Otrdien, 28.februārī notika LPS Finanšu un ekonomikas jautājumu komitejas sēde, kuras uzmanības centrā bija divi jautājumi: Nodokļu atbalsta pasākums (vienreizējs pasākums nokavējuma naudas un daļējas soda naudas dzēšanai, ja persona līdz noteiktam brīdim samaksā nodokļu pamatparādu) un plānotie grozījumi likumā „Par nekustamā īpašuma nodokli”.
Par Nodokļa atbalsta pasākumu (NAP) komitejas sēdes dalībniekus informēja Finanšu ministrijas Nodokļu analīzes departamenta Nodokļu politikas stratēģijas nodaļas vadītāja vietniece Dace Avotiņa. NAP ir vienreizējs pasākums nokavējuma naudas un daļējas soda naudas dzēšanai, ja persona līdz noteiktam brīdim samaksā nodokļu pamatparādu. Likumprojekts „Nodokļu atbalsta pasākuma likums” Saeimā ir pieņemts otrajā lasījumā, Finanšu ministrija jau ir sagatavojusi arī Ministru kabineta noteikumu projektu „Nodokļu atbalsta pasākuma īstenošanas kārtība”, kas tiks skatīti valdībā pēc likumprojekta pieņemšanas galīgajā lasījumā. Pasākuma mērķis ir atvieglot nodokļu maksātājiem ekonomiskās krīzes rezultātā radušos nodokļu parādu slogu un palielināt budžeta ieņēmumus. Tā būtība – nokavējuma nauda un 90% soda naudas tiek dzēstas pēc pamatparāda un 10% soda naudas samaksas pilnā apmērā. NAP ir attiecināms uz IIN, UIN, PVN, akcīzes nodokli, valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām, dabas resursu nodokli, kā arī uz nekustamā īpašuma nodokli (NĪN). NAP attiecībā uz NĪN administrē pašvaldība, ja tā viena mēneša laikā no pasākuma uzsākšanas datuma likuma „Par pašvaldībām” 46.panta noteiktajā kārtībā ir izdevusi saistošos noteikumus par nodokļa atbalsta pasākuma piemērošanu NĪN un ar to saistītajiem maksājumiem par pašvaldības administratīvajā teritorijā esošajiem nekustamajiem īpašumiem. Ja pašvaldības dome šādu lēmumu nav pieņēmusi, nodokļu atbalsta pasākums NĪN attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā netiek īstenots.
Finanšu ministrija plāno, ka NAP uzsākšanas datums varētu būt š.g. 1.jūnijs, taču pašvaldību pārstāvji norādīja, ka reālāks datums tomēr būtu 1.jūlijs, jo likumprojekta pieņemšana 3.lasījumā tiek plānota tikai aprīļa otrajā pusē. Pēc tam Ministru kabinetā vēl jāpieņem noteikumi par pasākuma īstenošanas kārtību, un tikai tad pašvaldības attiecīgi var izstrādāt savus saistošos noteikumus.Par plānotajiem grozījumiem likumā „Par nekustamā īpašuma nodokli” informēja Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks nodokļu jautājumos Juris Stinka.
Saskaņā ar likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” Pārejas noteikumu 45.punktu Ministru kabinetam līdz 2012.gada 1.jūnijam ir jāizstrādā un jāiesniedz Saeimai grozījumi likumā, paredzot principus, kurus pašvaldības ievēro, izdodot likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” 3.panta pirmajā daļā paredzētos saistošos noteikumus (NĪN likmi no 0,2 līdz 3 procentiem no nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības nosaka pašvaldība savos saistošajos noteikumos).
J.Stinka informēja, ka Finanšu ministrija piedāvās iestrādāt likumā divu veidu principus – obligāti vērā ņemamos un ieteicamos. Obligāti vērā ņemamie būtu 1) objektīva grupējuma princips (nodokļa maksātāji vai nodokļa objekti tiek grupēti atbilstoši objektīviem kritērijiem), 2) efektivitātes princips (pašvaldība samēro nodokļa administrēšanas izdevumus ar nodokļa ieņēmumiem), 3) atbildīgas budžeta plānošanas princips (pašvaldība salāgo savus pienākumus ar to izpildei nepieciešamajiem līdzekļiem) un 4) prognozējamības un stabilitātes princips (nodokļa likmes savlaicīgi tiek noteiktas vismaz divu taksācijas gadu periodam, ja nekustamā īpašuma kadastrālā vērtība nav mainījusies vairāk par 20 procentiem).
Savukārt ieteicamie principi būtu 1) uzņēmējdarbības atbalsta princips (pašvaldība izmanto nodokļa likmi kā līdzekli savas teritorijas uzņēmēju vai noteiktu uzņēmējdarbības veidu konkurētspējas paaugstināšanai), 2) sociālās atbildības princips (pašvaldība rēķinās ar nodokļa likmes ietekmi uz sociāli mazaizsargāto un trūcīgo iedzīvotāju grupām, kā arī uz iedzīvotāju maksātspēju) un 3) teritorijas attīstības un teritorijas sakārtošanas princips (pašvaldība izmanto nodokļa likmi savas teritorijas attīstības veicināšanai un sakārtošanai). Ņemot vērā, ka Finanšu ministrija jau ir izstrādājusi likmes noteikšanas principus vienam nodoklim, komitejas dalībnieki ierosināja šos principus iestrādāt arī pārējo nodokļu likumos un attiecīgi tos ņemt vērā nosakot katra konkrētā nodokļa lielumu.
Diskusija izvērtās arī par Finanšu ministrijas ieceri precizēt pagājušā gada nogalē Saeimā atbalstīto grozījumu, kas no 2013.gada 1.janvāra dod tiesības pašvaldībām noteikt nekustamā īpašuma nodokļa likmi 0,2%-3% robežās. Jaunā Finanšu ministrijas iecere paredz, ka pašvaldības noteiktā nodokļa likme vai likmes drīkst pārsniegt 1,5 procentus no nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības tikai tad, ja nekustamais īpašums netiek uzturēts atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai. Pašvaldību pārstāvji norādīja, ka tādējādi pašvaldību rīcības brīvība būs visai maza – tā drīkstēs pazemināt nodokli zemei, ēkām un inženierbūvēm un paaugstināt nodokli dzīvojamām mājām. Komitejas dalībnieki kritizēja plānoto grozījumu likumā, norādot, ka valdībai un Saeimai ir jāizšķiras – vai nu pašvaldībām tiek ļauts brīvi lemt par nekustamā īpašuma nodokļa likmes (likmju) lielumu konkrētā teritorijā vai arī ir jāsaglabā princips, ka likumā ir noteiktas konkrētas nodokļa likmes un pašvaldības attiecīgi tās piemēro. Demokrātijas imitēšana nav nepieciešama.
LPS padomniece
Lāsma Ūbele