Valsts kontroles (VK) revīzijā par skolēnu pārvadājumiem norādītie trūkumi pamatā ir seku konstatācija, nevis cēloņu analīze. “Pašvaldības, organizējot skolēnu pārvadājumus, ņem vērā apstākļu kopumu – ceļu stāvokli, skolu attālumu, sabiedriskā transporta tīklu un kursēšanas grafiku un, pats galvenais, to, lai neviens bērns nepaliktu uz ielas. Izvērtējot visus šos apstākļus, top arī skolēnu pārvadāšanas maršruti, kas kādreiz nozīmē arī ilgāku laiku ceļā. Pašvaldības skolēnu pārvadājumu organizēšanu pārskata ikdienas darbā: mainās skolēnu skaits, iespējams, citi apstākļi, bet bērna vajadzībām jebkurā situācijā jāpaliek pirmajā vietā,” pauž Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēdis Gints Kaminskis.
Revīzijā nav norādīts, ka valstī kopš 2007. gada, kad tika pieņemts Sabiedriskā transporta pakalpojumu likums, maršrutu tīkls tiek organizēts bez ekonomiskā pamatojuma. Rezultātā ik gadu veidojas 10–15% finansējuma deficīts, ko pilnībā vai daļēji sedz no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Izņēmums nebija arī šāgada finansējums: sagatavojot 2018. gada budžetu, bāzē netika ietverts akcīzes nodokļa pieaugums, darba algu un degvielas cenu pieaugums.
LPS regulāri aicinājusi atbildīgās ministrijas – Finanšu un Satiksmes ministriju – pārskatīt sabiedriskā pakalpojuma dotācijas bāzes noteikšanas principus. Apzināti samazinot sabiedriskā transporta pakalpojumu bāzi, tiek samazināta sabiedriskā transporta pakalpojumu pieejamība iedzīvotājiem, t.sk. skolēnu pārvadājumiem. Šī sistemātiskā nepilnība liek pašvaldībām izveidot un uzturēt savu autotransporta parku ar vairāk nekā 400 vienībām un izstrādāt papildu maršrutu tīklu.
VK norāda, ka tikai atsevišķos gadījumos skolēni izglītības iestādēs nokļūst ar sabiedrisko transportu un pašvaldības kompensē braukšanas izdevumus. Tajā pašā laikā nav noskaidrots, kāpēc valsts nepilda Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā noteiktās prasības, kas nosaka, ka maršrutu tīklu veido, lai apmierinātu iedzīvotāju pieprasījumu pēc sabiedriskā transporta pakalpojumiem un maršrutu tīklā nodrošinātu iespēju apmeklēt izglītības iestādes, ārstniecības iestādes, darbavietas, valsts un pašvaldību institūcijas to darba laikā.
Ierobežota finansējuma apstākļos valsts nav sniegusi objektīvus kritērijus, lai precīzi nodefinētu iedzīvotājiem, t.sk. skolēniem, sabiedriskā transporta pieejamības minimālo apjomu un to, kādēļ tam nav piešķirts attiecīgais finansējums. Tikai minimālā apjoma noteikšana ar atbilstošu valsts finansējuma pamatojumu var veidot objektīvu pamatojumu iespējamām sabiedriskā transporta kompensēšanas izmaksām no pašvaldību puses, nemaz nerunājot par to, ka šādus līdzmaksājumus Sabiedriskā transporta pakalpojumu likums nemaz nenosaka.
Līdz šim neviena uzraugošā valsts institūcija nav izvērtējusi, vai “Transporta attīstības pamatnostādnēs 2014.–2020. gadam” fiksētais, ka sabiedriskā transporta pakalpojumi tiks nodrošināti tādā līmenī, lai pagasti ar novada centru tiktu savienoti vismaz divas reizes dienā, spēj nodrošināt arī skolēnu pārvadājumus un kādēļ pat šis minimālais apjoms ir deklaratīvs, jo netiek izpildīts.
Neapšaubāmi skolēnu drošība ir prioritāte, uz ko LPS norādījusi jau gadiem, turklāt ilgstoši uzsvērusi, ka pamatjautājums ir valsts vietējo un pašvaldību autoceļu kritiskais stāvoklis; mērķdotāciju apjoms to remontdarbu finansēšanai pašvaldībās nesasniedz pat pusi no pirmskrīzes laika (2008. gada). Rezultātā vairāk nekā 40% valsts vietējo un pašvaldību autoceļu tehniskais stāvoklis ir neapmierinošs. Taču, pildot Izglītības likuma prasības, pašvaldībām skolēnu pārvadājumi ir jānodrošina.
LPS atzinīgi vērtē Valsts kontroles viedokli, ka skolēnu pārvadājumu plānošanu un īstenošanu pašvaldības varētu organizēt, izvērtējot dažādas alternatīvas, un tā arī tiek darīts, visbiežāk bērna vajadzības liekot augstāk par finansiālo pamatojumu.
Arī LPS uzskata, ka izmantojami abi transporta pakalpojumu veidi (skolēnu un sabiedriskā transporta), jo, kā arī Satiksmes ministrija norādījusi 2017. gada sarunu protokolā ar LPS, pastāv risks, ka, pārņemot skolēnu maršrutus, ieņēmumi no biļešu pārdošanas nesegs papildu izdevumus, līdz ar to jauna sabiedriskā transporta maršruta izveide var būt saistīta ar papildu finanšu līdzekļu nepieciešamību un zaudējumu kompensēšanu pārvadātājiem.
LPS uzskata, ka skolēnu pārvadājumu plānošanā nekavējoties jāizstrādā mehānisms sadarbībai starp Satiksmes ministriju, Izglītības un zinātnes ministriju, plānošanas reģioniem un pašvaldībām.
Tāpat jāizvērtē iespējamie normatīvo aktu grozījumi, lai pašvaldībām dotu iespēju legāli kompensēt izdevumus privātpersonām nokļūšanai uz mācību iestādi vietās, kur valsts nenodrošina optimālus sabiedriskā transporta pakalpojumus.