4. decembrī notika Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) Valdes sēde, uz kuru bija uzaicināti Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) Valdes pārstāvji. Tika pārrunāti abu pušu sadarbības jautājumi. LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga pateicās LPS par profesionālu un veiksmīgu sadarbību izglītības jautājumu risināšanā valsts un pašvaldību līmenī, sākot ar bērnudārziem līdz pat augstākajai izglītībai. Tas liecina, ka nevalstiskajām organizācijām un pašvaldībām viennozīmīgi ir jāturpina sadarbība un dialogs ar Saeimu un Ministru kabinetu, lai reformas izglītības jomā būtu vērstas uz izglītības pieejamības un kvalitātes nodrošināšanu.
Pieredze rāda: sadarbojoties sociālajiem partneriem, pārstāvot izglītības nozarē strādājošo un izglītojamo intereses, vecāku intereses, kā arī risinot izglītības nozarē aktuālos jautājumus, var panākt efektīvāku rezultātu. LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga, LPS Izglītības un kultūras komitejas priekšsēdētāja Ligita Gintere, LPS padomniece izglītības un kultūras jautājumos Ināra Dundure akcentēja sadarbības nozīmi: tā stiprina un neļauj graut demokrātijas pamatprincipus, kas ir mūsdienu sabiedrības pamatvērtība.
Tika pārrunāti arī jautājumi par koplīgumu veidošanu un ģenerālvienošanās slēgšanu ar pašvaldībām, kas dod likumīgu un oficiālu pamatu dažādām sadarbības formām izglītības sfērā, par pašvaldībām piešķirtās mērķdotācijas izlietojumu, atalgojumu pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogiem, darba turpināšanu pie pedagogu darba algu paaugstināšanas, plānotajiem darbiem 2018./19. mācību gadā, kā arī augstākās izglītības un zinātnes bāzes finansējumu un citiem jautājumiem.
Sēdē arī LPS padomniece finanšu un ekonomikas jautājumos Lāsma Ūbele informēja par 2019. gada valsts budžeta izstrādi.
4.decembrī Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā uz 2. lasījumu skatīja likumprojektu “Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību”, ar kuru tiek precizēti pagaidu budžeta sagatavošanas principi. Deputātu iesniegtie priekšlikumi uz otro lasījumu pēc būtības nemaina sākotnēji Finanšu ministrijas (FM) piedāvāto grozījumu redakciju. Grozījumi attiecībā uz pašvaldībām paredz: ja, sākoties saimnieciskajam gadam, nav stājies spēkā gadskārtējais valsts budžeta likums, finanšu ministrs apstiprina mērķdotāciju un dotāciju finansējuma sadali, kā arī aizņēmumu un galvojumu izsniegšanas limitus, lai pašvaldībām nodrošinātu stabilu to funkciju veikšanai nepieciešamo finansējumu. Plānots, ka finanšu ministrs pēc likumprojekta pieņemšanas un grozījumu izsludināšanas rīkojumu par izdevumiem pagaidu budžeta laikā varētu izdod 19.decembrī. Vienlaikus FM pārrēķinās arī 2019.gada pašvaldību finanšu izlīdzināšanas aprēķinu, tajā iekļaujot jau 2019. gadam plānoto speciālo valsts budžeta dotāciju 19,6% no kopbudžeta nodokļu ieņēmumiem nodrošināšanai (104 milj. euro). Ja 2018.gadā speciālā dotācija tika pielīdzināta iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) ieņēmumiem un sadalīta pēc IIN sadales principiem, tad 2019.gadā ministrija dotāciju plāno sadalīt divās daļās – vienu daļu tāpat kā šogad pielīdzinās IIN un attiecīgi sadalīs, otra daļa tiks novirzīta pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondam. Tādējādi, pēc FM teiktā, tiks panākts, ka nevienai pašvaldībai 2019.gadā salīdzinājumā ar 2018.gadu, izlīdzinātie ieņēmumi nesamazināsies. Pārējās valsts budžeta dotācijas un mērķdotācijas tiks izmaksātas atbilstoši aktuālajiem datiem, bet kā 1/12 daļa no 2018.gada summas.
Nodokļu ieņēmumu prognozes (piemēram, iedzīvotāju ienākuma nodokļa un VSAO iemaksu) 2019. gada valsts budžeta pieņemšanas laikā vēl var mainīties, jo nākamā gada budžetā plānots rast finansējumu gan policistu, gan mediķu darba algas palielināšanai, kā rezultātā pašvaldību finanšu izlīdzināšanas aprēķins varētu būt jāpārrēķina vēlreiz. Tāpat uzmanīgi jāseko līdzi notiekošajiem procesiem valsts budžeta veidošanas laikā, jo ir izskanējusi vēlme atcelt pašvaldībām paredzēto valsts budžeta dotāciju 19,6% no kopbudžeta nodokļu ieņēmumiem nodrošināšanai un šos līdzekļus budžetā novirzīt citu vajadzību risināšanai. Piemēram, izskatot Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā Likumprojektu 1.lasījumam, Jaunās konservatīvās partijas pārstāvis aicināja valdību pildīt jau pieņemto lēmumu no 2019.gada 1.janvāra paredzēt vienreizējo pabalstu triju mēnešalgu apmērā pēc 5 nepārtrauktas izdienas gadiem iekšlietu sistēmā un Ieslodzījumu vietu pārvaldē strādājošajiem un kā resursu šo izdevumu veikšanai norādīja speciālo dotāciju pašvaldībām.
Attiecībā uz aizņēmumiem Lāsma Ūbele norāda, ka nākamajā gadā līdz valsts budžeta pieņemšanai pašvaldībām pie iespēja aizņemties ES fondu projektu realizācijai un jau iesākto projektu turpināšanai (projekti, kuriem saņemtas atļaujas aizņēmuma izņemšanai vidējā termiņā).
Ilze Rukute, LPS komunikācijas speciāliste
Lāsma Ūbele, LPS padomniece finanšu un ekonomikas jautājumos