15.jūnijā notika Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) un Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) ikgadējo sarunu otrā kārta. Kā pirmais tika izskatīts jautājums par atbalstu jaunatnes politikas īstenošanai. IZM Jaunatnes politikas nodaļas vadītāja D. Sīmansone informēja par jaunatnes valsts politikas aktualitātēm un valsts atbalstu jaunatnes iniciatīvām, kā arī likumdošanas iniciatīvu, lai pašvaldībai būtu tiesības savu mantu nodot lietošanā jaunatnes organizācijai, kas veic darbu ar bērniem un jauniešiem, šis vēl ir diskutējams jautājums, kur IZM pārstāve izteicās, ka vēl būtu noderīgi izrunāt šo jautājumu ar Tieslietu ministrijas pārstāvjiem. Sarunu dalībnieki pieņēma informāciju zināšanai.
IZM valsts sekretāra vietniece Inga Štāla iepazīstina ar (IZM) priekšlikumiem profesionālās izglītības programmu finansēšanai, nododot šo programmu īstenošanu pašvaldību dibinātām izglītības iestādēm. Vairākas pašvaldības ir izvēlējušās no valsts pārņemt to teritorijās esošās profesionālās izglītības iestādes, tāpēc aktuāls ir jautājums, kāda būs šo skolu finansēšanas sistēma. LPS varētu piekrist IZM priekšlikumam, ka vispārīgās izglītības daļu iespējams finansēt pašvaldību savstarpējo norēķinu veidā, taču uzstāj, ka profesionālās izglītības izdevumus pilnā apmērā jāfinansē valstij. I.Štāla informē, ka 2011.gada vasarā Valsts sekretāru sanāksmē tiks izsludināti Ministru kabineta noteikumi par profesionālās izglītības finansēšanu, kas tiks nosūtīti Latvijas Pašvaldību savienībai atzinuma sniegšanai. Plānots, ka šie MK noteikumi stāsies spēkā 2012.gada 1.janvārī.
Tālāk sarunās IZM Politikas koordinācijas departamenta direktora vietnieks Dmitrijs Kulšs informēja par pieaugušo izglītības politikas 2020.gada mērķiem. Sarunu dalībnieki pieņēma informāciju zināšanai.
Jautājumā par Pašvaldību institūciju operatīvu rīcību un starpinstitucionālu sadarbību izglītojamo tiesību pārkāpumu novēršanā IZM Izglītības kvalitātes valsts dienesta (IKVD) vadītājs Aivars Stankevičs informēja, ka izglītības iestādes Latvijā šajā mācību gadā neapmeklēja 11 327 skolēni obligātajā izglītības vecumā no 5 līdz 18 gadiem, jo viņi nav reģistrēti nevienas izglītības iestādes sarakstā. IKVD no deviņām pilsētām un 110 novadu pašvaldībām saņēmis un apkopojis informāciju par bērniem, kuri nav minēti nevienas izglītības iestādes sarakstā, tostarp arī par izglītības iestādes neapmeklēšanas iemesliem, kā arī par bērniem, par kuriem pašvaldībām nav informācijas. IKVD norāda, ka likums "Par pašvaldībām" nosaka, ka pašvaldības autonomā funkcija ir gādāt par iedzīvotāju izglītību un veikt attiecīgajā administratīvajā teritorijā dzīvojošo bērnu uzskaiti. IKVD katru gadu līdz 30.janvārim, 30.aprīlim, 30.jūlijam, 30.oktobrim nodod pašvaldībām informāciju par tiem konkrētajā pašvaldībā deklarētajiem obligāto izglītības vecumu sasniegušajiem bērniem, kuri nav minēti izglītības iestāžu sniegtajā informācijā. 2011.gada 1.februārī valdība pieņēma MK noteikumus, kas nosaka valstī vienotu kārtību, kādā izglītības iestāde informē skolēna vecākus, pašvaldības vai valsts iestādes, ja skolēns bez attaisnojoša iemesla neapmeklē izglītības iestādi. Šie noteikumi izslēgs iespēju, ka skolēns nav ieradies izglītības iestādē un tai nav informācijas par neierašanās iemeslu, kā arī, ka skolēns varētu ilgstoši vai sistemātiski neapmeklēt skolu bez attaisnojoša iemesla.
Jautājumā par Bērnu nometņu organizēšanas vienkāršošanu IZM Valsts izglītības satura centra Interešu izglītības un tālākizglītības departamenta vecākā referente, projekta koordinatore Inta Kraskeviča informēja par bērnu nometņu organizēšanas vienkāršošanu, kas īstenota Sabiedrības integrācijas fonda projekta ietvaros. Tagad mājaslapā www.nometnes.gov.lv var elektroniski iesniegt visus saskaņojumus, kā arī šajā adresē var atrast visu aktuālāko informāciju nometņu organizēšanai. Turpmāk pašvaldībām par nometnēm vairs nevajadzēs sniegt atskaites IZM.
Kā pēdējo sarunās izskatīja jautājumu par valsts atbalsts psihologu un sociālo pedagogu nodrošināšanā izglītības iestādēs. Skolā ir jābūt šādiem speciālistiem. Līdz šim pašvaldības ir savās iespēju robežās radušas iespēju nodrošināt skolās psihologu un sociālo pedagogu, taču ir nepieciešams arī valsts atbalsts.
Sarunu noslēgumā Valsts Izglītības satura centra (VISC) Vispārējās izglītības satura nodrošinājuma nodaļas vadītājs Imants Vasmanis informēja, ka (VISC) šogad no valsts budžeta līdzekļiem pirmo reizi paredzējis 510 000 latu mācību līdzekļu iegādei visām izglītības iestādēm, kurās īsteno pirmsskolas izglītības programmu piecus un sešus gadus veco bērnu sagatavošanai skolai. Mācību līdzekļu iegādi izglītības iestādes varēs veikt, izvēloties mācību līdzekļus no elektroniskā kataloga. VISC aicina izglītības iestādes, izdevniecības un citas izglītības satura attīstībā ieinteresētās institūcijas un sociālos partnerus sadarboties ar VISC mācību līdzekļu saraksta pilnveidē, iesniedzot savu piedāvājumu mācību līdzekļu saraksta papildināšanai. Piedāvājumā var iekļaut vienu vai vairākus mācību līdzekļus, kuri nav piedāvāti centra sagatavotajā mācību līdzekļu sarakstā, bet kurus piedāvājuma iesniedzējs atzīst par būtiski svarīgiem - inovatīviem, neaizstājamiem ar citiem mācību līdzekļiem - integrētas mācību programmas sešgadīgiem bērniem apguvei.Bez tam IZM šī gada valsts budžetā skolām paredzējusi 125 000 latus Latvijas vēstures mācību līdzekļu iegādei. No jaunā - 2011./2012.mācību gada pamatizglītībā, sākot ar 6.klasi, pakāpeniski pāries uz divu atsevišķu mācību priekšmetu "Latvijas vēsture" un "Pasaules vēsture" paralēlu apguvi. Tāpat ir rasta iespēja valsts budžetā nodrošināt mērķdotāciju 125 000 latu svešvalodu mācību grāmatu iegādei 1.klases skolēniem. Aivars Kaņeps (Saldus novads) aicina IZM valsts budžetā paredzēt līdzekļus arī logopēdu atlīdzībai pirmsskolas izglītības iestādēs.
Par LPS un IZM sarunu pirmo daļu, kas notika šā gada 18.maijā lasiet šeit.