Latvijas Pašvaldību savienība

Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) aicina atbildīgās valsts institūcijas nepieļaut situāciju, kurā meža zemes kadastrālās vērtības starp diviem taksācijas gadiem mainās tikai tādēļ, ka Valsts meža dienests izmaina datu nodošanas praksi Valsts zemes dienestam. Tāpat LPS ieskatā nav pieļaujama situācija, kurā tikai tāpēc, ka Valsts meža dienests maina datu nodošanas praksi, jaunaudze kļūs par objektu, ko apliek ar nekustamā īpašuma nodokli.

LPS savus iebildumus norādījusi vēstulē Tieslietu ministrijai un informējusi arī Finanšu ministriju, Zemkopības ministriju un Valsts meža dienestu.

Valsts meža dienests (VMD) bez savlaicīgas visu iesaistīto pušu un meža īpašnieku brīdināšanas iecerējis mainīt līdzšinējo ikgadējo datu nodošanas praksi Valsts zemes dienestam. Proti, līdz šim datus par meža zemju kvalitāti, kā arī atbilstību jaunaudzes statusam kadastrālās vērtēšanas un nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) vajadzībām VMD ik gadu nodeva no Meža valsts reģistra neatkarīgi no tā, vai konkrētajai meža zemei bija vai nebija juridiski spēkā esoša meža inventarizācija, savukārt nu VMD iecerējis nesniegt Valsts zemes dienestam informāciju par tām meža zemēm, kurās augošajam mežam vai jaunaudzei nebūs juridiski spēkā esošas meža inventarizācijas. Šeit jāuzsver, ka Meža valsts reģistra dati tiek iegūti ne tikai no mežu inventarizācijām, bet arī no citiem ar normatīvajiem aktiem noteiktiem avotiem, tajā skaitā VMD pārbaudēm.

Būtiski ir uzsvērt, ka kadastrālajā vērtībā tiek iekļauta tikai un vienīgi meža zemes vērtība, bez koku vērtības, tādējādi arī ar NĪN tiek aplikta zemes vērtība, neapliekot koku vērtību.

Kādus tad VMD nodotos datus izmanto meža zemes kadastrālajā vērtēšanā un tālāk NĪN administrēšanā? Tikai šādus:

– meža zemes platība;

– meža zemes kvalitātes novērtējums ballēs, kuru VMD nosaka atbilstoši meža augšanas apstākļu tipam, piemēram, sils, mētrājs, purvs, liekna (pielikumā pievienota pilna tipu klasifikācija), kā arī ņemot vērā saimnieciskās darbības ierobežojumus;

– jaunaudžu platība jeb, precīzi citējot, tiesību normas: platība mežaudzēm, kuras VMD atzinis par atjaunotām vai ieaudzētām un kurās valdošās koku sugas koku vecums kārtējā taksācijas gadā nepārsniedz: skuju kokiem – 40 gadus; cietajiem lapu kokiem – 40 gadus; mīkstajiem lapu kokiem (izņemot baltalksni) – 20 gadus; baltalksnim – 10 gadus.

Pirmais retoriskais jautājums: vai meža inventarizācijas juridiskā spēkā esība var ietekmēt meža zemes tipu, piemēram, vai purvs var kļūt par silu? Iespējams, ļoti ilgstošā laika periodā vai veicot ļoti būtiskas saimnieciskās darbības, meža zemes tipa maiņa varētu notikt, tomēr maz ticami šķiet, ka tādas izmaiņas VMD nevarētu konstatēt no pārējās tam pieejamās informācijas. Saimnieciskās darbības ierobežojumus savukārt pilnīgi noteikti nemaina inventarizācijas juridiskā spēka esība.

Otrais retorisks jautājums: vai, piemēram, ieaudzēta skuju koku jaunaudze 25. gadā pēc ieaudzēšanas vairs nav jaunaudze tikai tāpēc, ka jaunaudzes inventarizācijas derīguma termiņš ir beidzies? Iespējams, bijusi vētra, ugunsgrēks vai nelikumīga koku nociršana, bet vai tiešām to VMD konstatē ar meža inventarizāciju reizi 20 gados? Tas šķiet maz ticami, ņemot vērā pārējo informāciju, kas pieejama VMD, kā arī šim dienestam noteiktos pienākumus.

Ja VMD iecerētā līdzšinējās datu nodošanas prakses maiņa tiks īstenota, abi retoriskie jautājumi diemžēl iegūs pavisam citu nokrāsu, jo meža inventarizācijas juridiskā spēkā neesība izmainīs zemes kadastrālo vērtību un NĪN.

Valsts zemes dienests aplēsis, ka šādas VMD prakses maiņas rezultātā var tikt ietekmēti 21 335 īpašumi. LPS ieskatā ir nepieļaujami, ka tikai datu nodošanas prakses maiņas rezultātā mainīsies kadastrālā vērtība un NĪN, turklāt atbilstoši Valsts zemes dienesta informācijai:

– kvalitatīvākajām meža zemēm VMD datu nodošanas prakses maiņa, nemainoties citiem faktoriem, nozīmēs kadastrālās vērtības samazināšanos;

– mazāk kvalitatīvajām meža zemēm VMD datu nodošanas prakses maiņa, nemainoties citiem faktoriem, nozīmēs kadastrālo vērtību palielinājumu;

– jaunaudzēm VMD datu nodošanas prakses maiņa, nemainoties citiem faktoriem, nozīmēs zaudētu jaunaudzes statusu, tādējādi kļūstot par objektu, ko apliek ar NĪN.

LPS nav iebildumu, ka Valsts meža dienests rosina atbildīgajām ministrijām uzsākt “situācijas pārskatīšanu un taisnīguma principam atbilstoša tiesiskā regulējuma izstrādi, kas motivētu meža īpašniekus pildīt tiem normatīvajos aktos noteiktos pienākumus, kā arī kopumā veicinātu ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu”. Tomēr ir nepieņemami, ka, nemainoties citiem faktoriem, VMD ar vienpusēju lēmumu varētu izmainīt kadastrālās vērtības un nekustamā īpašuma nodokli jau 2021. taksācijas gadam, turklāt informējot par to Valsts zemes dienestu, Finanšu ministriju, Tieslietu ministriju un LPS tikai 2020. gada nogalē. Vēl jo būtiskāk ir nepieļaut šādu VMD datu nodošanas prakses maiņu, jo meža zemju un jaunaudžu īpašnieki vispār netika brīdināti par šādu izmaiņu ietekmi uz kadastrālajām vērtībām un NĪN.

LPS ieskatā nedrīkst pieļaut situāciju, kad, nemainoties citiem faktoriem, 2020. taksācijas gada un 2021. taksācijas gada kadastrālās vērtības ir būtiski atšķirīgas, kā arī, nemainoties citiem faktoriem, jaunaudzes, kas nebūs pārsniegušas jaunaudžu vecumu, 2021. gadā kļūtu ar nekustamā īpašuma nodokli apliekami objekti tikai tāpēc, ka Valsts meža dienests ir mainījis datu nodošanas praksi Valsts zemes dienestam.

Pielikumi – 8. pielikums Ministru kabineta 2006. gada 18. aprīļa noteikumiem nr. 305 “Meža zemes kvalitātes novērtējums (atkarībā no meža augšanas apstākļu tipa)” un 10. pielikums Ministru kabineta 2020. gada 18. februāra noteikumiem nr. 103 “Meža zemes kvalitātes novērtējums (atkarībā no meža augšanas apstākļu tipa)” – uzskatāmi parāda VMD ieceres absurdumu – šādu ‘tipu’ sasaisti ar inventarizācijas juridiskā derīguma termiņu.

Šobrīd piemērojamais meža zemes kvalitātes novērtējums atbilstoši meža augšanas apstākļu tipiem (atbilstoši Ministru kabineta 2020. gada 18. februāra noteikumu nr. 103 “Kadastrālās vērtēšanas noteikumi” 161. punktam: “ Šo noteikumu 7., 8. un 9. nodaļa kadastrālās vērtības aprēķinam stājas spēkā 2022. gada 1. janvārī. Kadastrālās vērtības aprēķinā līdz 2021. gada 31. decembrim piemēro Ministru kabineta 2006. gada 18. aprīļa noteikumu Nr. 305 “Kadastrālās vērtēšanas noteikumi” VIII, IX, X, XI, XII un XIII nodaļas normas, kas bija spēkā līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai”).

Sanita Šķiltere,

LPS padomniece finanšu un ekonomikas jautājumos

Foto: Sandra Bērziņa

Pielikumi:

8. pielikums Ministru kabineta 2006. gada 18. aprīļa noteikumiem nr. 305 “Meža zemes kvalitātes novērtējums (atkarībā no meža augšanas apstākļu tipa)”

10. pielikums Ministru kabineta 2020. gada 18. februāra noteikumiem nr. 103 “Meža zemes kvalitātes novērtējums (atkarībā no meža augšanas apstākļu tipa)”