Lai varētu jums piedāvāt labāku saturu, lapā tiek izmantotas sīkdatnes. Apmeklējot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.
Sapratu
Iepriekšējais
Nākamais

Mīti par Vispārīgo datu aizsardzības regulu ir līdzīgi arī citās Eiropas valstīs

7. decembrī Prāgā (Čehijā) notika Čehijas Pilsētu un pašvaldību apvienības (Union of Towns and Municipalities of the Czech Republic) rīkotais starptautiskais seminārs, kurā piedalījās Čehijas, Slovākijas, Vācijas, Ungārijas un Latvijas pārstāvji. Latviju tajā pārstāvēja Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) padomniece juridiskajos jautājumos Kristīne Kinča.

Seminārs notika ikgadējā Čehijas pašvaldību finanšu jautājumu konferencē, un tas bija veltīts Vispārīgajai datu aizsardzības regulai un informācijas apmaiņai starp dalībvalstīm. Seminārā daudz tika runāts par datu aizsardzību, datu apstrādes pārredzamību, tiesībām uz informāciju un datu drošību. Tika secināts, ka katrā valstī ir savi mīti par regulu, piemēram, Čehijā pašvaldībās bieži prasa piekrišanu datu apstrādei, kaut gan tai ir likumiskais pamats. Kā čehu kolēģi norādīja, šobrīd norit skaidrošana, lai kliedētu mītu, ka pašvaldībām savs darbs un pakalpojumu sniegšana ir jābalsta piekrišanas saņemšanā, un izskaustu komerciālajos semināros iemācīto, jo tie vairāk domāti privātajam sektoram, nevis publiskajai pārvaldei un pašvaldībām.

Līdzīgi kā Latvijā, arī Čehijā vēl pirms regulas pieņemšanas pastāvēja personas datu aizsardzības regulējums un bija izveidojusies zināma prakse šajā jomā, tomēr regulas piemērošana ir radījusi ažiotāžu kā Latvijā, tā arī citās valstīs.

Tāpat regulas pieņemšana ir veicinājusi dažādu mītu rašanos, kuri tagad jākliedē gan pašvaldībām, gan uzraugošajai institūcijai.

Interesanta diskusija izvērtās par personas datu aizsardzības speciālistiem un viņu pienākumiem. Paši datu aizsardzības speciālisti pauda viedokli, ka regula ir ietvars, kas datu aizsardzības speciālistiem jāpiepilda ar jēgu un saturu, vadoties no pašvaldības funkcijām un uzdevumiem.

Seminārā pievērsās arī praktiskiem jautājumiem, kas saistīti ar pašvaldību darbību. Piemēram, līdzīgi kā Latvijā, arī Čehijā pašvaldību domes sēdes raida tiešraidē, saglabā sēžu ierakstus un publisko protokolus. Kā atzina ārvalstu datu aizsardzības speciālisti, domes sēdes raidīšana tiešraidē nav uzskatāma par datu apstrādi, bet gan publisku pasākumu, savukārt, ja ieraksts tiek publicēts, tad pirms publicēšanas tas jāanonimizē. Tāpat arī sēžu protokoli, pirms tie tiek publiskoti, noteikti jāanonimizē. Tomēr noteikti jāievēro, ka jautājumi, kas satur īpašos personas datus, būtu skatāmi domes sēdes slēgtajā daļā.

Tika diskutēts arī par citiem jautājumiem, kas arī ir aktuāli Latvijā, piemēram, iedzīvotāju apsveikšana pašvaldību izdevumos (vai to drīkst darīt un kādus datus publiskot), cik daudz un kādus datus pašvaldība var apstrādāt, palīdzot dzīvokļa jautājuma risināšanā, un vai tam ir nepieciešama personas piekrišana šādu datu apstrādei.  

Tādējādi secināms, ka arī citās Eiropas valstīs pašvaldības savā darbībā saskaras ar līdzīgiem jautājumiem par personas datu aizsardzību un ir būtiski dalīties pieredzē, lai gūtu atbildes uz neskaidrajiem jautājumiem.