Latvijas Pašvaldību savienība

16. jūnijā Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) nosūtījusi vēstuli Valsts prezidentam Egilam Levitam, aicinot vērtēt būtiskus aspektus administratīvi teritoriālās reformas likumā.

LPS vēstulē:

“Vērtējot, vai izsludināt Saeimā pieņemto Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu, Latvijas Pašvaldību savienība lūdz vērtēt arī vairākus aspektus (sk. zemāk), kas LPS ieskatā būtu būtiski, lai pieņemtā likuma īstenošana būtu veiksmīga.

Pašvaldību viedoklis par administratīvi teritoriālo reformu (turpmāk – ATR) ir dažāds: ir pašvaldības, kuras to atbalsta, ir pašvaldības, kuras pret to iebilst, ir pašvaldības, kurām šobrīd viedoklis par ATR ir neitrāls. LPS ir vērsusi atbildīgās ministrijas – Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas –, valdības, tāpat arī Saeimas deputātu un Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijas uzmanību uz vairākiem trūkumiem ATR īstenošanas procesā. Likuma izstrādes gaitā LPS ir norādījusi uz vairākiem aspektiem, kas minēti arī Latvijas zinātnieku pētījumā un Latvijas Zinātņu akadēmijas konsilija (akadēmiķes Raitas Karnītes vadībā) slēdzienā, proti:

1)  kāda būs ATR ietekme uz sabiedrības attīstību;

2) kā ATR ietekmēs Latvijas kultūrvēsturisko daudzveidību un garīgo mantojumu;

3)  kādas būs iedzīvotāju dzīves kvalitātes un uzņēmējdarbības vides izmaiņas pēc reformas;

4) kāda ir ATR saistība ar citām reformām – visa skolu tīkla (ne tikai vidusskolu) optimizāciju, valsts pārvaldes institūciju decentralizāciju –, veselības un sociālās aprūpes un transporta sistēmu attīstību;

5) kā ATR ietekmēs līdzsvarotu Latvijas teritorijas attīstību un apdzīvotību;

6) precīzas norādes par to, kā tiks sadalītas valsts, pašvaldību un teritoriālo vienību pārvaldes (vai pašpārvaldes) funkcijas;

7) kāds būs pašvaldību finansēšanas modelis – vai un kāda būs pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēmas pielāgošana pēc reformas;  

8) iekšējās un ārējās migrācijas novērtējums un to seku izvērtējums;

9) reģionālo attīstības centru atbalsta programma;

10) lauku atbalsta programma;

11) līdzvērtīga pašvaldību perifēriju pārstāvniecība lēmumu pieņemšanas procesā (vēlētāju apvienību liktenis);

12) kāda būs reformas rezultātu un efektivitātes novērtēšanas kārtība (rādītāji un metodika).

Šie ir tikai nedaudzi, bet būtiski jautājumi, uz kuriem atbildes netika sniegtas ne tā saukto konsultāciju laikā, ne vēlākās diskusijās valdībā un atbildīgajā Saeimas komisijā. Latvijas Republikas Satversmes tiesa, vērtējot likumu atbilstību Satversmei un starptautiskajiem līgumiem, un Eiropas Savienības tiesību normām, īpašu uzmanību pievērš tam, lai likuma pieņemšanā būtu ievērots labas likumdošanas princips, kas ietver arī to, ka likumdošanas procesam jābūt vērstam uz ilgtspējīgu attīstību. Proti, likumdošanas procesam ir jābūt vērstam uz ilgtspējīga tiesiskā regulējuma izstrādi.[1] Būdami iesaistīti procesā, novērojām formālu attieksmi un pieeju reformas īstenošanā, proti, tika izpildītas Ministru kabineta kārtības ruļļa un Saeimas kārtības ruļļa prasības procedūras ievērošanā, bet ne izvērtēšanā pēc būtības, tādējādi novedot pie demokrātijas principu pārkāpšanas, tajā skaitā iedzīvotāju viedokļa neuzklausīšanas. Likuma pieņemšanas gaitā pašvaldības tika uzklausītas, bet ne sadzirdētas. Tāpat netika ne izvērtēts Eiropas Padomes Vietējo un reģionālo pašvaldību kongresa Monitoringa komitejas ekspertu ziņojuma projektā minētais par nepieciešamību nodrošināt atbilstošu konsultēšanos ar pašvaldībām un iedzīvotājiem, ne sadzirdēts Eiropas Padomes Vietējo un reģionālo pašvaldību kongresa Vietējo pašvaldību palātas prezidenta Gzavjē Kadorē (Xavier Cadoret) aicinājums. Bīstama tendence mūsu valstī, uz ko arī norāda neatkarīgie starptautiskie eksperti, ir demokrātijas mazināšanās tieši pēdējo divu gadu laikā. LPS ieskatā arī šā likuma pieņemšanas procesā nav ievērots labas likumdošanas princips, kā rezultātā ir cietusi likuma kvalitāte.

Lai arī Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums ir pieņemts, nepieciešami risinājumi vairākām tiesiskām, administratīvām un ekonomiskām problēmām, kuras trešajā lasījumā pieņemtais likumprojekts neatrisina.

Pirmkārt, veikt vietējo kopienu viedokļu noskaidrošanu pēc Ikšķiles konsultatīvās aptaujas parauga tajās no 42 jaunajām teritorijām, kurās novadi tiek apvienoti. Tādējādi tiktu novērsts Satversmes tiesas atzītais Satversmes 1. panta pārkāpums (Satversmes tiesas spriedums) un Eiropas vietējo pašvaldību hartas 5. panta pārkāpums, kura novēršana bija īpaši uzdota Saeimas mandātā likumprojekta izstrādāšanai.

Otrkārt, norādīt pamatprincipus administratīvo reģionu izveidošanā. Pretējā gadījumā likuma deleģējums neatbilst Ministru kabineta iekārtas likumā paredzētajam deleģēšanas veidam, jo nekādi neierobežo Ministru kabineta brīvību iesniegt jebkādu risinājumu. Ideāli būtu, ja administratīvo reģionu veidošanu varētu sasaistīt ar latviešu vēsturisko zemju atbalsta programmu.

Treškārt, nodrošināt vietējām kopienām vēlētus pārstāvjus novadu teritoriālajās vienībās. Nepapildināt ar noteiktām teritoriju finansēšanas un vietējās kompetences garantijām. kas būtu solis iedzīvotāju iesaistīšanās un atbildības vairošanā, būtiski samazinātu nomales efektu.

Pieņemot šādu likumu, Latvija būs valsts ar vismazāko pašvaldību skaitu Eiropas Savienībā, Latvijā būs pašvaldības ar vislielākajām teritorijām un vienas no vislielākajām administratīvajām teritorijām pēc iedzīvotāju skaita Eiropas Savienībā.”

Latvijas Pašvaldību savienība