Šāgada pirmajā Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) Valdes sēdē 7. janvārī LPS padomnieki iepazīstināja ar aizvadītajā gadā LPS pašvaldību sadarbības tīklu sanāksmēs un pasākumos paveikto.
Pašvaldību savienībā jau vairākus gadus darbojas pieci sadarbības tīkli: izglītības jautājumu, vides jautājumu, reģionālās attīstības un sadarbības jautājumu, veselības un sociālo jautājumu un mājokļu politikas jautājumu tīkls.
LPS tīklu sistēma papildus komitejām tika izveidota 2013. gadā, kad Pašvaldību savienība iesaistījās apjomīgajā Norvēģijas finanšu instrumenta (NFI) projektā “Lietpratīga pārvaldība un Latvijas pašvaldību veiktspējas uzlabošana”, kas ilga trīs gadus. Galvenie šā projekta rezultāti – pašvaldību sadarbības tīkli un informācijas sistēma BLIS (salīdzināmo datu datubāze).
NFI projektā tapušajā salīdzināmo datu datubāzē BLIS (BenchLearning Information System) iespējams atrast dažādus statistikas datu apkopojumus interaktīvā un pārskatāmā formā (piemēram, sākotnējie dati par pašvaldību darbību, tai skaitā arī rādītāji, kas tikai daļēji atkarīgi no pašvaldību darbības, bet raksturo pašvaldības izvēlētos mērķus; indikatori iesaistīto pašvaldību veiktspējas salīdzināšanai; pa tēmām apkopoti pašvaldību vai valsts iestāžu prakses piemēri, tajā skaitā ārvalstu prakses piemēri, u.c.). BLIS datubāze pieejama šeit: https://blis.lps.lv/lv/.
Tīklu sanāksmes tiek organizētas vairākas reizes gadā, kopā aicinot pašvaldību nozaru profesionāļus, lai apspriestu aktuālākos jautājumus un problēmas un kopā ar atbildīgajām institūcijām meklētu risinājumus. Vēl viens no būtiskākajiem tīklu darbības aspektiem ir pašvaldību pieredzes apmaiņa un iespēja sadarboties līdzīgos jautājumos un projektos.
Izglītības jautājumu tīkls
2019. gadā izglītības jautājumu sadarbības tīklā tika organizēta divu dienu sanāksme, kas notika 28. un 29. novembrī Jūrmalā, un tajā piedalījās pārstāvji no 60 pašvaldībām.
Sanāksmē tika analizēts Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) piedāvātais skolu tīkla modelis. Dalībnieki iepazinās ar IZM informatīvajā ziņojumā “Par skolu tīkla sakārtošanu” noteiktajiem kritērijiem, spēkā esošo normatīvo regulējumu un izglītības iestāžu pārklājuma kartējumu un skolu tīkla analīzi, ar ko iepazīstināja LPS padomniece izglītības un kultūras jautājumos Ināra Dundure un sistēmu analītiķis Jānis Upenieks. Pašvaldību pieredzē par sava novada vispārīgās izglītības iestāžu reorganizāciju un izglītības programmu realizāciju struktūrvienībās dalījās Zentas Mauriņas Grobiņas novada vidusskolas direktore Laila Urbāne un Alūksnes novada Izglītības pārvaldes vadītāja Gunta Anča, kas iepazīstināja ar Alūksnes novada skolu tīkla optimizācijas organizēšanu un skolas ēku racionālu turpmāko izmantošanu. Vēl sanāksmē tika spriests par kopējām izmaksām izglītībai un pašvaldību izdevumiem izglītības funkcijas nodrošinājumam un skolu gatavību 2020. gada 1. septembrī ieviest kompetenciāro pieeju mācību saturā, par ko pastāstīja Ogres 1. vidusskolas direktors Igors Grigorjevs, Limbažu novada ģimnāzijas direktore Gunta Lāce, Salas vidusskolas direktore Sanita Madalāne, Jelgavas novada Elejas vidusskolas direktore Sarmīte Balode, Lielvārdes pamatskolas direktora vietniece Anda Bariņa, Ķekavas novada pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādes “Avotiņš” vadītājas vietniece Silvija Riekstiņa, Rīgas Klasiskās ģimnāzijas direktora vietniece Inna Burova, Dobeles Valsts ģimnāzijas direktore Inese Didže un Rīgas Teikas vidusskolas direktore Ilona Bergmane.
Pašvaldību viedokļi un priekšlikumi tika ņemti vērā, veidojot LPS viedokli par skolu tīkla optimizāciju vidējās izglītības posmā un uz prasmēm vērsta izglītības satura ieviešanā vispārīgajā izglītībā. Skolās uzsākts debašu cikls par mācību organizāciju, ieviešot bloku-moduļu stundu sarakstu.
Šogad izglītības tīklā paredzētas divas sanāksmes. Maijā plānots analizēt mācību stundas efektivitāti, kas ir atslēga, lai ieviestu kompetenciāro pieeju mācību saturā, un iekļaut šajā sarunā jautājumus par stundu plānojumiem, pedagogu sadarbību un pedagogu sadarbību ar vecākiem un skolēniem. Savukārt novembra sanāksmē paredzēts apspriest izglītības kvalitātes monitoringa sistēmu, kas balstās uz statistisko informāciju, salīdzinošo izglītības pētījumu rezultātiem, skolēnu valsts līmeņa sasniegumu un citu izglītības iestāžu darba rezultātus raksturojošo rādītāju mērīšanu un analīzi, centralizēto eksāmenu rezultātu analīzi, izglītības iestāžu akreditāciju un licencēšanas prasībām.
Vides jautājumu tīkls
Pašvaldību vides aizsardzības sadarbības tīklā 2019. gadā notika divas sanāksmes.
Sanāksmē 9. maijā Ādažos piedalījās 66 dalībnieki no 40 pašvaldībām. Šajā sanāksmē tika apspriesta dalītā atkritumu (tajā skaitā bioloģiski noārdāmo atkritumu un dūņu) vākšana, kā arī depozīta sistēma un dabas resursu nodoklis, normatīvais regulējums un izmantošanas iespējas.
18. jūnijā Aizupes pamatskolā Jelgavas novada Līvbērzes pagasta Tušķos norisinājās kopīga pašvaldību vides aizsardzības tīkla un reģionālās attīstības un sadarbības tīkla seminārs par kūdras ieguves ietekmētu teritoriju turpmāku apsaimniekošanu, ko LPS rīkoja sadarbībā ar LIFE projektu “Degradēto purvu atbildīga apsaimniekošana un ilgtspējīga izmantošana Latvijā”.
Piecas sanāksmes notikušas, pateicoties Meža attīstības fonda finansētajam projektam “Parku, dendroloģisko stādījumu un aleju gudra apsaimniekošana”. 20. jūnija seminārā Saulkrastos piedalījās 59 dalībnieki no 26 pašvaldībām, un tā tēma bija – meža parku veidošana un kopšana. Nākamajā seminārā, kas notika 4. septembrī Daugavpils novada Sventē, 70 dalībnieki no 27 pašvaldībām iepazina senos muižu parkus. 13. septembrī seminārā Strenču novada Sedā 37 dalībnieki no 15 pašvaldībām uzzināja daudz jauna par seno aleju atjaunošanu un kopšanu. 18. septembrī seminārs notika Aizputes novada Lažas pagasta Apriķos, un 44 dalībnieki no 16 pašvaldībām guva vērtīgu informāciju par vēsturiskajiem dārziem un parkiem, to inventarizāciju, novērtēšanu, atjaunošanu un dabas aizsardzības prasībām. Noslēdzošajā seminārā 18. oktobrī Priekuļos piedalījās 43 dalībnieki no 25 pašvaldībām, un tas bija veltīts jaunu parku veidošanai.
Šogad tīklā paredzēts pievērsties atkritumu apsaimniekošanas jautājumiem un aprites ekonomikai, t.sk. atkritumu apsaimniekošanas valsts un reģionālajiem plāniem, atkritumu mazināšanai, bioloģiski noārdāmo atkritumu apsaimniekošanai, koku ciršanai ārpus meža zemes, t.sk. aizsargjoslās, apbūvei mežā, meža parkiem, klimata jautājumiem un decentralizētās kanalizācijas sistēmas problēmām.
Reģionālās attīstības un sadarbības jautājumu tīkls
18. decembrī Ķekavā norisinājās reģionālās attīstības un sadarbības tīkla seminārs par labo praksi un nākotnes iecerēm iedzīvotāju līdzdalības veicināšanā.
Semināra darba kārtībā bija iekļauti Ķekavas, Mārupes un Rīgas pašvaldības pieredzes stāsti un prezentācijas, kam sekoja kolēģu jautājumi, kā arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) konceptuālā informatīvā ziņojuma “Par līdzdalības budžeta ieviešanu Latvijā” prezentācija. Pēc tam notika darbs grupās, kuru dalībnieki pārrunāja sabiedrības līdzdalības un iesaistes praksi pašvaldībās, līdzdalības (koplemšanas) budžeta ieviešanu Latvijas pašvaldībās, pašvaldību viedokli par informatīvo ziņojumu un meklēja atbildes uz VARAM izvirzītajiem jautājumiem par to.
Secinājumi: pašvaldībās ir daudzveidīga līdzdalības un iesaistes prakse; līdzdalības (koplemšanas) budžets ir viena no jaunām iespējām.
Veselības un sociālo jautājumu tīkls
Veselības un sociālo jautājumu tīkla sanāksme-seminārs “Sociālā darba specializācija pašvaldības sociālajā dienestā” norisinājās 2. oktobrī Tukuma novada Tumē, un to organizēja Latvijas Pašvaldību sociālo dienestu vadītāju apvienība sadarbībā ar LPS, Labklājības ministriju un Tukuma novada p/a “Tukuma novada Sociālais dienests”. Seminārā piedalījās 130 dalībnieku, kā arī Labklājības ministrijas un Pārresoru koordinācijas centra speciālisti. Semināra diskusijās tika apspriesta preventīvo pakalpojumu nozīme, sociālā darba specializācijas ieguvumi un riski, balstoties uz Tukuma novada praksi, un metodiskā atbalsta un darbinieku apmācību (izglītošanas) nozīme kvalitatīvu pakalpojumu sniegšanā un risku mazināšanā.
13. decembrī tīkla sanāksme par sociālā darba praksi bērnu tiesību aizsardzības jomā notika Salaspilī, un tajā bija 35 dalībnieki. Šajā sanāksmē raisījās diskusijas un tika meklēts kopīgs viedoklis par nepieciešamajām izmaiņām bērnu tiesību aizsardzības sistēmā, kas var būt noderīgi turpmākajās diskusijās un viedokļa paušanā par Labklājības ministrijas piedāvāto reformu.
2020. gadā plānotas divas tīkla sanāksmes, un viena no tām notiks izbraukumā. Šogad paredzēts turpināt diskusijas un iepazīties ar labo praksi sociālo dienestu struktūras veidošanā administratīvi teritoriālās reformas kontekstā, apspriest sociālo pakalpojumu grozus dažādām mērķa grupām, tajā skaitā nodrošinot pakalpojumus ģimenēm un bērniem, pārrunāt sadarbības uzlabošanu ar ārstniecības personām, analizēt apgādnieku maksu par sociālajiem pakalpojumiem (precedentiem tiesvedībā) un iepazīties ar aktualitātēm deinstitucionalizācijas procesā.
Mājokļu politikas jautājumu tīkls
2019. gadā noorganizētas divas tīkla sanāksmes.
24. aprīlī LPS notika diskusija par likumprojektu “Dzīvojamo telpu īres likums” un par iespējamiem valsts atbalsta veidiem īres namu būvniecībā. Šajā sanāksmē piedalījās 23 pārstāvji no 15 pašvaldībām, kā arī Ekonomikas ministrijas Mājokļu politikas departamenta pārstāvji.
16. decembrī tīkla sanāksme notika Jelgavā, un tā bija veltīta mājokļu pieejamības un pašvaldību īres fonda problemātikai un mājokļu apsaimniekošanas uzraudzības organizēšanai. Šajā reizē piedalījās 68 dalībnieki no 31 pašvaldības, Ekonomikas ministrijas, Latvijas Namīpašumu apsaimniekošanas asociācijas un septiņām pašvaldību kapitālsabiedrībām.
Pirms sanāksmēm LPS padomnieki veica pašvaldību viedokļu noskaidrošanu (anketēšanu).
Tāpat sagatavoti priekšlikumi likumprojektiem “Dzīvojamo telpu īres likums” un “Grozījumi likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”” un sniegts viedoklis OECD un Nacionālajam attīstības plānam.
Mājokļu politikas tīkla pamatjautājumi ir mājokļu pieejamības definēšana; valsts atbalsta politikas instrumentu izvēle – OECD; mājokļu apsaimniekošanas politika; pašvaldību interešu pārstāvniecība likumprojektā “Dzīvojamo telpu īres likums”; grozījumi likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” un Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā.
LPS mājokļu politikas problemātiskie uzstādījumi: kopīgi ar Ekonomikas ministriju – definēt mājsaimes, kurām vajadzīgs atbalsts mājokļu pieejamības nodrošināšanai, un izstrādāt priekšlikumus efektīvam atbalsta instrumentu kompleksam mājokļu pieejamības nodrošināšanai Latvijā; mājokļu pieejamība no pašvaldību viedokļa – kādai jābūt mājokļu politikai, lai piesaistītu cilvēkresursus, stimulētu mājokļu tirgu, piesaistītu privāto un publisko kapitālu, labo piemēru analīze.
Šogad tiks turpināta pašvaldību interešu pārstāvība likumprojektos “Dzīvojamo telpu īres likums” un “Grozījums likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā””, kā formulēt valsts atbalsta izņēmumus komercdarbībai; mājokļu būvniecība kā vispārējās nozīmes pakalpojums; kā definēt personu grupas, kam piemērojami valsts atbalsta izņēmumi mājokļu pieejamībā atbilstoši EK 2011. gada lēmumam nr. 2012/21/EU.
Paldies pašvaldībām par aktīvo iesaisti tīklu darbībā, labi iesākto darbu turpināsim arī 2020. gadā!
Sagatavojusi Gunta Klismeta,
LPS Komunikācijas nodaļas redaktore