaldības priekšsēdētāja piekrišanu zemes īpašuma iegādei šāda (pēc analoģijas, kā tas notiek, pārbaudot nekustamā īpašuma nodokļa samaksas faktu). Pie šī gan izvērtās daudz plašāka diskusija par nepieciešamību precizēt normu par pašvaldības atteikumu no pirmpirkuma tiesībām, lai to nevarētu apiet.
Jāatzīmē, ka ļoti spraigas diskusijas izvērtās par Bērnu antisociālās uzvedības prevencijas likumprojektu kopumā. Projekts pašlaik ir stadijā pirms saskaņošanas sanāksmes, spēkā stāšanās paredzēta 2020. gadā un tā ieviešanai sarēķinātais finansējums no valsts budžeta ir 45 miljoni eiro. Kaut arī likumprojekta ideja un mērķis, protams, ir vērtējams pozitīvi, tomēr iespējams arī, ka saglabājot Bērnu tiesību aizsardzības likuma 58.pantu ar nosacījumu, ka tam tiek paredzēts kaut kāds finansējums no valsts budžeta, tas būtu reālāks risinājums (kā iespēja saņemt 45 miljonus, lai realizētu virkni to pasākumu un pakalpojumu, ko paredz jaunais likumprojekts). Pēc esošās redakcijas, likumprojekts attiecas uz ļoti plašu subjektu loku; ir bažas par funkciju dublēšanos; ir finansējuma un administrēšanas jautājumi; profesionāļu resursi, apmācību nepieciešamība un virkne citu konceptuālu iebilžu.
Vineta Reitere,
LPS priekšsēža padomniece juridiskajos jautājumos