4. novembrī Latvijas Pašvaldību savienības padomniece finanšu un ekonomikas jautājumos Sanita Šķiltere piedalījās Eiropas Parlamenta (EP) biroja Latvijā rīkotajā tiešsaistes diskusijā ar EP Budžeta komitejas deputātiem Nilu Ušakovu (S&D) un Robertu Zīli (ECR) par Eiropas Savienības daudzgadu budžetu nākamajiem septiņiem gadiem un ekonomikas atveseļošanas plānu.
Sanita Šķiltere uzsvēra, ka lēmumam par daudzgadu budžetu sen bija jābūt pieņemtam un novēlota lēmuma pieņemšana negatīvi ietekmēs reālos projektu ieviesējus: “Diemžēl gan Eiropas, gan valsts līmenī lēmumu pieņēmēji termiņus var neievērot, bet projektu ieviesējiem, neraugoties ne uz ko, visi likumi un normas ir jāievēro,” norādīja LPS padomniece.
Vērtējot situāciju plašākā mērogā, S. Šķiltere akcentēja reāla Eiropas Savienības plāna neesamību – kā saprātīgā laika periodā panākt, lai ekonomiskā attīstība un cilvēku dzīves līmenis dažādos Eiropas Savienības reģionos nebūtu kritiski dažāds. “Nav atbildes, pēc cik gadiem Latvija kā viena no Eiropas Savienības nabadzīgākajām valstīm varētu sasniegt Eiropas Savienības vidējo līmeni. Jautājums ir, kad visa Eiropas Savienība varētu būt daudzmaz līdzīgā attīstības līmenī,” retoriski vaicāja Latvijas Pašvaldību savienības pārstāve.
Tāpat S. Šķiltere uzsvēra, ka visai nepieņemamas ir arī it kā visām valstīm vienādi piemērojamās formulas atvēlamo līdzekļu aprēķinā, kurās iestrādāti ierobežojošie koeficienti, kas tieši samazina Latvijai pieejamo kohēzijas politikas finansējumu. ES fondu līdzekļus nevar uzskatīt par vienkāršu dāvinājumu, jo, iestājoties Eiropas Savienībā, Latvija pilnībā atvēra savas robežas brīvai preču, pakalpojumu un darbaspēka kustībai, rēķinoties ar Eiropas Savienības pamatlīgumā noteikto par apņemšanos mazināt būtiskas dažādu reģionu attīstības līmeņa atšķirības un vismazāk attīstīto reģionu atpalicību. “Robežu atvēršana rezultējusies praktiskā cenu līmeņa līdzsvarojumā ar vecajiem Eiropas Savienības reģioniem un milzīgā Latvijas darbaspēka aizplūšanā. Savukārt Latvijas ekonomiskās attīstības līmenis joprojām nav līdzsvarots ar Eiropas Savienības vidējo, pretēji mūsu cerībām, iestājoties Eiropas Savienībā un atverot robežas brīvai preču un pakalpojumu kustībai,” secināja Sanita Šķiltere.
Vienlaikus Latvijas Pašvaldību savienības padomniece norādīja, ka Latvijai pieejamo kohēzijas politikas līdzekļu izlietojumā Eiropas Komisija definējusi nemaināmas normas, piemēram, ka neatkarīgi ne no kā 65% jātērē Eiropas Komisijas definētajam politikas 1. un 2. mērķim. Līdzekļu specifiska iezīmēšana var novest pie tā, ka resursi tiek ieguldīti nevis reģionam noderīgākajos vai prātīgākajos projektos, bet tajos, kuros ir “atļauts” ieguldīt. Šāda pieeja ir pretrunā ar kohēzijas politikas virsmērķi – samazināt reģionu ekonomiskās attīstības atšķirības – un rada situāciju, kad par šā virsmērķa sasniegšanu īstenībā neviens īsti neatbild.
Sanita Šķiltere arī atklāja: pašvaldības atzinīgi novērtējušas politikas 5. mērķi – iedzīvotājiem tuvāka Eiropa –, kurā paredzēta integrēta pieeja un reģionu, pašvaldību tiesības izvēlēties jēdzīgākos un noderīgākos projektus savās teritorijās Eiropas Savienības kopīgo mērķu sasniegšanai. Tomēr līdzekļu iezīmēšana visām pārējām prioritātēm šim mērķim atvēl pārpalikuma resursus, kas acīmredzami nav pietiekami tādu ambīciju īstenošanai, kādas min šo noteikumu izstrādātāji attiecībā uz 5. mērķi. Savukārt visos pārējos mērķos pašvaldības varēs īstenot tikai tādus projektus, kurus “atļaus” gan nacionālā valdība, gan arī Eiropas Komisija, jo bez tās saskaņojuma neiztiek ne pati Latvijas darbības programma, ne konkrēti ieviešanas nosacījumi vai projektu vērtēšanas kritēriji.
Pilna diskusija Eiropas Parlamenta biroja Latvijā Facebook lapā šeit.