16. decembrī Latvijas Pašvaldību savienība rīkoja viedokļu apmaiņu par Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnēm 2021.–2027. gadam, aicinot pašvaldības pievienoties tiešsaistes sarunai par LPS iebildumiem šajā dokumentā, kā arī videokonferencē tika pārrunāti arī citi Eiropas Savienības fondu jautājumi.
Ekonomikas ministrijas izstrādātās Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnes (NIP) 2021.–2027. gadam tika skatītas 10. decembrī Valsts sekretāru sanāksmē (VSS), un LPS bija viena no organizācijām, kas iebilda šā dokumenta tālākai virzībai uz Ministru kabinetu. VSS sanāksmē par nepieciešamiem precizējumiem NIP atkārtoti iebilda arī uzņēmējus pārstāvošās organizācijas, norādot, ka mērķi – eksporta apjomu palielināt līdz 22 miljardiem eiro 2023. gadā un līdz 27 miljardiem eiro 2027. gadā – būs grūti sasniegt, nemainot pieeju inovācijas procesam.
Par inovācijām tiek runāts daudz, un zinām, ka inovācijas ir pamats ekonomikas attīstībai ne tikai uzņēmējdarbībā, bet arī publiskajā sektorā. Pateicoties publiskā sektora spējai definēt problēmu, kurai klāt nākušas arī zaļā kursa prasības, iespējams attīstīt jaunu biznesa nišu, un Latvijas Universitāte un mazie un vidējie uzņēmēji var palīdzēt šo problēmu risināt. Mūsuprāt, šajā situācijā publiskais inovatīvais iepirkums ir viens no risinājumiem, kur pašvaldības, veidojot pieprasījumu jauniem nišas produktiem, var transformēt ekonomiku. Uzskatām, ka papildus Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) stiprināšanas pasākumiem ir jāattīsta jauns pašvaldību inovācijas iepirkuma virziens. Inovāciju veiksme atkarīga no tā, vai šim produktam ir potenciālais izmantotājs un vai sakrīt visu iesaistīto pušu intereses, un pašvaldību inovatīvais iepirkums būtu reāls atbalsts uzņēmumiem.
Ekonomikas ministrija sākotnēji piedāvāja attīstīt dzīvojamo fondu trīs virzienos – izmaksu ziņā pieejamu īres māju būvniecība, mājokļu būvniecība un sociālo mājokļu pieejamība. Mūsuprāt, lai sniegtu atbalstu uzņēmējiem, ir svarīgi šos virzienus iekļaut un attīstīt Nacionālajās industriālās politikas pamatnostādnēs.
Arī zaļās industriālās zonas ir viens no attīstības jautājumiem, ko nepieciešams izvērst NIP. Līdz šim kā galvenie faktori industriālo zonu izvēlei no ārvalstu investoru viedokļa tika minēta transporta un loģistikas infrastruktūra, IT infrastruktūra, vietējā darbaspēka prasmju līmenis un izmaksas, bet šobrīd Eiropas Komisijas regulējums norāda uz nepieciešamību pēc zaļās elektroenerģijas un nulles emisijas degvielas.
Plašāk par LPS piedāvājumu skatiet zemāk pievienotajā prezentācijā.
Andra Feldmane,
LPS padomniece uzņēmējdarbības jautājumos
LPS par Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnēm 2021.–2027. gadam