Pēdējā laikā no Latvijas Lauku tūrisma asociācijas “Lauku ceļotājs” un Konkurences padomes izskan pārmetumi pašvaldībām par konkurences kropļošanu tūrisma nozarē: pašvaldības sniedzot tūrisma pakalpojumus. Šie pārmetumi ir nepamatoti, un, minot nepārbaudītus faktus, tiek veidots negatīvs pašvaldību tēls.
“Pašvaldības nesniedz tūrisma pakalpojumus, bet gan pašvaldība izveido infrastruktūru, ko izmanto savu funkciju veikšanai un dod iespēju privātajam uzņēmējam vai personai par noteiktu nomas maksu (pašvaldības saistošajos noteikumos noteiktu maksu) to izmantot. Gribu uzsvērt, ka pašvaldības īpašums pieder tās iedzīvotājiem un pašvaldības pienākums ir rīkoties visu iedzīvotāju labā. Jo aktīvāka pašvaldība, jo vairāk pieaug pieprasījums pēc tūrisma pakalpojumiem. Jo vairāk tūrisma objektu, jo vairāk pieaug interese par teritoriju un iespēja vietējam uzņēmējam nopelnīt,” uzsver LPS padomniece uzņēmējdarbības jautājumos Andra Feldmane, piebilstot, ka nav pareizs šāds uzstādījums: pašvaldībai ir pienākums uzbūvēt koncertzāli vai renovēt kultūras un vēstures objektu un tad par katru cenu to nodot privatizācijai, jo ir pieņēmums, ka privātais vienmēr visu izdarīs labāk, ja tas būs īpašnieks, nevis nomnieks. Šajā situācijā, kad tirgus pats nerisina reģionālās atšķirības, pašvaldības loma un spēja ietekmēt attīstības procesus, izveidojot objektus, kurus privātais var iznomāt, ir svarīgs uzņēmējdarbības vides elements. Kopumā maksimāli efektīvi izmantot pašvaldības īpašumu ir būtiskākais princips.
Kā skaidro LPS padomniece, lai šo situāciju atrisinātu, uzņēmējiem ir jāspēj paskatīties paškritiski un mērķtiecīgi uz sava biznesa attīstību un jāsaprot, ka radikālām pārmaiņām jānotiek daudzās jomās. Tūrisma jomā būtu jāsāk ar sadarbību, kur uzņēmējiem ir jāizmanto pašvaldību dotās iespējas un ar uzņēmējdarbības speciālistu un uzņēmēju konsultatīvo padomi jārunā par sadarbības attīstību un priekšlikumiem tūrisma un viesmīlības jomas attīstības plānos. Kopā ar pašvaldību jānosaka prioritātes, kam būs vajadzīgs pašvaldības atbalsts. “Vēlreiz jāuzsver, ka pašvaldības darbojas vairākos virzienos, lai sniegtu atbalstu saviem uzņēmējiem. Ir runa gan par ceļu sakārtošanu, gan par nacionālo stendu izveidi, kad uzņēmēji no pašvaldībām tiek sūtīti uz starptautiskām izstādēm, tiek realizēti starptautiski projekti. Šo uzskaitījumu varētu turpināt. Kad runājam par izveidotiem objektiem, ir jāsaprot, ka pašvaldībai jārīkojas kā gādīgam saimniekam, kur likums un pašvaldību saistošie noteikumi regulē publiskas personas mantas iznomāšanu vai atsavināšanas kārtību.”
Tūrisms rada pieprasījumu kultūras, brīvā laika, ēdināšanas pasākumiem. Tas palielina tirdzniecības apgrozījumu pašvaldības teritorijā. Nodrošinot labākus pakalpojumus iebraucējiem, sadzīves apstākļi uzlabojas arī iedzīvotājiem. Tas savukārt veicina augstākas kvalifikācijas un prasmju darbaspēka piesaistīšanu. Tūrisms palīdz piesaistīt investorus, kuriem vajadzīgs prasmīgs darbaspēks. “Tāpēc tūrisma aspekts ir kopīgi risināms jautājums valstij, pašvaldībām un privātajam sektoram. Nedrīkst pašvaldību darbības samazināt tikai tāpēc, lai atsevišķi tūrisma komersanti palielinātu pakalpojumu cenu,” ir pārliecināts LPS vecākais padomnieks Māris Pūķis.
LPS novembra sākumā notika diskusija par tūrisma iespējām reģionos, jo visu pašvaldību mērķis ir uzņēmējdarbības attīstība savā teritorijā. “Lauku tūrisms kā nišas pakalpojums saņem valsts atbalstu. Sākot ar 2007. gadu, ar Lauku atbalsta dienesta projektiem lauku tūrismā, tajā skaitā viesu mājās un atpūtas kompleksos, ir ieguldīti 7 733 433 eiro. Ar šo atbalstu ir par maz, un ir jāstiprina iekšējie sadarbības tīkli un jāizmanto reģionālie privātā un publiskā sektora sadarbības modeļi,” skaidro A. Feldmane.
LPS konstatējusi, ka nav apmierinoša tūristu plūsmu virzīšana uz reģioniem, netiek stimulēta inovatīva mazā uzņēmējdarbība, nav saskaņotas tūrisma attīstības reģionālās programmas. Tāpat svarīga ir finansējuma pieejamība atbilstoši pašvaldības un reģiona tūrisma un ekonomikas attīstības vīzijai. Pašvaldības mērķis ir veidot savu teritoriju ne tikai par tūrisma galamērķi, bet arī pievilcīgu vietu investoram un vietējam uzņēmējam, jo tūrisma pakalpojumu attīstība motivē radīt citus jaunus pakalpojumus.
Ņemot vērā problēmas aktualitāti, Latvijas Pašvaldību savienība sadarbībā ar Latgales plānošanas reģionu februārī organizēs šiem jautājumiem veltītu diskusiju, kurā savu dalību apstiprinājis gan “Lauku ceļotājs”, gan Konkurences padome, gan Valsts kontrole. Sīkāka informācija sekos.
Plašāka informācija:
Andra Feldmane,
Latvijas Pašvaldību savienības
padomniece uzņēmējdarbības jautājumos
Tālrunis: +371 67508565
Mobilais tālrunis: +371 29423295
E-pasts: andra.feldmane@lps.lv