Lai varētu jums piedāvāt labāku saturu, lapā tiek izmantotas sīkdatnes. Apmeklējot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.
Sapratu
Iepriekšējais
Nākamais

Pašvaldību forumā analizē darbu digitālajā laikmetā

Foto: SIA "ZZ Dats"

Šis gads nācis ar daudz un dažādiem izaicinājumiem, kad sapratām, ka digitālā saite starp pašvaldībām, iedzīvotājiem un uzņēmējiem ir kļuvusi īpaši svarīga, lai kopā izstrādātu labo praksi un pieņemtu jaunos izaicinājumus. Tā secināts 15. septembrī notikušajā forumā “Pašvaldība – digitālās sabiedrības veidotāja”.

Forumā viedokļu līderi dalījās pieredzē un sniedza ieteikumus pašvaldībām attālinātā darba nodrošināšanai, diskutēja par un ap jautājumu, vai esi gatavs darbam digitālajā laikmetā. Visas videoprezentācijas pieejamas pasākuma lapā.

Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēdis Gints Kaminskis foruma atklāšanas uzrunā akcentēja digitālo prasmju nozīmi pašvaldībās un uzsvēra labo pieredzi Covid-19 krīzes laikā. Jau pāris dienas pēc valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas LPS rīkoja pirmo videokonferenci par attālināto mācību procesu, kurā piedalījās arī izglītības un zinātnes ministre. LPS piedzīvoja rekordlielu skatītāju skaitu – vairāk nekā 3000 pieslēgumu tiešraidei. Tā bija arī laba pieredze un izaicinājums tehnoloģiju darbības nodrošināšanas ziņā. Turpmāko trīs mēnešu laikā LPS rīkoja videokonferences un tikšanās tiešsaistē, informējot pašvaldības par aktuālo.

Savukārt LPS padomnieks informācijas tehnoloģiju jautājumos Guntars Krasovskis savā prezentācijā ar praktiskiem piemēriem parādīja, kādi rīki pašvaldībām ir pieejami attālinātā daba nodrošināšanai. Viņš arī piedalījās diskusijā “Gatavs darbam digitālajā laikmetā”.

Swedbank Klientu servisa pārvaldes vadītājs Vadims Frolovs secināja, ka digitalizācijas iespējas izmaina klientu paradumus, tādēļ klientu paradumu maiņas tendences jāizvērtē regulāri, t. sk. klientu pieredze attiecībā uz piedāvātajiem un izmantotajiem apkalpošanas kanāliem. V. Frolovs savā prezentācijā piedāvāja ieskatu par aktuāliem risinājumiem, kas palīdz veidot klientu pieredzi, piemēram, attālināta klienta identifikācija un konta atvēršana, vai arī – kā vienlaicīgi ar pirkumu pie tirgotāja tikt pie skaidras naudas.

Rīgas domes Informācijas tehnoloģiju centra direktora p. i. Āris Dzērvāns stāstīja par pašvaldību klientu informācijas pārvaldības risinājumu ar vienotu  datu apstrādi dažādiem kanāliem un virtuālās vides tehnisko nodrošinājumu. PKIP sistēma ir jauna, moderna darba vieta, kur pašvaldību darbinieks ir nodrošināts ar darbam nepieciešamajām funkcionalitātēm.

Otrajā foruma daļā galveno lomu ieņēma administratīvi teritoriālā reforma, kur secinājām: lai sagatavotos administratīvi teritoriālajai reformai, liela loma ir informāciju tehnoloģijām, jāpārkonfigurē vienotā datubāze, pašvaldībām jāveic apjomīga datu migrācija, jāauditē visi lietotāji un jāveic citi funkcionālie papildinājumi. Savā prezentācijā "ZZ Dats" direktora vietnieks Dainis Dosbergs iezīmēja galvenos punktus pašvaldībai, kas būtu jāņem vērā un ko būtu vērts zināt pirms administratīvi teritoriālās reformas.

Gulbene ir pašvaldība starp divām reformām, tāpēc izpilddirektore Lienīte Reinsone dalījās pieredzē, kā novads šo gadu laikā ir centralizējies, optimizējies un pārveidojies, kādi politiski un ekonomiski lēmumi pieņemti šo transformāciju laikā.

Diskusijā "Neapjukt ceļā uz pašvaldību reformu” pārstāvji no Tukuma, Jēkabpils un Gulbenes diskutēja, kādi ir pirmie soļi, kas jāsper pašvaldībai administratīvi teritoriālās reformas īstenošanā:

* jāapkopo informācija, lai saprātīgi pieņemtu lēmumus;

* pieņemt labākās pieredzes un prakses no citām pašvaldībām;

* caurspīdīga pieeja lēmumu pieņemšanā.

Lai gan dzīvojam digitālajā laikmetā, visa centrā tomēr ir cilvēks – iedzīvotāju apmierinātība ar pašvaldību, kurā dzīvo – bija, ir un būs svarīga.

Foruma organizatori – "ZZ Dats", Swedbank.

Informatīvais atbalstītājs – Latvijas Pašvaldību savienība.

Liene Užule,

LPS Komunikācijas nodaļas vadītāja

Līva Beniņa,

SIA "ZZ Dats" mārketinga speciāliste

Guntars Krasovskis: PAŠVALDĪBAS RĪKI ATTĀLINĀTĀ DARBA NODROŠINĀŠANAI