Valdība ir izskatījusi Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavoto informatīvo ziņojumu “Par vispārējās vidējās izglītības iestāžu tīkla izvērtējumu”, ko, neraugoties uz Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) un Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) iebildumiem un priekšlikumiem, valdība apstiprināja, neņemot vērā LPS un LIZDA iebildumus.
MK sēdē LPS padomniece izglītības un kultūras jautājumos Ināra Dundure uzsvēra, ka LPS šo ziņojumu kopumā vērtē pozitīvi, taču tajā būtu jāiekļauj pašreizējais regulējums gan par kvantitatīvajiem, gan kvalitatīvajiem kritērijiem, kā arī finansēšanas kārtība vidējās izglītības pakāpē. Proti, informatīvajā ziņojumā nav minēts Izglītības likuma 14. panta 41. un 42. punkts, ar ko Izglītības un zinātnes ministrijai dots deleģējums noteikt kvantitatīvos un kvalitatīvos kritērijus vidējās izglītības posmā, tajā skaitā minimālo pieļaujamo izglītojamo skaitu, kā arī kritērijus un kārtību, kādā valsts piedalās darba samaksas finansēšanā, ja izglītības iestāde neatbilst Ministru kabineta noteiktajiem kvalitātes kritērijiem. Turklāt informatīvais ziņojums nav salāgots ar jau pieņemtajiem Ministru kabineta noteikumiem nr. 583 “Kritēriji un kārtība, kādā valsts piedalās vispārējās izglītības iestāžu pedagogu darba samaksas finansēšanā vidējās izglītības pakāpē”, kuri stāsies spēkā šā gada augustā un pēc kuriem šobrīd vadās pašvaldības un izglītības iestādes.
“Informatīvā ziņojuma piedāvājumā Izglītības un zinātnes ministrija parādījusi kvantitatīvos rādītājus, taču tajā nav kvalitatīvo rādītāju, atrunājoties ar to, ka tiekot izstrādāta kvalitātes monitoringa sistēma. Taču augustā stāsies spēkā Ministru kabineta 583. noteikumi, un pašvaldības balstās uz šo regulējumu. Tāpēc mēs prasām papildināt ziņojumu ar pašreizējo regulējumu atbilstoši Izglītības likuma 14. pantam, lai normatīvajos aktos nebūtu pretrunu. Nevar uzstādīt vīziju, neņemot vērā esošo situāciju un normatīvo aktu spēkā stāšanās laiku,” skaidro I. Dundure.
IZM piedāvātie risinājumi vidusskolu tīkla sakārtošanai paredz, ka minimālais izglītojamo skaits jānosaka atbilstoši Latvijas teritorijas iedalījumam četros reģionu blokos. Atbilstoši šādam dalījumam minimālais bērnu skaits 10.–12. klasēs pašvaldību vispārīgās vidējās izglītības iestādēs četrās lielajās pilsētās (Rīgā, Daugavpilī, Liepājā un Jelgavā) būtu 150–120 izglītojamo, attīstības centros un Pierīgas novados 120–90 audzēkņu, pārējos novados 45–40 skolēnu un teritorijās pie Eiropas Savienības ārējās robežas, kā arī tur, kur attālums līdz nākamajai izglītības iestādei ir vismaz 25 kilometri, 30–25 bērni. LPS uzskata, ka tie ir realitātē balstīti skaitļi, bet svarīgi ir nepazaudēt izglītības kvalitātes kritērijus.
Nozīmīgs faktors izglītības tīkla veidošanā ir uz prasmēm virzīta izglītības satura ieviešana vidējās izglītības posmā, kas jāuzsāk šā gada 1. septembrī. LPS nepiekrīt ziņojumā paustajam apgalvojumam, ka šādu mācību saturu var ieviest tikai tajās vidējās izglītības iestādēs, kurās vidējās izglītības posmā mācās 90 un vairāk skolēnu un kurās katrā klašu grupā ir vismaz divas paralēlklases. Projekta “Skola 2030” eksperti un citi izglītības jomas lietpratēji ir modelējuši, kā ieviest jauno mācību saturu, ņemot vērā konkrēto skolu audzēkņu vajadzības un intereses, vecāku viedokli un ievērojot izglītības satura plānošanas principus vidusskolā. Viņu secinājums: uz prasmēm vērstu mācību saturu var ieviest arī vienā klasē, nodrošinot četrus padziļināto kursu piedāvājumus, kur vidējās izglītības posmā ir 45 bērni vai mazliet mazāk, jo pašreizējais regulējums dod tiesības pašvaldībai piefinansēt. Svarīga ir skolu un pašvaldību sadarbība, skolēniem piedāvājot dažādus izvēļu grozus.
Plašāka informācija:
Ināra Dundure,
LPS padomniece izglītības un kultūras jautājumos
Tālrunis: +371-67508533
Mobilais tālr.: +371-26486654
E-pasts: inara.dundure@lps.lv
Sagatavojusi
Gunta Klismeta,
LPS Komunikācijas nodaļas redaktore