Tikšanās notika šī gada 28.februārī.
Izglītības un zinātnes ministrs tikšanās sākumā ar pētījumu rezultātiem par izglītības kvalitāti ES valstīs pamatoja reformas nepieciešamību izglītības sistēmā. Latvijas skolēnu līmenis dažādos testos ir ļoti viduvējs vai pat ar tendenci zemākā līmeņa virzienā – tā tika ar dažādu tabulu palīdzību klātesošajiem sarunas dalībniekiem pamatots ministra uzskats, ka sistēma ir neefektīva, stagnējoša un, ka steidzami tajā jāveic radikālas pārmaiņas.
Nevar nepiekrist tam, ka reformas ir vajadzīgas, uz ko norāda sliktie mūsu valsts skolēnu zināšanu līmeņa un prasmju rādītāji. Jautājums ir, vai iecerētās reformas būs efektīvas. Pastāv bažas, ka viens otrs pasākums var būt pat kaitīgs un progresu izglītības attīstībā neveicinās.
Pašvaldības visvairāk satrauc pašreizējā, valdības rīcības plānā paredzētā, pašvaldību un valsts budžeta norēķinu sistēmu savstarpēja izlīdzināšana par izglītības pakalpojumiem uz vienu skolēnu. Šis pasākums nozīmē to, ka no dažādiem avotiem izglītībā ieplūstošais finansējums tiek koncentrēts vienā aploksnē un sadalīts katram izglītojamam jeb tas ir valsts galvojums (tautā saukts „vaučeris”). No valsts puses šai aploksnē tiek ielikts finansējums pedagogu algām, interešu un profesionālās ievirzes izglītībai, mācību līdzekļu iegādei, bet no pašvaldībām – finansējums izglītības iestāžu uzturēšanai, tehniskajam personālam. Atklāts paliek investīciju jautājums.
Šoreiz piemirsās runāt par skolēnu pārvadājumu finansēšanas kārtību – vai tā paliek pašvaldības, vai izglītības iestādes kompetencē. Tā kā likums atļauj brīvu izglītības iestādes izvēli, tad pašvaldību pārstāvji prognozē, ka skolu piepildījums būs nevienmērīgs. Smagi cietīs no galvaspilsētas un pilsētām attālinātajās teritorijās esošās skolas, kuras nesavāks pietiekoši lielu audzēkņu skaitu un tam līdzi sekojošo valsts galvojumu, kas patiesībā nozīmē finanšu nepietiekamību.
Pašvaldības rosina ministriju strādāt kompensācijas mehānisma izveidošanā, uz ko R. Ķīlis atbildēja, ka tas ir mazo skolu attīstības jautājums, kuras programmas izstrādē jāiesaista Labklājības ministrija, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija un Izglītības un zinātnes ministrija.
Diskusijas rezultātā ministrs atzina, ka izglītības iestādes, ja ievieš valsts galvojuma sistēmu izglītībā, kļūst par uzņēmumiem, bet tas savukārt ir pretrunā ar pašreiz esošo likumdošanu, kas liedz pašvaldībām piedalīties uzņēmējdarbībā.
Rezumējot diskusijas noslēgumā, jāsaka, ka nav skaidrs ne reformu realizācijas ceļi, ne paredzamais rezultāts, jo pašreiz vēl notiek pētnieciskais darbs par esošo situāciju izglītībā, tai skaitā arī speciālajās mācību iestādēs. Pašvaldības, kaut arī noskaņotas visai pesimistiski, pieteica savu līdzdalību reformu sagatavošanas darba grupās.
Pašvaldības norādīja uz nenormālo situāciju, ka bērns ceļā uz skolu pavada vairāk par stundu vienā virzienā. Ministrs sprieda, ka varētu skolotājus pievest klāt bērniem attālākās vietās, bet tur jābūt telpām iekārtotām pilnvērtīgam mācību darbam.
Tikšanās reizē apsprieda arī skolu datoru centralizētā iepirkuma sekas, jo, izstiepjot šo procesu trīs gadu garumā, ir radušies vienīgi zaudējumi – gan pārmaksa, gan novecojusi datortehnika.
Noslēgumā pašvaldības vienojās par to, ka Latvijas Pašvaldību savienība deleģēs pašvaldību pārstāvjus Izglītības un zinātnes ministrijas darba grupās, kuras strādā vispārējās izglītības sistēmas un profesionālās izglītības reformu sagatavošanā. LPS valdes sēdē 6.martā paredzēts apspriest tikšanās ar ministru R. Ķīli rezultātus un secinājums, kā arī apstiprināt LPS pārstāvjus darba grupās.
LPS padomniece
Olga Kokāne