Lai varētu jums piedāvāt labāku saturu, lapā tiek izmantotas sīkdatnes. Apmeklējot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.
Sapratu
Iepriekšējais
Nākamais

LPS ikgadējās sarunas ar Labklājības ministriju

15. maijā notika ikgadējās Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) sarunas ar Labklājības ministriju (LM), tās vadīja labklājības ministre Ramona Petraviča un Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Gints Kaminskis, sarunās piedalījās arī tiesībsargs Juris Jansons. LPS priekšsēdis G.Kaminskis, atklājot sarunas uzsvēra: “gadskārtējās sarunās svarīgi rast kopīgus risinājumus visos jautājumos, taču, ja kādā tēmā rodamas domstarpības, tad jāsastāda plāns kā pakāpeniski šo jautājumu risināt kā pašvaldību, tā arī valsts pusē”. Tikšanās laikā tika izdiskutēts plašs jautājumu loks – Garantētā minimālā ienākuma (GMI) līmenis un Plāna minimālo ienākumu atbalsta sistēmas pilnveidošanai aktualitātes; Bāriņtiesu un sociālā dienesta savstarpējā sadarbība bez vecāku gādības palikušu bērnu tiesību un interešu nodrošināšanā; naudas summas apmērs personiskiem izdevumiem ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju klientiem no 2020. gada 1. janvāra; asistenta pakalpojuma pašvaldībās pilnveidošana un deinstitucionalizācijas (DI) plānu īstenošanai nepieciešamā finansējuma palielināšanas iespējas.

Jautājumā par GMI līmeni puses vienojās 2020. gadā to noteikt 64 eiro apmērā (šobrīd tas ir 53 eiro). Lai gan šajā jautājumā puses vienojās, tomēr LPS padomniece veselības un sociālajos jautājumos Ilze Rudzīte uzsvēra, ka GMI paaugstināšana turpmāk ir cieši saistīta ar Plānu minimālo ienākumu atbalsta sistēmas pilnveidošanai 2020.-2021. gadam 2020.gadā paredzētajiem valsts budžeta finansētajiem pasākumiem, piemēram, minimālās valsts vecuma pensijas un minimālās invaliditātes pensijas aprēķinu bāzes paaugstināšana, valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta palielināšana u.c. Valsts budžeta finansētos pasākumus bija paredzēts īstenot jau 2019.gadā, tomēr, veidojot 2019.gada valsts budžetu šie pasākumi netika virzīti kā prioritāri.

Sarunās konceptuāli tika atbalstīts arī Plāns minimālo ienākumu atbalsta sistēmas pilnveidošanai 2020.-2021.gadam, kas paredz trūcīgas personas ienākumu līmeņa un GMI pabalsta paaugstināšanu 2021.gadā, vienota maznodrošinātas persona ienākumu līmeņa valsts sniegtajam atbalstam noteikšanu un mājokļa atbalsta pilnveidošanu. Ņemot vērā, ka minētajiem pasākumiem ir daudz plašāka finansiāla ietekme nekā tikai finansējums GMI un dzīvokļa pabalstam, tad puses vienojās, ka priekšnosacījums pašvaldību īstenoto pasākumu ieviešanai no 2021.gada ir valsts finansēto pasākumu īstenošana 2020.gadā.

Sarunās tika diskutēts par valsts līdzfinansējumu GMI pabalsta izmaksai, atmaksātos valsts budžeta līdzekļus novirzot, piemēram, uzņēmējdarbības veicināšanai vai pašvaldību sociālo pakalpojumu attīstībai, stingrākiem nosacījumiem nestrādājošo personu līdzdarbībai, piemēram, analizēt un pārskatīt definētos piemērota darba kritērijus, uzņēmējdarbības un nodarbinātības veicināšanu, palielinot atbalstu uzņēmējiem (transporta izdevumi personu nogādāšanai darba vietā, subsidētās nodarbinātības administratīvo procedūru atvieglošana) u.c.

Jautājumā par bāriņtiesas un sociālā dienesta savstarpējo sadarbību Labklājības ministrija informēja par plānotajiem pasākumiem ārpusģimenes aprūpes sistēmas pilnveidei: starpinstitucionālo sadarbības grupu darbības un bāriņtiesu darbības jomas normatīvo aktu pārskatīšana, metodiskās vadības pasākumu un izglītojošu semināru organizēšana, Valsts bērnu tiesību aizsardzības darbības pārskatīšana un mentora atbalsta pakalpojuma jauniešiem pēc ārpusģimenes aprūpes pilotprojekta izvērtēšana un šī pakalpojuma plašāka ieviešana.

LPS pauda, ka ir nepieciešams pārskatīt normatīvos aktus, kas nosaka starpinstitucionālo sadarbības grupu darbību, grupas darbībā iekļaujot ārstniecības personas, jo tieši ģimenes ārsta rīcībā primāri nonāk informācija par bērnu vecuma posmā no nulles līdz diviem gadiem dzīves apstākļiem. Tāpat nepieciešams izstrādāt konkrētas vadlīnijas, lai darbs bez vecāku gādības palikušo bērnu tiesību un interešu nodrošināšanā tiktu veikts operatīvi, iezīmējot katras iesaistītās puses kompetenci, atbildību un pienākumus.

 Bāriņtiesu darbinieku asociācijas valdes priekšsēdētāja Aurika Zīvere uzsvēra, ka bāriņtiesu darbiniekiem kopumā un arī asociācijai ir svarīgi saņemt atgriezenisko saiti no Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas par veiktajām pārbaudēm un tajās identificētajām nepilnībām, lai asociācija varētu sniegt metodisku atbalstu saviem biedriem, veicinot bērnu tiesību aizsardzības uzlabošanu. Turklāt bāriņtiesām ir svarīgi saņemt ne tiktai pārmetumus, bet arī metodisku atbalstu, organizējot apmācības un seminārus, izstrādājot metodiskos materiālus. A.Zīvere aicināja izmantot jau esošos mehānismus bāriņtiesu darbinieku atbildībai par pieņemtajiem lēmumiem pirms noteikt jaunus.  A.Zīvere norādīja, ka asociācija ir gatava iesaistīties un sadarboties ar iesaistītajām pusēm.

Sarunās jautājumā par naudas summas apmēru personiskiem izdevumiem ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju klientiem no 2020. gada 1. janvāra puses Latvijas Pašvaldību savienība pauda viedokli, ka jau vairākus gadus saglabājas tendence, ka ilgstošas sociālās aprūpes (turpmāk – SAC) pakalpojuma izmaksas (cena) pieaug. Minētais cenas palielinājums nav saistīts tikai ar dažādu pakalpojumu (ēdināšanas, elektrības, komunālo) izmaksu palielinājumu, bet arī to, ka pieaug mazkustīgo klientu, klientu ar smagiem funkcionāliem traucējumiem un klientu ar demenci skaits, klienti kļūst vairāk aprūpējami – nepieciešami papildu higiēnas līdzekļi, tehniskie palīglīdzekļi un ir nodrošināma uzraudzība, t.i., ir nepieciešams ne tikai lielāks aprūpes personāla skaits, bet arī lielāks ārstniecības personāla skaits – medmāsas, ergoterapeiti, fizioterapeiti. Ietekmi uz pakalpojuma cenas palielinājumu nosaka arī tas, ka medicīnas personālam (medmāsām), kurām atalgojumu maksā valsts, tika paaugstināts atalgojums.

Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likums (SPSPL) 8. panta 1. daļa nosaka, ka klientam ir pienākums samaksāt par sociālajiem pakalpojumiem, ņemot vērā, ka 2019.gada 1.ceturksnī vidējā izmaksātā pensija bija 333,13 euro, ir skaidrs, ka klients pats nespēj samaksāt par SAC pakalpojumu, visbiežāk starpība tiek segta no pašvaldības budžeta.  Ņemot vērā ievērojamu finansējuma nepieciešamību pašvaldību budžetā, lai nodrošinātu klientu vajadzībām atbilstošu SAC pakalpojumu, no 2020. gada 1. janvāra SPSPL noteiktā norma par SAC klientiem izmaksājamās summas no 10% palielinājumu uz 15% pašvaldībām būs papildu finansiāls slogs – balstoties uz valsts statistikas pārskatos par 2017. gadu sniegto informāciju, tie ir vismaz 702 716 eiro, jo katru gadu pakalpojuma izmaksas pieaug, kā arī pieaug pieprasījums pēc pakalpojuma. Rezultātā pašvaldības varēs nodrošināt pakalpojumu mazākam klientu skaitam un klientiem, iespējams, būs ilgstoši jāgaida rindā pakalpojuma saņemšanai. Savukārt SAC pakalpojuma saturā ir ietverts viss klientam nepieciešamo vajadzību daudzums, tāpēc šādos apstākļos, kad vairākums klientu ar savu vecuma vai invaliditātes pensiju un citiem ienākumiem nespēj samaksāt par SAC pakalpojumu, nav pamatoti palielināt klienta rīcībā atstājamās naudas apmēru.

LM piekrita, ka naudas summas apmēra personiskiem izdevumiem ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju klientiem palielinājums par 5% procentiem (līdz 15%) veidos ietekmi uz valsts un pašvaldību budžetiem, kas ierobežotas fiskālās telpas apstākļos ietekmēs citus sociālos pakalpojumus un sociālo palīdzību. Naudas summas personiskiem izdevumiem palielināšana par 5% valsts finansēto ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju klientiem samazinātu valsts finansētā ilgstošās sociālās aprūpes pakalpojuma nodrošināšanai pieejamo finansējumu kopumā par 571 525 eiro gadā, tādējādi, lai šim lēmumam nebūtu negatīva ietekme uz sniegtā pakalpojuma kvalitāti, no valsts budžeta būs nepieciešams novirzīt papildu finansējumu šim mērķim.

Puses vienojās virzīt grozījumu SPSPL, paredzot, ka likuma norma par SAC klientiem izmaksājamās summas palielinājumu no 10% uz 15% stājas spēkā 2021.gada 1.janvārī.

Jautājumā par asistenta pakalpojuma pašvaldībā pilnveidošanu ir izveidota anketa asistenta pakalpojuma nepieciešamības novērtēšanai un atbalsta intensitātes noteikšanai, kas dotu iespēju efektīvāk un mērķtiecīgāk koordinēt asistentu pakalpojumu. Puses vienojās konceptuāli atbalstīt LM izstrādātās anketas ieviešanu, piedāvātos asistenta pakalpojuma pilnveides risinājumus iekļaut LM konceptuālajā ziņojumā par nepieciešamajiem pilnveidojumiem invaliditātes sistēmā, jautājumu par papildus nepieciešamo valsts budžeta finansējumu, skatot vidēja termiņa valsts budžeta likumprojekta sagatavošanas ietvaros. I. Rudzīte norādīja, ka pilotprojektā iesaistītās pašvaldības kopumā atzinīgi novērtē izstrādāto anketu, bet var rasties situācija, ka virkne šī brīža asistenta pakalpojuma saņēmēji tos vairs nesaņems pēc jaunās izvērtēšanas sistēmas novērtējuma, tāpēc jābūt gataviem, ka varētu būt daudz neapmierinātu klientu, kā arī sabiedrībai jābūt gatavai akceptēt sociālā darbinieka veiktais izvērtējums.

Jautājumā par deinstitucionalizācijas (DI) plānu īstenošanai nepieciešamā finansējuma palielināšanas iespējām LPS aktualizēja, ka pašvaldības atbilstoši plānošanas reģionu DI plānos apstiprinātajiem risinājumiem uzsākušas īstenot projektus, virkne pašvaldību informē par līdzfinansējuma apjoma būtisku palielinājumu, salīdzinot ar iepriekš plānoto. Turklāt pašvaldības saskarās ar Valsts kases aizņēmumu nepieejamību projektu īstenošanai.

Puses vienojās, ka  LM virza papildu finanšu pieprasījumu 9.3.1.1. pasākuma izmaksu pieauguma segšanai pilnā apmērā un ka papildu finanšu pieejamības gadījumā, LM šo finansējumu izmaksu pieauguma segšanai piešķir kompensējošā veidā, kā arī LM virza darbības programmas grozījumus par 9.3.1.1. pasākuma iznākuma rādītājiem.

 

Ilze Rudzīte,

LPS padomniece veselības un sociālajos jautājumos

Ilze Rukute,

LPS komunikācijas speciāliste

GMI faktu lapa
Ārpusģimenes aprūpe_faktu lapa
Asistenta pakalpojuma izmaiņas_faktu lapa
Informācija par ERAF DI projektu izmaksām_faktu lapa
DI_faktu lapa
Informācija par ERAF DI projektu izmaksām_PREZENTĀCIJA
Bāriņtiesu un sociālā dienesta sadarbība_PREZENTACIJA
Asistenta pakalpojuma izmaiņas_PREZENTĀCIJA
Minimālo ienākumu atbalsta sistēmas pilnveide_PREZENTĀCIJA