Otrdien, 10.aprīlī, notika LPS Reģionālās attīstības un sadarbības komitejas sēde. Darba kārtībā apsprieda jautājumus par Vietējo ģeodēzisko tīklu noteikumiem; par pašvaldības teritoriālplānošanas noteikumiem un par Latvijas lauku telpas izaicinājumiem un attīstību.
Komitejas dalībnieki tika iepazīstinātiar precizēto vietējo ģeodēzisko tīklu uzturēšanas kārtību, kura sevī ietver esošo ģeodēzisko punktu apzināšanu, izvērtēšanu, pilnveidošanu, aizsardzību un informācijas apriti. Debatēs tika uzsvērts, ka galvenā problēma ir datu savietojamība, kas kļuvusi par problēmu, parādoties jaunajai mērniecības tehnoloģijai ar ievērojami augstāku precizitāti, kura tomēr nav vienlaidus piemērojama. Pašvaldības ir ieinteresētas datu viendabībā, kā arī nepieciešams novērtēt šī procesa izmaksas, kuras ir augstas. Tika izteiktas bažas, ka pilna un kvalitatīva procesa izpildei pašvaldībām trūks kvalificētu un sertificētu speciālistu. Komiteja nolēma, ka vietējā tīkla sakārtošana ir aktuāls jautājums, tomēr nav pilnas pārliecības, ka piedāvātais risinājums problēmu atrisinās, kā arī nepieciešamas aplēses par to, cik izmaksās piedāvātais risinājums dažāda veida pašvaldībās. Jautājums par pašvaldību speciālistu sertificēšanas nepieciešamību ir apsverams.
VARAM pārstāves iepazīstināja ar Vietējās pašvaldības teritoriālplānošanas Ministru kabineta noteikumu projektu. Noteikumi detalizē jaunajā Teritorijas attīstības plānošanas likumā noteiktās elastīgākās normas. Lai veiksmīgi ieviestu jauno pieeju, ministrija izstrādās metodisku materiālu, kuru publicēs ministrijas mājaslapā. Viens no tieši pašvaldību ietekmējošiem faktoriem ir prasība pēc teritoriālplānotāja kvalifikācijas pārbaudes, kā arī jāpanāk pārsūdzēšanas procesa saīsināšana. Ministrija diemžēl saņem maz signālu no pašvaldību speciālistiem par konstatētajiem normatīvu trūkumiem. Komitejā nolēma atbalstīt piedāvāto noteikumu projektu, skaņošanas procesā pārbaudot normas par speciālistu vērtēšanu, par uzdevumu plānošanas reģioniem vērtēt plānojumus.
Latvijas lauku konsultāciju un izglītības centra pārstāvisiepazīstināja ar zinātnieku grupas veikto pētījumu par lauku telpas izaicinājumiem attīstībā. Pētījums rāda, ka pirmkārt jāmaina lauku telpas definīcija, no tās izslēdzot tās teritorijas, kuras ir maksimāli urbanizētas. Tad statistika uzrādīs precīzāku lauku stāvokli. Tā kā pašreiz spēcīgi ir lielo lauku uzņēmēju lobiji, tad netiek atbalstīti mazie uzņēmēji un mazās lauku saimniecības. Lauki jāskata trīsvienībā „darbs-mājas-kopiena”. Jāpārskata atbalsta sistēma, jo neraugoties uz ieguldītajiem līdzekļiem (katru gadu 200 miljoni latu) – efektivitāte krīt. Jāpāriet uz rūpnieciskāku ražošanu, pat atraujot darbiniekus no darbavietām.
LPS padomnieks
Jānis Piešiņš