ar šādu domu Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) nosūtījusi vēstuli Ministru prezidentam, Valsts kancelejai un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM) un aicina VARAM pārstrādāt informatīvo ziņojumu par investīciju programmu autoceļu attīstībai administratīvi teritoriālās reformas (ATR) kontekstā.
LPS pauž neizpratni par 5. septembrī Valsts sekretāru sanāksmē izsludinātā informatīvā ziņojuma “Par investīciju programmu autoceļu attīstībai administratīvi teritoriālās reformas kontekstā” (VSS-885) zemo kvalitāti un saturu. Informatīvais ziņojums nesniedz pilnīgu autoceļu infrastruktūras raksturojumu, tas ir paviršs un aprobežojas ar fragmentāru un primitīvu valsts vietējo un pašvaldību autoceļu aprakstu, kas sastāv no trīs teikumiem. Lai gan pēc VARAM apmaksātās reklāmas sabiedriskajos medijos varētu spriest, ka ziņojuma fokusa grupa ir valsts reģionālie autoceļi, tomēr līdz valsts galveno un reģionālo autoceļu raksturojumam un situācijas analīzei ziņojuma autori nav tikuši vispār. Ziņojumā netiek paskaidrots, kura institūcija noteiks prioritāri sakārtojamo valsts reģionālo un valsts vietējo autoceļu posmu sarakstu, jo pats saraksts informatīvajam ziņojumam nav pievienots.
Nav skaidrs, vai piedāvātais risinājums kaut kādā mērā atbilst Valsts autoceļu sakārtošanas programmai 2014.–2023. gadam, vai funkcionāla valsts reģionālo un vietējo ceļu revīzija tiks veikta ierobežotā personu lokā (VARAM ministra kabinetā?), vai, atjauninot izstrādātos projektus, tiks nodrošināts reģionu vienlīdzīgas attīstības princips, kura no ministrijām būs atbildīga par šīs programmas īstenošanu utt. Pašlaik vēl spēkā esošais Autoceļu likums gan nosaka, ka autoceļu attīstību plāno Satiksmes ministrija, ievērojot ekonomiskās, ekoloģiskās un sociālās attīstības tendences, valsts un pašvaldību intereses un par pamatu izvirzot reģionu vienlīdzīgas attīstības principu.
LPS uzsver, ka šādas ceļu kartes izstrāde saistībā ar administratīvi teritoriālo reformu nav tikai vienas ministrijas uzdevums, tam nepieciešams komplekss risinājums, tādēļ nav saprotams, kādēļ šo autoceļu sarakstu sagatavošana notiek pilnīgā slepenībā, diskusijā neiesaistot pašvaldības, vēl jo vairāk tāpēc, ka Latvijas Pašvaldību savienība kopā ar biedrību “Latvijas ceļu būvētājs” savus priekšlikumus autoceļu sakārtošanai bija nosūtījusi jau šā gada 19. jūnijā.
Šis VARAM sagatavotais ziņojums nekādi nav izmantojams ministrijas sarunās ar pašvaldībām un iedzīvotājiem, tas nepalīdz profesionālam jaunā administratīvi teritoriālā dalījuma vērtējumam, tam arī nav saistības ar nozaru (izglītības, veselības aprūpes) reformām un Valsts autoceļu sakārtošanas programmu 2014.–2023. gadam.
Diskusijas Finanšu ministrijā par 2020. gada budžetu un vidējā termiņa budžeta ietvaru 2020.–2023. gadam liecina, ka atbilstošu finanšu resursu 300 miljonu eiro apmērā šādas ieceres realizēšanai valstij nav, tādējādi šis informatīvais ziņojums vērtējams kā kārtējais sabiedrības maldināšanas fakts.
Uzskatām, ka šāda līmeņa dokumentu parādīšanās diskreditē administratīvi teritoriālo reformu un kaitē valsts reputācijai.
Ņemot vērā iepriekšminēto, LPS aicina VARAM šo informatīvo ziņojumu pārstrādāt.
LPS padomnieks tautsaimniecības jautājumos Aino Salmiņš: “Pašvaldības ir nobažījušās, vai reformai plānotie 300 miljoni ceļu naudas nepaliks tikai skaisti cipari uz papīra. Pagaidām tos neredzam vidēja termiņa budžeta ietvara dokumentos. Vai tas nozīmē, ka šis bijis kārtējais populistiskais solījums? Otras bažas ir par konkrēto autoceļu sarakstu, kas, liekas, arī kaut kur “nozaudējies”. Un trešais moments – var jau kritizēt LPS piedāvājumu, kurā apkopoti pašvaldību priekšlikumi prioritāri labojamiem ceļiem, taču tas tika iesniegts kā priekšlikums pārvērtēt un atjaunināt Satiksmes ministrijas Valsts autoceļu sakārtošanas programmu 2014.–2023. gadam, kas valdībā tā arī nav akceptēta. Tagad dzirdams, ka VARAM gatavojot savu piedāvājumu, bet vai tā būs daļa no Satiksmes ministrijas programmas, vai tiks ņemti vērā mūsu ieteikumi – nav zināms. Teikšu skarbāk: mani māc bažas, vai šis ceļu piedāvājums nebūs mēģinājums dabūt reformas piekritēju pusē tās pašvaldības, kas pagaidām ir “nepaklausīgas”, bet tām ļoti vajag līdzekļus kādu brūkošu posmu vai tiltu remontiem. Visticamāk, ka mēģinājums nopirkt pašvaldības neizdosies, jo ir pilnīgi skaidrs, ka šādam pasākumam nebūs naudas. Bet kā var nesolīt?”
Atgādinām, ka VARAM izstrādātā likumprojekta “Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums” sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumā jeb anotācijā ierakstīts: lai veiksmīgi īstenotu administratīvi teritoriālo reformu, trīs gadu laikā pašvaldību autoceļu sakārtošanai vajadzētu atvēlēt 300 miljonus eiro. 
Šos līdzekļus ceļos plānots investēt laikā no 2021. līdz 2023. gadam. 2021. gadā autoceļu tīkla sakārtošanai atbilstoši VARAM un VAS “Latvijas valsts ceļi” kritērijiem paredzēti 74,79 miljoni, 2022. gadā – 123,81 miljons un 2023. gadā – vēl 101,39 miljoni eiro.
Sagatavojusi Gunta Klismeta,
LPS Komunikācijas nodaļas redaktore