Šonedēļ Ekonomikas ministrijā tika iesniegta desmit partneru kopīgā vēstule, kurā pausta vienota nostāja jautājumā par būvniecības ierosinātāja atbildības robežām būvniecībā. Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) vārdā vēstuli parakstījis LPS priekšsēdis Gints Kaminskis.
Desmit organizācijas – valsts akciju sabiedrība “Valsts nekustamie īpašumi”, Ārvalstu investoru padome Latvijā, Nacionālā nekustamo īpašumu attīstītāju alianse, Latvijas Apdrošinātāju asociācija, akciju sabiedrība “Latvijas Valsts meži”, valsts akciju sabiedrība “Latvijas Valsts ceļi”, Latvijas Pašvaldību savienība, Latvijas Universitāte, Rīgas Stradiņa universitāte un Rīgas Tehniskā universitāte – saskaņojušas vienoto nostāju par būvniecības ierosinātāja atbildības robežām.
Gan valsts kapitālsabiedrības un universitātes, kas veido būtiskāko publiskās jomas valsts līmeņa būvniecības ierosinātāju īpatsvaru valstī, gan nacionālā līmeņa privātās jomas būvniecības ierosinātāji un investori, gan Latvijas Pašvaldību savienība, kas pārstāv pašvaldības kā publiskās jomas pašvaldību līmeņa būvniecības ierosinātājus, vienojušies par kopīgu nostāju trīs lielos jautājumos.
Visi desmit partneri atbalsta Ekonomikas ministrijas iniciatīvu veicināt trešo personu aizsardzību būvniecības procesā, meklējot risinājumus, kā trešajām personām vienkāršot atlīdzības saņemšanu par tām nodarīto kaitējumu būvniecības procesa laikā, bet kategoriski iebilst pret turpmāku virzību Būvniecības likuma grozījumam, kas paredz būvniecības ierosinātāja atbildību par visiem būvniecības procesa laikā trešajām personām nodarītajiem zaudējumiem (19.1 panta trešā daļa). Šāda norma rada mākslīgu un neadekvātu būvniecības ierosinātāja atbildību salīdzinājumā ar citiem būvniecības procesa dalībniekiem. Vēstules autori vērš uzmanību, ka būvniecības ierosinātājs ir vienīgais būvniecības procesa dalībnieks, kura darbība netiek sertificēta normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, jo normatīvie akti neizvirza būvniecības ierosinātājam prasību būt zinošam un sertificētam būvniecības jomā.
Vēstules parakstītāji atbalsta ideju strādāt pie vienota visa būvniecības procesa apdrošināšanas regulējuma izveides, tomēr uzskata, ka šādu apdrošināšanas produktu nevar radīt steigā, neizvērtējot visus ar tā ieviešanu un darbību saistītos riskus, tāpēc ir jāturpina diskusija par šāda regulējuma izveidi.
Partneru ieskatā būtiskus uzlabojumus trešo personu interešu aizsardzībai būvniecības procesa laikā ir iespējams nodrošināt ar izmaiņām pastāvošajā būvniecības jomas apdrošināšanas normatīvajā regulējumā.
Ministru kabineta 2014. gada 19. augusta noteikumos Nr. 502 “Noteikumi par būvspeciālistu un būvdarbu veicēju civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu” noteiktās prasības un kritēriji attiecībā uz būvniecības procesa dalībnieku profesionālās atbildības apdrošināšanu ir nepietiekami, tādēļ rodas strīdi par pienākumu atlīdzināt trešajām personām nodarītos zaudējumus.
Vēstules iesniedzēji uzskata, ka ir jāizstrādā normatīvā regulējuma grozījumi, definējot tajos pietiekami plašu un skaidru būvniecības procesa dalībnieku civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas seguma apjomu, izsmeļoši nosakot pieļaujamos apdrošināšanas atlīdzības izmaksas izņēmumus un paredzot adekvātus atbildības limitus.
LPS priekšsēdis Gints Kaminskis atzīst: “Pašvaldību savienība atbalsta samērīgu politiku gan visā būvniecības procesā kopumā, gan par tās ierosinātāja atbildību. Esam pret Būvniecības likuma grozījumu projektā šobrīd iestrādāto normu, kas būvniecības ierosinātājam – tātad arī pašvaldībām uzliek pārāk lielu atbildību salīdzinājumā ar citiem procesa dalībniekiem. Ir nepieciešams skaidrs atbildību sadalījums, un katram jāatbild par sava darba kvalitāti. Esmu gandarīts, ka desmit partnerorganizācijas spējušas vienoties par pamatprincipiem.”
Foto: VNĪ
Informāciju sagatavoja:
Gunta Klismeta,
Latvijas Pašvaldību savienības
Komunikācijas nodaļas redaktore