Otrdien, 6.martā, notika kārtējā Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) valdes sēde, kuras laikā vienojās par virkni nozīmīgiem jautājumiem: par LPS 23.kongresa rīkošanu; par nākamo LPS domes sēdi; par pārstāvja deleģēšanu Dziesmu un deju svētku padomē, kā arī valde saņēma virkni informācijas.
Valde vienojās 23.kongresu rīkot Preiļos. Dome jau lēma, ka kongress notiks 18.maijā 18.maijā.
Nolēma sasaukt nākamo LPS domes sēdi 28.martā. Galvenais darba kārtības jautājums būs par investīciju piesaisti pašvaldībām no Lauku attīstības programmas, par atbalstu uzņēmējdarbībai laukos un citi darba kārtības jautājumi, kas vēl tiks precizēti.
Tuvojoties XXV Vispārējiem latviešu Dziesmu un XV Deju svētkiem, Kultūrizglītības un nemateriālā mantojuma centra (KNMC) paspārnē tiek veidota Dziesmu un deju svētku padome, kurā LPS valde, kā pašvaldību pārstāvi, deleģēja Ogres novada pašvaldības Kultūras darba organizatori Anitu Ausjuku.
Vēl viens no svarīgākajiem jautājumiem valdes sēdē bija par pašvaldību atbalstu LPS 22.kongresā pieņemtajai rezolūcijai „Par attīstības vadības principu maiņu”, kas paredz Eiropas Savienības struktūrfondu apguves sistēmas maiņu, pavēršot daļu līdzekļu tieši uz novadiem to attīstībai. Tas arī dotu iespēju par līdzekļu izlietojumu lemt pašvaldībai. Šobrīd atbalstu rezolūcijai ir izteikuši 1654 pašvaldību deputāti no 1765 pašvaldību deputātiem Latvijā. LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis informēja, ka atsāks tikšanos sēriju ar Saeimas frakcijām, lai diskutētu par šīs rezolūcijas nozīmi valsts attīstībā. Priekšsēdis organizēs arī tikšanos ar ministru prezidentu Valdi Dombrovski un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Edmundu Sprūdžu par rezolūcijas ieviešanu nākamajā ES fondu apguves periodā.
Sēdes noslēgumā LPS komitejas priekšsēdētāja Ligita Gintere informēja par Izglītības un zinātnes ministrijai iesniegto Izglītības likuma grozījumu projektu, kas paredzētu vecāku atbildību saistībā ar bērnu reģistrēšanu kādā no izglītības iestādēm. Šie LPS Izglītības un kultūras komitejas izstrādātie grozījumi vismaz kaut kādā mērā varētu novērst situāciju, kurā ir liels skaits bērnu, par kuriem IZM nav ziņu. „Šobrīd visa atbildība par nereģistrētiem bērniem tiek uzvelta pašvaldībām, taču loģiski būtu, ja arī vecākiem būtu pienākums un noteikta atbildība par obligātu bērna reģistrēšanu skolā, kad bērns ir sasniedzis attiecīgo vecumu, kā arī ir jāinformē skolas vadība situācijā, kad ģimene uz ilgāku laika periodu izceļo no valsts un bērns jau turpina mācības ārpus Latvijas robežām” - uzsver LPS padomniece Olga Kokāne.