Ceturtdien, 12. aprīlī, notika kārtējās LPS un Ekonomikas ministrijas sarunas, kurās apsprieda jautājumus par industriālo politiku valstī un par investīciju piesaistīšanu pašvaldībām. Sarunās apsprieda arī divus likumprojektus – „Būvniecības likumu” un „Atjaunojamās enerģijas likumu”. Diskutēja par valsts un pašvaldību sadarbību ēku energoefektivitātes paaugstināšanā, kā arī par Eiropas Reģionālās attīstības fonda darbības programmas „Infrastruktūras un pakalpojumi” papildinājuma 3.4.4.1 aktivitātes „Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi” ieviešanu. Sarunās piedalījās arī ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.
Sarunu dalībnieki sākumā tika iepazīstināti ar Ekonomikas ministra redzējumu industriālās politikas jomā. Šādas politikas mērķi ir palielināt rūpniecības īpatsvaru tautsaimniecībā, modernizēt precu ražošanu, eksporta attīstība un produktivitātes pieaugums. Tika atzīts, ka industriālo politiku nevar veikt bez koordinācijas ar pašvaldībām, bez plānošanas un investīciju piesaistes. Ekonomikas ministrija šogad plāno realizēt pilotprojektu „Industriālo telpu palielināšana”, kam tiks atvēlēti 6 miljoni latu un valsts atbalsts 50%. Projektam var pieteikties pilsētas ar iedzīvotāju skaita virs 20 000. Sarunu dalībnieki atzina, ka pašvaldībām ir jādod lielākas pilnvaras komercdarbības attīstībai
Jautājumā par investīciju piesaistīšanu pašvaldībām puses vienojās, ka, sadarbības līgumu ietvaros starp LIAA un pašvaldībām, savstarpēji jāapmainās ar informāciju par investīciju piesaisti un investoriem; par pašvaldības nekustamo īpašumu objektu apzināšanu un par investīciju nosacījumiem. Puses vienojās kādā no tuvākajām LPS Tehnisko problēmu komitejas sēdēm izskatīt detalizētus sadarbības mehānismus. Vienlaicīgi pašvaldību pārstāvji atzina, ka šādas sadarbības iespējas ir jārada ne tikai ārzemju investoriem, bet arī vietējiem komersantiem.
Apspriežot likumprojektu „Būvniecības likums”, puses vienojās, ka sertifikācijas sistēma jāsaglabā, bet maināms ir tās ietvars. LPS pārstāvji piekrīt atteikties no ikviena speciālista obligātas kompetences izvērtēšanas reizi 5 gados, kā arī var piekrist EM viedoklim par iespēju pārraudzīt speciālistu kompetenci ar reģistra datiem. Noteikti arī atbalstāms ir priekšlikums par obligāto apdrošināšanu. Sabiedriskajā apspriešanā pilnīgi pietiek ar ietekmes uz vidi novērtējumu (objektiem, kas var būtiski ietekmēt vidi, piem., cūku vai mājputnu intensīvās audzēšanas kompleksiem) un teritorijas plānošanas procesā, t.sk. par detālplānojumu un tālākā procesā, pietiek ar saskaņojumu ar trešajām personām. Kārtību nosaka VBN, saskaņojumu veidi atšķiras starp pilsētām un novadiem.
Būvniecības informācijas sistēmas ieviešana jāuzsāk jau šogad, un tā uzturama par valsts līdzekļiem. Likums stājas spēkā vienlaicīgi ar Ministru kabineta pieņemtiem Vispārīgajiem būvnoteikumiem, kas atbilst šim likumam.
Šajā jautājumā puses vienojās, ka būvniecības uzraudzība saglabājama pašvaldību līmenī. Pašvaldības kategoriski iebilst pret reģionālo būvvalžu ideju, tā būs neefektīva un nekādi neveicinās būvniecības procesa vienkāršošanu valstī, loģiskāk būtu reģionālajā līmenī veikt būvniecības valsts kontroli, respektīvi, izveidot Valsts būvinspekcijas reģionālās struktūrvienības, nevis būvvaldes. Kā arī Būvvalžu kompetencē nedrīkst ietilptekspluatācijā esošu ēku kontrole. Pēc būtības tā nav loģiska būvinspektora kompetence.Būvju klasifikācija nav veicama pēc tās izmantošanas veida, bet pēc būvnormatīviem. Jābūt pilnīgi jaunai būvju klasifikācijas politikai, atsakoties no telpu grupu lietošanas veida iedalījuma kadastrālās vērtēšanas vajadzībām. Būvniecības ieceres minimālais izskatīšanas termiņš nedrīkst būt mazāks par 10 darba dienām.
Sarunās skatīja arī jautājumu par „Atjaunojamās enerģijas likuma” projektu. Esošā likuma redakcija netiks turpināta. Puses vienojās, ka likumprojekts tiks radikāli pārstrādāts, paredzot ierobežotu valsts atbalstu tikai ekonomiski pamatotām tehnoloģijām, kā arī radikāli jāmaina iepriekš piedāvāta valsts atbalsta shēma. LPS viedoklis šajā jautājumā ir, ka pašvaldībās jau ir noformējies viedoklis par atjaunojamās/vietējās enerģijas izmantošanu siltuma un elektrības ražošanai, kā arī par iespējām iesaistīties šajā sektorā interesējas iespējamie investori. Tomēr, kamēr nav normatīvo aktu regulējuma, kas garantētu attīstības virzienus un ražošanas nosacījumus,nevis tos iesaldētu, ilgtermiņā, reāla rīcība nav iespējama. Lai paātrinātu likumdošanas sakārtošanu, kas nevis kavē, bet sekmē AER izmantošanu, faktiski ir divi ceļi: vai nu izstrādāt jaunu likumprojektu, vai apspriest, adaptēt un iekļaut Elektroenerģijas tirgus likumā jaunu nodaļu par elektrību, kas ražota no AER. Šādā dokumentā iesakām atteikties no visiem formālo starpinstitucionālo procesu un procedūru aprakstiem, kas it kā saistīti ar ES direktīvu normu pārņemšanu. Šim virzienam ir jāpaliek valdības institūciju (MK) ietvaros, jo tas nekādi neattiecas uz komercdarbību vai patērētāju attiecībām. Ekonomikas ministrija neatbalstīja LPS piedāvājumu par ekonomiski pamatota elektroenerģijas obligātā iepirkuma atbalsta (feed-in) principa ieviešanu. Visai enerģijai, kas ražota no AER (feed-in tarifs ir likumā noteiktā samaksa par katru kopējās lietošanas elektriskajā tīklā ievadīto elektrības vienību), kas būtu noteikts kā nemainīgs atbalsts tehniski un ekonomiski pamatotā periodā. Puses vienojās, ka izstrādājot jauno Atjaunojamās enerģijas likumprojektu, darba grupā tiks iekļauti LPS pārstāvji.
Izskatot jautājumu par Eiropas Reģionālās attīstības fonda darbības programmas „Infrastruktūra un pakalpojumi” papildinājuma 3.4.4.1.aktivitātes „Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi” ieviešanu, puses vienojās, ka ir atbalstāma aktivitātes finansēšanas turpināšana un Ekonomikas ministrijas iniciatīvu palielināt saistības 5 miljonu latu apmērā un nodrošināt papildus finansējumu 10 miljonu latu apmērā 2012.gadā, kā arī paredzēt finansējumu aktivitātes īstenošanai 40 miljoni latu 2013. gadā.
Vēl šajā jautājumā puses vienojās, ka:
1. likumā „ Par nekustamā īpašuma nodokli” 5. pantā – jāparedz nekustamā īpašuma nodokļa atlaides, uz tām neattiecinot pašvaldību iemaksas finanšu izlīdzināšanas fondā, savukārt samazinātās nodokļu likmes paredzamas renovētajām mājām uz laiku līdz 15 gadiem ;
2. sadarbībā ar VARAM Ekonomikas ministrijai jāizstrādā paraugdokumentācija energoservisa kompānijām – ESKO un PEKO;
3. jāizstrādā valsts atbalsta politika mājokļu siltināšanai, radot instrumentus arī pašvaldību atbalsta programmām;
4. atbalstāma privātā kapitāla piesaiste ēku energoefektivitātes projektiem.
Laika trūkuma dēļ jautājumus par Energoefektivitāti netika detalizēti apspriests, taču lēma to risināt sadarbības ietvaros.
LPS padomnieks
Aino Salmiņš