Lai varētu jums piedāvāt labāku saturu, lapā tiek izmantotas sīkdatnes. Apmeklējot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.
Sapratu
Iepriekšējais
Nākamais

Videokonference par vardarbību ģimenēs ārkārtējās situācijas laikā

7. maijā Pašvaldību savienība sadarbībā ar Rīgas domes Labklājības departamentu rīkoja videokonferenci “Vardarbība ģimenēs ārkārtējās situācijas un tās radīto seku laikā: tendences un risinājumi”.

Vardarbības gadījumu risināšanā gan ģimenēs ar bērniem, gan tajās, kurās ir tikai pieaugušie, iesaistītas daudzas institūcijas, tādēļ videokonference bija noderīga bāriņtiesu, sociālo dienestu, izglītības iestāžu, pašvaldības policijas un citu iestāžu darbiniekiem, un sanāksmes vadītāja LPS padomniece veselības un sociālajos jautājumos Ilze Rudzīte to vērtē kā ļoti saturīgu un nozīmīgu turpmākās sadarbības sekmēšanai.

Videoieraksts pieejams LPS vietnes www.lps.lv sadaļā “Tiešraides, videoarhīvs – Videoarhīvs” vai sekojot šai saitei.

Videokonferences sākumā Rīgas pašvaldības policijas (RPP) priekšnieks Andrejs Aronovs pastāstīja par tendencēm saistībā ar konfliktiem un vardarbību ģimenēs Rīgā. Ārkārtējās situācijas laikā galvaspilsētā palielinājies ģimenes konfliktu izsaukumu skaits, taču lielākoties tie atrisināti līdz ar RPP ierašanos.

Ārkārtējā situācija radījusi vairākus riskus un nelabvēlīgi ietekmējusi daudzas ģimenes: pasliktinās mājsaimniecību ekonomiskā situācija un ģimenes vai personas nespēj apmierināt pamatvajadzības, mainoties ikdienas ritmam, pieaug trauksme un pasliktinās veselības stāvoklis, nav pieejami daudzi pakalpojumi un zūd saites ar ikdienā svarīgiem cilvēkiem, saasinās konflikti – starp vecākiem un bērniem, starp dzīvesbiedriem, aug neiecietība pret vecākā gadagājuma ģimenes locekļiem, tāpat pieaug alkohola lietošana un vardarbība gan ģimenēs, gan institūcijās u. c.

Rīgas domes Labklājības departamenta Sociālās pārvaldes priekšnieka vietniece Ruta Klimkāne iepazīstināja ar Rīgas pašvaldības sniegto atbalstu iedzīvotājiem un arī palīdzību vardarbības gadījumos (viņas un pārējās prezentācijas skatiet zemāk!). Rīgas pilsētas pašvaldība piešķir ģimenēm un personām, kuras ārkārtējās situācijas dēļ nespēj nodrošināt savas pamatvajadzības, pabalstu krīzes situācijā 128 eiro vienam cilvēkam un papildus 50 eiro mēnesī par katru bērnu. Atspaids ģimenēm ir Latvijas Samariešu apvienības pārtikas bankas “Paēdušai Latvijai” pārtikas pakas. Palīdzība grūtā brīdī Rīgā pieejama trīs krīzes centros: ģimenes ar bērniem un grūtnieces uzņem “Burtniekā”, sievietes ar bērniem un grūtnieces – “Mīlgrāvī” un bērnus līdz 18 gadu vecumam – Rīgas pašvaldības Bērnu un jauniešu krīzes centrā. Savukārt vecākās paaudzes cilvēki dzirdīgas ausis atrod Senioru zvanu centrā. Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas informācija liecina, ka daudz bērnu un arī vecāki zvana uz Bērnu uzticības tālruni 116111. Atbalstu vardarbībā cietušajiem sniedz biedrības “Skalbes” un “Centrs Marta”, darbojas cietušo atbalsta tālrunis 116006, uzticēties un uzdot jautājumus var arī e-pastā domajutidari@riga.lv.

Biedrības “Skalbes” Valdes priekšsēdētāja Zane Avotiņa raksturoja krīžu un konsultāciju centra “Skalbes” krīzes tālruņa ikdienu ārkārtējās situācijas laikā. Viņa atzīmēja, ka salīdzinājumā ar pirmskrīzes laiku zvanu skaits pieaudzis par 36% un par 15% palielinājies zvanītāju skaits, kas ziņo par dažādām vardarbības problēmām, visbiežāk – par partnera vardarbību. Krīzes tālrunim divreiz vairāk zvanītāju ziņo par vientulību, tāpat min atkarību no alkohola, domas par pašnāvību, bažas par tuviniekiem, biežāk ziņo par attiecību problēmām – ar partneri, vecākiem vai citiem cilvēkiem. Ģimenes vardarbības situācijā der ielāgot vairākus tālruņu numurus: zvans 110; zvans krīžu un konsultāciju centra “Skalbes” diennakts krīzes tālruņa konsultantam: 67222922 vai 27722292; zvans uz informatīvo cietušo atbalsta tālruni 116 006.

Speciālistu ieteikumos, kā līdzcilvēkiem atpazīt iespējamu vardarbību ģimenē, uzrunāt vardarbībā cietušos un novirzīt pēc atbalsta, dalījās biedrības “Marta” pakalpojumu daļas vadītāja Irina Mazurika. Viņa atzina, ka ar vardarbībā cietušo jārunā tā, lai radītu viņam drošības sajūtu un nomāktu kauna vai vainas apziņu, vienlaikus motivējot cietušo pārtraukt attiecības ar varmāku. Vardarbības upuriem un viņu tuviniekiem pieejams diennakts krīzes tālruņa atbalsts, bezmaksas rehabilitācija un konsultācijas (sociālā darbinieka, jurista, psihologa), kā arī izmitināšana krīzes centros.

Centra “Dardedze” Valdes locekle Laila Balode dalījās pārdomās un pieredzē par vecākiem un bērniem mājās šajā ārkārtas laikā, kā krīze ietekmē vecākus un kā speciālistiem atpazīt vardarbības riskus, kā rīkoties un uzrunāt cietušo. “Dardedze” ir nevalstiska organizācija, kas iestājas par drošu bērnību – brīvu no fiziskas, emocionālas un seksuālas vardarbības un novārtā pamešanas. Lai atpazītu vardarbības riskus ģimenē, speciālisti izmanto indikatorus, iegūstot informāciju par vecāku pavadīto laiku ar bērniem, veselīga uztura pieejamību, pamatvajadzību nodrošinājumu, izglītības, interneta un neformālā atbalsta pieejamību, spēju funkcionēt u. c.

Patlaban top vadlīnijas rīcībai ārkārtējās situācijas un tās radīto seku apstākļos darbam ar vardarbībā cietušām un vardarbību veikušām personām. Tikām sociālie darbinieki darbā ar atkarīgām un līdzatkarīgām personām var izmantot vadlīnijas, kas pieejamas šeit. Savukārt pašvaldības darba organizēšanai bērnu tiesību aizsardzībā un mazaizsargātajām ģimenēm ar bērniem Covid-19 radītās ārkārtējās situācijas seku mazināšanai sociālajā darbā ar ģimenēm ar bērniem var palīdzēt vadlīnijas, kas atrodamas šeit.

Ilze Rudzīte,

LPS padomniece veselības un sociālajos jautājumos

Gunta Klismeta,

LPS Komunikācijas nodaļas redaktore

Rīgas sociālo pakalpojumu sniedzēju novērojumi un Rīgas pašvaldības iedzīvotājiem pieejamais atbalsts vardarbības ģimenē gadījumos
Krīzes tālruņa ikdiena ārkārtējās situācijas laikā: statistika, rīcība un ieteikumi
Vardarbības ģimenē atpazīšana un ārkārtējās situācijas tendencies
Vecāki un bērni mājās: kā speciālistiem atpazīt vardarbības riskus, kā rīkoties un uzrunāt cietušo