27.septembrī notika Latvijas Pašvaldību savienības Tehnisko problēmu komiteja. Tajā apskatīja vairākus svarīgus jautājumus. Kā pirmo izskatīja jautājumu Par ES fondu atbalstu energoefektivitātes pasākumiem. Ekonomikas ministrijas ES fondu ieviešanas departamenta direktors Edmunds Valantis informēja, ka Ekonomikas ministrijas pārziņā ir divi pasākumi siltumapgādes sistēmu efektivitātes paaugstināšanai. Pirmais ir pasākumi centralizētās siltumapgādes sistēmu efektivitātes paaugstināšanai, un otrs ir pasākumi uzņēmumu siltumapgādes sistēmu efektivitātes paaugstināšanai. Pasākumiem centralizētās siltumapgādes sistēmu efektivitātes paaugstināšanai pašlaik ir trešā kārta un projektu iesniegšanas termiņš ir no šī gada 19.septembra līdz šī gada 21.novembrim, projekta īstenošanas ilgums ir 2,5 gadi. Kopumā šajā aktivitātē apstiprināti 31 projekts un līdz šī gada 23.septembrim 5 projekti ir pilnībā pabeigti.
Komitejā Aino Salmiņš informēja par situāciju siltumapgādē un parādiem. Salīdzinot parādu apjomu šī gada septembrī un šī gada maijā, tad var teikt, ka parādu apjoms ir samazinājies, jo vasaras mēnešos iedzīvotāji parādu daļu ir seguši. Savukārt, salīdzinot apkures parādu 2010.gada septembrī ar 2011.gada septembrī, tad lielajās pilsētās tas ir pieaudzis par 14,5 % (neskaitot Ventspili) un novados par 24 %, valstī kopumā par 20 %. Turklāt ņemot vērā, ka daļa namu apsaimniekotāju savus ienākumus par mājokļu uzturēšanu ir novirzījuši maksai par siltumu, lai apkures sezonu vispār varētu uzsākt, tad reāli parādu apjoms varētu būt pat 1.5 - 2 reizes lielāks. Turklāt pieaug trūcīgo personu skaits un pašvaldībām ir nepieciešami papildus līdzekļi GMI un dzīvokļu pabalstu izmaksāšanai. Aptuveni no 40 % iedzīvotāju ir problēmas nomaksāt komunālos izdevumus ,pašreizējās sociālā budžeta iespējas ļauj palīdzēt tikai 10 %, savukārt, 30 % ir tā saucamā pelēkā zona, no kuriem daļai ienākumi ir minimāli un pabalstus viņi nesaņem, daļa ir ļaunprātīgie nemaksātāji, un vēl daļa, kam ir hipotekārie kredīti. Turklāt šajā apkures sezonā maksa par situmu var palielināties par 15% – 20%, līdz ar to kopumā situācija var kļūt vēl smagāka. LPS savā vēstulē MK pauda prasības, ka pazeminātās PVN likmes atcelšanas siltumapgādei nav pieļaujama, tāpat LPS sava vēstulē aicina ātrāk ieviest parādnieku reģistru kā arī mainīt likumdošanu, ka parāds attiecas uz īpašumu, nevis personu. Iespējams, ka janvārī būs atkal jāveic aptauja, lai noskaidrotu situāciju par parādiem ziemas mēnešos.
Sēdē apskatīja arī jautājumu par pašvaldību lomas palielināšanu saistībā ar ēku energoefektivitātes paaugstināšanu un Inteliģentās Enerģijas Eiropai programmas projekta „Intense” ieguvumi. Baltijas Vides foruma pārstāve Daina Indriksone iepazīstināja komitejas locekļus ar projekta „No Igaunijas līdz Horvātijai: saprātīgi enerģijas taupības pasākumi pašvaldību ēkām Centrālās un Austrumeiropas valstīs” (INTENSE) galvenajiem mērķiem, projekta īstenošanas gaitu un rezultātiem. Rīgas domes pārstāvis informēja, ka projektā iegūtās zināšanas tika pielietotas Rīgas pilsētas ilgtspējīgas enerģētikas rīcības plāna 2010.-2020.gadam izstrādē, tāpat notikušas daudzas speciālistu apmācības, sagatavota energoefektivitātes terminu vārdnīca, izveidota DVD filma un notikušas daudzas citas aktivitātes. Cēsu novada pašvaldības pārstāve I.Ādamsoneinformēja par pašvaldības ieguvumiem energoefektivitātes jomā, iesaistoties šajā projektā. Cēsu novada pašvaldībā ir ieviestas izmaiņas plānošanas pieejas jomā kopumā, kā arī ir izveidota jauna štata vieta – eksperts siltumapgādes jautājums.
LPS padomnieks Aino Salmiņš informēja par sarunu rezultātiem ar Iekšlietu ministriju un par grozījumiem likumā „Par policiju”. 21.septembrī notika LPS sarunas ar Iekšlietu ministriju. Sarunu gaitā tika skatīti vairāki jautājumi, no kuriem viens bija par atskurbšanas telpu tiesisko statusu Latvijā. Sarunu gaitā tika apspriesta atbildīgo institūciju kompetence un telpu piemērotība atskurbšanas funkcijas nodrošināšanai. Sarunu dalībnieki vienojās, ka tiks apzinātas pašvaldību rīcībā esošās telpas, kas varētu tikt piemērotas atskurbtuvju darbībai galvenajos valsts reģionālajos centros un apzinās iespējamās izmaksas telpu pielāgošanai. Savukārt Iekšlietu ministrijai jāizvērtē, cik līdzekļi nepieciešami atskurbšanas telpu ierīkošanai un uzturēšanai. Tāpēc jāizvērtē iespējas kopīgi ar Iekšlietu un Veselības ministrijām iespējami īsākā laikā vienoties par to, kā šo problēmu risināt. Tāpat Sanāksmē tika skatīts jautājums arī par informācijas aprites uzlabošanu starp Valsts policiju (VP) un pašvaldībām par pašvaldību plānotajiem publiskajiem pasākumiem, lai maksimāli spētu nodrošināt sabiedrisko kārtību, satiksmes drošību un citus organizatoriskus jautājumus. Sanāksmes dalībnieki atbalstīja A. Štokenberga ierosinājumu izstrādāt metodiskos ieteikumus publisko pasākumu organizēšanā pašvaldībām. Sanāksmē arī skatīja jautājumu par pastāvošajām iespējām sniegt materiālu un tehnisku palīdzību Valsts policijas funkciju uzlabošanai no pašvaldību puses. Jāatzīmē, ka iespēju finansiāli atbalstīt Valsts policiju no pašvaldību budžetiem atbalsta tika trešdaļa no pašvaldībām, arī sanāksmē pārstāvēto pašvaldību viedokļi dalījās. Pašvaldību pārstāvji aicināja izvērtēt iespēju sadarboties ar Valsts policiju spēkā esošo likumu „Par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu,”, kas jau tagad paredz iespēju pašvaldības mantu bezatlīdzības nodošanu lietošanā valsts iestādē. LPS arī nav saskaņojusi likumprojektu „Grozījumi likumā „Par policiju”, jo ir vairāki iebildumi. Sadarbības jautājumus ar Valsts policiju, negrozot likumu var organizēt atbilstoši likuma „Par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu” 5.panta otrās daļas 22.punktam, kas atļauj pašvaldību mantu nodot bez atlīdzības lietošanā valsts iestādei, kā arī pašvaldības mantu pašvaldība var nodod privātpersonai tai deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu pildīšanai. Arī „Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likums”atļauj pašvaldībām nekustamo īpašumu nodot bez atlīdzības valsts īpašumā. Var izveidoties situācija, ka viena pašvaldība spēj nodrošināt finansiālu atbalstu iedzīvotājiem, pašvaldības policijai un papildus Valsts policijai, bet citai pašvaldībai tādu līdzekļu nebūs, kas savukārt nenodrošinās vienlīdzības principu un izveidosies situācija, ka Valsts policijas darba pakalpojumu kvalitāte pašvaldībās krasi atšķirsies. Veicot šādas izmaiņas likumā, tiek radīts precedents, ka valsts institūcijas nepārdomātas konsolidācijas ietvaros pilnībā vai daļēji atsakās veikt savas funkcijas, nododot daļu no savām funkcijām pašvaldībām bez attiecīga finansējuma. Latvijas Pašvaldību savienība uzskata, ka šāda prakse atzīstama par nepieņemamu. Pilnu nesaskaņojuma tekstu lasiet 37.infolapas 3.pielikumā: http://www.lps.lv/Publikacijas/Infolapa/
Kā pēdējo sēdē izskatīja jautājumu par LPS priekšlikumiem grozījumiem Autopārvadājumu likumā. Aino Salmiņš informēja, ka LPS ir nosūtījusi Valsts prezidentam vēstuli par priekšlikumiem grozījumiem Autopārvadājumu likumā, kurā izteikti priekšlikumi par pasažieru neregulāro pārvadājumu kontroles kārtību, kas ir sagatavoti sadarbībā ar Satiksmes ministriju un Autotransporta direkciju. Šī gada 22.septembrī Valsts prezidenta padomnieks juridiskajos jautājumos bija uzaicinājis uz tikšanos gan LPS, gan SM, gan ATD un Saeimas deputātus, lai pārrunātu radušos situāciju, tāpat arī ir atsūtīta atbildes vēstule, kurā aicina šo jautājumu aktualizēt pēc 11.Saeimas deputātu mandātu apstiprināšanas.