Lai varētu jums piedāvāt labāku saturu, lapā tiek izmantotas sīkdatnes. Apmeklējot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.
Sapratu
Iepriekšējais
Nākamais

Seminārs “Saimniekosim gudri pašvaldību mežos un parkos!” PĀVILOSTAS NOVADĀ

LPS arī šoruden rīko semināru ciklu “Saimniekosim gudri pašvaldību mežos un parkos!”, kas tiek organizēts Meža attīstības fonda projektā. Kopā plānoti pieci semināri un praktiskie darbi dabā, kas notiek sadarbībā ar AS “Latvijas valsts meži” un piecām pašvaldībām, katras pašvaldības teritorijā iestādot jaunus krūmus vai kokus.

Cikla pirmais seminārs notika 25. septembrī Pāvilostas novada Saraiķos un sākās ar Bišu dzeņa labirinta apskati, kam sekoja stādīšana un eksperta komentāri un pamācības. Semināra dalībnieki varēja noklausīties vairākus priekšlasījumus un iesaistīties diskusijās. Šī un pārējo cikla semināru video var noskatīties LPS YouTube kontā atskaņošanas sarakstā "2020.gada Semināru cikls “Saimniekosim gudri pašvaldību mežos un parkos" vai klišķinot šeit.

Pāvilostas novada vēstījumu par darbiem mežā un parkos sniedza Pāvilostas novada ainavu arhitekte Anda Uzare. Izrādās, Pāvilostas novads ir bagāts ne tikai ar jūru, stāvkrastiem un Pāvilostas pelēko kāpu, Durbes, Sakas un Tebras upi, 310 hektāriem meža un dažādiem dabas brīnumiem, bet arī parkiem. Pašā Pāvilostā ir trīs parki. Vecākais no tiem ir vairāk nekā 7 ha lielais Upesmuižas parks Sakas labajā krastā ar liela akmens virsmā izkaltu solu, kas šeit saglabājies no sendienām, un Lielo akmeni, kura apkārtmērs pārsniedz 11 metrus un ir uzskatāms par senu kulta akmeni. Piecdesmitgades parks tapis, pateicoties skolotājam un novadpētniekam Ernestam Šneideram, pēc kura iniciatīvas 1929. gadā iekopa parku aiz kultūras nama. Trešajā – Simtgades parkā katrs stādījums ir īpašs un ar savu stāstu – te ir Goda novadnieku liepu un ozolu aplis, deputātu ošu aleja, skolotāju liepu dārzs u. c., un tos veidojuši Pāvilostas iedzīvotāji un viesi pilsētas entuziasta, laba koku un akmeņu pazinēja Jāņa Ausmaņa vadībā. Novadā vēl ir Vērgales parks, ko pašvaldība inventarizējusi, lai saprastu, ko var un vajag pamainīt, un Ziemupes parks, kurā interesants akcents ir 2018. gadā valsts simtgadei par godu iestādītās dekoratīvās sarkanbaltsarkanās ābeles.

Semināra dalībniekiem bija iespēja uzklausīt tūrisma ekspertu, RSU un Biznesa augstskolas “Turība” lektoru, profesionālu gidu, Latvijas Hosteļu asociācijas Valdes priekšsēdētāju Armandu Muižnieku, kurš savā stāstījumā uzsvēra pašvaldības kā tūrisma galamērķu un mazā biznesa attīstības virzītājas lomu un atzina, ka ainava ir vēl maz novērtēts resurss. Viņa ieteikums – it visam veidot stāstu un tūrisma objektu parādīšanu saistīt ar sajūtām. Tā kā Covid-19 aizvēris lielo pasauli, tagad ir vietējā tūrisma laiks, tāpēc jādomā par savu produktu un tā pasniegšanu, tajā skaitā ar sociālo tīklu palīdzību. A. Muižnieks pastāstīja arī par EDEN projektu un potenciālajiem tūrisma galamērķiem, kurā katru gadu piedalās ap desmit vietām. Pērn Latvijā par uzvarētāju atzina Alūksnes novada Veclaiceni. Kā labos piemērus viņš minēja Ērgļus, Līgatni, Biksēres un Elejas muižu, Cēsis un citas vietas. Īpaša sadaļa eksperta stāstījumā bija par ainavu, kas arī ir resurss, ko jāprot pārdot, un daudziem tas izdodas. Tāpat ceļotājus ļoti uzrunā kādas īpašas detaļas.

Par pašvaldību meža apsaimniekošanu informēja meža eksperts Kaspars Riže, pieskaroties gan meža atjaunošanas, gan kopšanas jautājumiem. Meža atjaunošana sākas ar koku nociršanu. Atjaunot var dabīgi vai sagatavojot augsni un iestādot. Ja augsni nesagatavo, tad grūti kopt. Pirmajā kopšanā pļauj to, kas traucē augt. Kad koki "izmānīti" no zāles, sākas jaunaudžu kopšana. Kā parunā: rets mežs jaunībā, liela krāja ciršanas vecumā. Pēc speciālista domām, Latvijas apstākļos visu var audzēt pēc caurmēra. Kāpēc koku audzē? Lai būtu koksne, ko pārdot! Resna izmēra koksni vairs pārstrādei negrib ņemt, ekonomiski ir 28–31 cm apkārtmērā. Domājot par pašvaldību mežiem, viņš uzskata, ka veidot izlases cirtes nav ekonomiski! Saimnieciskāk ir – kailcirte un atjaunot ar ļoti kvalitatīvu materiālu.

Valsts meža dienesta (VMD) Meža un vides aizsardzības daļas vadītāja vietnieks Zigmunds Jaunķiķis analizēja meža ugunsapsardzību – normatīvo regulējumu, resursus un sadarbību. VMD veic meža uguns apsardzību visā Latvijā, izņemot Rīgu, Jūrmalu un Daugavpili, kur to dara VUGD. Speciālists kā svarīgāko atzīmēja profilaksi un piebraukšanas iespējas objektiem. VMD saimniecībā ir 29 labas mašīnas un 180 ugunsnovērošanas torņi. Labs palīgs ir arī droni. Šogad tiek veikts eksperiments, torņos izliekot kameras, kas redz dūmus, un operators izvērtē situāciju. Lielākā bēda ir cilvēku neuzmanība un reizēm arī ļaunprātība.

Ciklā vēl tiks organizēti četri reģionālie semināri: Jelgavas novada Staļģenes pagastā 29. septembrī (pašvaldības meža apsaimniekošanas modeļi, koku postījumi un pretlīdzekļi. Medības un cīņa ar bebriem apdzīvotās vietās. Parku un apstādījumu kopšana un dendroloģisko stādījumu nozīme ainavā), Rēzeknes novada Ozolaines pagastā (Laizānu parks, pašvaldību meža apsaimniekošana, senie muižu dārzi un mūsdienu tendences), Mazsalacas novadā (Skaņākalna parks, pašvaldību meža apsaimniekošana, aizsargjoslas mežā un dabas vērtības senajos parkos, muižu parki Meža kadastrā) un Siguldā (Saules parks un mežaparka apbūve, zaļie risinājumi blīvajās apbūves teritorijās).

Sniedze Sproģe un Sandra Bērziņa,

LPS padomnieces

Foto: Guntars Krasovskis

Pāvilostas novada vēstījums par darbiem mežā un parkos
Pašvaldības - tūrisma galamērķu un mazā biznesa attīstības virzītājas. Ainava –maznovērtēts resurss
Meža uguns apsardzība