26. jūnijā Rīgā notikušajā konferencē “Inovatīva decentralizēta sadarbība Austrumu partnerībai” bija iespēja iepazīties ar secinājumiem par pēdējos gados panākto decentralizācijā un administratīvajās reformās trīs Austrumu partnerības valstīs – Gruzijā, Moldovā un Ukrainā –, kā arī ar turpmāk plānoto. Konferencē pašvaldību pārstāvji varēja identificēt mērķus un aktivitātes nākamajiem attīstības sadarbības projektiem. Tāpat bija iespēja sākt diskusijas par Eiropas Komisijas piedāvājumu kaimiņattiecību, attīstības un starptautiskās sadarbības instrumentam nākamajā daudzgadu finanšu ietvarā 2021.–2027. gadam.
Sniegtās prezentācijas atspoguļoja Eiropas Platformas vietējo un reģionālo pašvaldību attīstībai partneru attīstības sadarbības aktivitātes. Dalībnieki guva ieskatu publiskās pārvaldes reformu decentralizācijas tendencēs un izaicinājumos Gruzijā, Moldovā un Ukrainā kopš 2015. gada. Vairākkārt izskanēja apgalvojums, ka pats pamats veiksmīgām izmaiņām ir abpusēja komunikācija un izpratne gan no pašvaldību, gan valdības puses.
Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēdis Gints Kaminskis, atklājot konferenci, pauda: “Esam gandarīti, ka Eiropas Vietējo un reģionālo pašvaldību padome lēma koferenci rīkot Rīgā, tādējādi novērtējot LPS un pašvaldību ieguldījumu attīstības sadarbības jomā. Sadarbība ar Austrumu partnerības un Centrālāzijas valstīm ir Latvijas valdības un LPS prioritātes. Esam snieguši ieguldījumu, mērķtiecīgi strādājuši un veicinājuši sadarbības starp Latvijas, Gruzijas, Moldovas, Azerbaidžānas, Baltkrievijas, Ukrainas un Kirgīzijas asociācijām un pašvaldībām.”
Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica: “Austrumu partnerība ir un pārredzamā nākotnē būs viens no prioritārajiem reģioniem Latvijas attīstības sadarbības politikā. Latvija turpinās atbalstīt labas pārvaldības un tiesiskuma stiprināšanu, kā arī sniegs atbalstu decentralizācijas procesos, uzņēmējdarbības attīstībai un eksportspējas stiprināšanai. Mēs turpināsim atbalstīt divpusēji, sniedzot Latvijas ekspertīzi un daloties ar labākās prakses piemēriem. Savukārt Eiropas Savienībā – gan iestājoties par atbalsta stiprināšanu Austrumu partnerībai, tai skaitā paredzot atbalstu vietējo pārvalžu attīstībai un sadarbībai tagad un turpmāk, gan īstenojot daudzpusējus projektus.” Parlamentārā sekretāre uzsvēra decentralizētas attīstības sadarbības pieaugošo lomu. Atbalsts vietējās un reģionālās pārvaldes spēju stiprināšanai ir nepieciešams, lai decentralizācija būtu veiksmīga un vairotu demokrātisku iesaisti un labklājību.
Noslēgumā LPS ģenerālsekretāre Mudīte Priede: “Šī konference bijusi interesanta un vērtīga ar to, ka vienkopus satikāmies dažādu sfēru, valstu, organizāciju pārstāvji, lai varētu apspriest aktuālo attīstības sadarbībā. Jāsaprot, ka izmaiņas vai jebkādas reformas var veikt, tikai iesaistot pašvaldības, jo tās ir vistuvāk iedzīvotājiem. Prezentācijās atspoguļojās esošās situācijas izvērtējums, izaicinājumi Austrumu partneru valstīs, tas, kādas gaidas ir no mums kā sadarbības partneriem, kā arī, kādas gaidas ir no Eiropas Komisijas puses. Protams, ir nepieciešams finansējums aktivitātēm, bet tikpat svarīgi ir apzināties, ka, kopīgi veidojot dialogu un runājot visām pusesēm, ir panākams labāks rezultāts un sadarbība.” LPS ģenerālsekretāre pauda bažas, ka, Eiropas Komisijai nākamajā daudzgadu finanšu ietvarā apvienojot vairākus attīstības sadarbības instrumentus vienā, mazāki decentralizētas sadarbības partneri, arī vietējās pašvaldības, var zaudēt iespēju iegūt finansējumu projektiem. Tas nozīmētu zaudēt jau panākto progresu līdz šim ieguldītajā pašvaldību darbā attīstības sadarbības aktivitāšu kontekstā. Atbildot uz šīm bažām, Eiropas Komisijas Kaimiņattiecību politikas un paplašināšanās sarunu ģenerāldirektorāta pārstāvis Viktors Bojkovs norādīja, ka jaunais ietvars nemainīs iespējas iegūt finansējumu. LPS pauda gatavību sadarbībā ar Latvijas Republikas Ārlietu ministriju un citām ieinteresētajām pusēm strādāt ar attīstības sadarbības jautājumiem nākamā daudzgadu finanšu ietvara kontekstā, iesaistot pašvaldības, lai nodrošinātu finansējuma pieejamību un iespēju turpināt veiksmīgi realizēt jaunus projektus ar Austrumu partnerības valstīm.
Kā sarunā ar LPS norādīja Eiropas Ārējās darbības dienesta nodaļas vadītāja vietnieks Nils Jansons, izvērtējot nākotnes sadarbību, ir vērts apsvērt iespēju dalīties labās prakses pieredzē pašvaldību pakalpojumu sniegšanas jomā. “Pakalpojumu sniegšana ir viena no galvenajām publiskās pārvaldes atbildības jomām. Efektīvas pakalpojumu sniegšanas princips jāievieš arī pašvaldību līmenī. Tāpēc ir vērtīgi dalīties labās prakses pieredzē par īstenotajām reformām un aktivitātēm, ko varētu izmantot partnervalstu pašvaldībās,” atklāja Jansons.
Konferencē piedalījās pārstāvji no Eiropas Komisijas, Eiropas Ārējās darbības dienesta, Austrumu partnerības un Eiropas Savienības dalībvalstīm, Latvijas pašvaldību pārstāvji, kā arī vietējo politiķu delegācija no Moldovas.
Konferenci rīkoja Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) un Eiropas Platformas vietējo un reģionālo pašvaldību attīstībai („PLATFORMA”) projektā “Strādājot kopā iespēju sniegšanai vietējām un reģionālajām pašvaldībām attīstības veicināšanai ES partnervalstīs”. Šo projektu LPS kopīgi ar Eiropas Vietējo un reģionālo pašvaldību padomi (CEMR) un 28 citiem partneriem īsteno ES tematiskajā programmā “Pilsoniskās sabiedrības organizācijas un vietējās pašvaldības”.
Public administration reform and decentralization in Moldova
Decentralization reform in Ukraine 2015.-2018.
The role of bilateral cooperation between EaP and EU countries
BACID 2015 - 2021
CONNECT PLATFORMA
Committed to Strengthening Democratic Local Government Worldwide