Lai varētu jums piedāvāt labāku saturu, lapā tiek izmantotas sīkdatnes. Apmeklējot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.
Sapratu
Iepriekšējais
Nākamais

LPS Valdes sēde

3. novembrī LPS Valdes sēde notika attālināti, un to vadīja LPS priekšsēdis Gints Kaminskis. Sēdē tika skatīti jautājumi par latviešu vēsturiskajām zemēm, administratīvo reģionu izveidi un kvalitatīvas vispārīgās vidējās izglītības nodrošināšanas priekšnosacījumiem.

Ar likumprojektu “Latviešu vēsturisko zemju likums” iepazīstināja LPS vecākais padomnieks Māris Pūķis. Ar šādu likumu Valsts prezidents vēlas stiprināt reģionālo jeb zemju un vietējo kultūrtelpu identitāti, uzskatot, ka administratīvi teritoriālās reformas gaitā tā netiek pietiekami ievērota. Šobrīd ir diskusija par piecām vai sešām zemēm jeb īpatnējām kultūrtelpām, bet tām nav saistības ar Administratīvo teritoriju likumprojektu. Latviešu vēsturisko zemju likumprojektā nav precīzi iezīmēts, vai zemju skaits jāsaista ar plānošanas reģioniem un cik lielam jābūt Rīgas reģionam, tāpat likumprojektā nav noteikti atbalsta sniegšanas avoti.

Par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavoto konceptuālo ziņojumu “Par administratīvo reģionu izveidi” informēja VARAM valsts sekretāra vietniece reģionālās attīstības jautājumos Ilze Oša. Viņu papildināja LPS vecākais padomnieks Māris Pūķis un padomniece Ivita Peipiņa, uzsverot problēmas gan mērķa, kompetences, institūciju un finansējuma ziņā, gan saistībā ar vēsturiskajām zemēm un administratīvo dalījumu. Paredzēts, ka diskusijas Saeimas apakškomisijā vēl turpināsies, un LPS tur iebildīs pret pārraudzības dekoncentrāciju. Perspektīvā būtu saprātīgi savietot administratīvos (vai plānošanas) reģionus, latviešu vēsturiskās zemes un Saeimas vēlēšanu reģionus.

LPS padomniece izglītības un kultūras jautājumos Ināra Dundure raksturoja aktualitātes izglītības jomā un informatīvo ziņojumu “Par kvalitatīvas vispārējās vidējās izglītības nodrošināšanas priekšnosacījumiem”. Grozījumi Izglītības likumā paredz, ka pašvaldībām no sava budžeta būs jāfinansē tās padotībā esošajām izglītības iestādēm dažādu mācību līdzekļu iegāde, kā arī elektronisko resursu, interaktīvo mācību platformu un mācību un saziņas programmatūru iegāde vai abonēšanas maksa, tajā skaitā interaktīvas mācību platformas. LPS uzskata, ka izglītības iestāžu, pedagogu un skolēnu nodrošinājumam ar informācijas komunikāciju tehnoloģijām Covid-19 apstākļos ir jābūt Ministru kabineta noteikumu nr. 360 “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai” sastāvdaļai un finanšu līdzekļi jānovirza no Covid-19 seku likvidācijas resursiem.

LPS padomniece veselības un sociālajos jautājumos Ilze Rudzīte pastāstīja par plānotajām izmaiņām sociālajā jomā un krīzi nozarē, kas novedusi pie sociālo darbinieku pieprasījuma demisionēt labklājības ministrei, bet padomniece Sniedze Sproģe – par pašvaldību lomu atkritumu apsaimniekošanā un valsts plānā iezīmētajiem pieciem atkritumu apsaimniekošanas reģioniem.

Ņemot vērā epidemioloģisko situāciju valstī un nepieciešamību ievērot drošības un citus nosacījumus, lai ierobežotu Covid-19 izplatību, LPS Valde nolēma atlikt LPS Sapulces un 31. kongresa rīkošanu, kas bija paredzēts 2020. gada 4. decembrī Salacgrīvā.

Gunta Klismeta,

LPS Komunikācijas nodaļas redaktore