12. janvārī LPS aicināja uz sarunu Ekonomikas ministriju, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju un Zemkopības ministriju par Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnēm 2021.–2027. gadam. Sarunu vadīja LPS padomniece uzņēmējdarbības jautājumos Dr. oec. Andra Feldmane.
Saruna tika translēta tiešraidē, un tās videoieraksts pieejams LPS vietnes www.lps.lv sadaļā “Tiešraides, videoarhīvs – Videoarhīvs” vai šeit. Lai vieglāk sekot sarunas gaitai, zemāk esošajā pielikumā atradīsit jautājumus, uz kuriem ministriju pārstāvji sniedza atbildes.
LPS izvērtējusi vairākus precizētus Nacionālās industriālās politikas pamatnostādņu (NIP) projektus un pielikumus (VSS-548) un, pirms šis dokuments atkārtoti nonāk valdībā, griezās pie atbildīgajām ministrijām ar konkrētiem jautājumiem, lai papildu diskusijā saņemtu skaidrojumu par NIP rīcības politikām un investīciju virzieniem. Jāuzsver, ka NIP ir pamats 2 815 036 857 eiro lielām investīcijām.
Gan Latvijas stratēģija klimatneitralitātes sasniegšanai līdz 2050. gadam, gan Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2021.–2030. gadam, gan aprites ekonomikas stratēģija paredz īstenot zaļā kursa mērķus, un jau pēc pieciem gadiem tiks sniegti pirmie auditētie mērījumi. LPS jautājumi nozaru ministrijām saistīti ar enerģētikas sektoru, zaļo kursu, CO₂ samazināšanu, transportu, publisko infrastruktūru, uzņēmējdarbību, kvalitatīvu dzīvojamo fondu, finanšu instrumentiem, atbalsta mehānismiem u. c. Uz vairākiem jautājumiem klausītāji saņēma precīzas atbildes, par citiem vēl jāturpina diskusijas.
Andra Feldmane,
LPS padomniece uzņēmējdarbības jautājumos
Tā kā Zemkopības ministrijas (ZM) pārstāvji 12. janvārī nevarēja piedalīties tiešsaistes sarunā, atbildes uz uzdotajiem jautājumiem viņi sagatavoja vēlāk un atsūtīja informāciju par ieguldījumiem.
Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnēs ietvertie ZM atbalsta pasākumi ekonomikas stiprināšanai ir atbalsts vienai no tradicionālajām bioekonomikas nozarēm – lauksaimniecībai, kurā nepieciešams veicināt produktivitātes pieaugumu jeb radīto pievienoto vērtību uz vienu nodarbināto, savukārt produktivitātes paaugstināšanas un resursu efektīvāka izmantošanas nolūkā ir nepieciešams stimulēt tieši plašāku inovāciju izmantošanu straujākai produktivitātes kāpināšanai. Tāpēc nākamajā plānošanas periodā 2021.–2027. gadam tiks turpināts īstenot lauku attīstības atbalsta pasākumu “Ieguldījumi materiālajos aktīvos”.
Ieguldījumi materiālajos aktīvos ir nozīmīgākais LAP pasākums, lai veicinātu lauksaimniecības nozares konkurētspēju un attīstītu lauksaimniecisko ražošanu, uzlabojot lauku saimniecību darbības ekonomiskos rādītājus un veicinot to konkurētspēju, paaugstinot Latvijas lauksaimnieku saražotās produkcijas pievienoto vērtību, uzlabojot meliorācijas infrastruktūru. Atbalsts tiks novirzīts gan lauku saimniecību ekonomisko rādītāju uzlabošanai, gan SEG un amonjaka emisiju mazinošiem pasākumiem, t. sk. ilgtspējīgai kūtsmēslu apsaimniekošanai, labturības prasībām atbilstošu novietņu būvniecībai, kā arī klimata pārmaiņu radīto risku pielāgošanās pasākumiem, nosakot atbalsta saņēmējam kā obligātu nosacījumu veikt ieguldījumus klimata pārmaiņas mazinošās un pielāgošanās darbībās. Pasākuma īstenošanai papildus tiks piešķirts Eiropas Savienības Atveseļošanās instrumenta finansējums.
Tāpat, lai sekmētu sadarbību starp lauksaimniecības, mežsaimniecības un lauksaimniecības produktu pārstrādes nozarē iesaistītajiem un pētniekiem, tiks turpināts atbalsta pasākums Sadarbība, sniedzot atbalstu Eiropas inovāciju partnerības darba grupām uz jaunradi un inovācijām vērstu projektu īstenošanai lauksaimniecības, mežsaimniecības un lauksaimniecības produktu pārstrādes nozarē vai tās sektorā, izstrādājot jaunradītus risinājumus nozarē vai tās sektorā, ar iespējami plašāku potenciālo labuma guvēju loku, kas kopumā sekmētu nozares attīstību un jaunradītu risinājumu ieviešanu praksē.
Lai nodrošinātu zināšanu un informācijas pasākumu pieejamību, tiks īstenots atbalsta pasākums Zināšanu pārnese, kas paaugstinās lauksaimniecības, pārtikas ražošanas (izņemot zivsaimniecības produktus) un mežsaimniecības nozarēs iesaistītu personu un zemes apsaimniekotāju izpratni par lauksaimniecības vides aspektiem un sekmēs videi draudzīgu lauksaimniecības pozīciju uzlabošanos, ilgtspējīgu dabas resursu apsaimniekošanu veicinošu saimniekošanas metožu pielietošanu, kā arī zinātnes atziņu un jaunas prakses pielietojamību.
Papildus tam, lai veicinātu iedzīvotāju iesaistīšanos saimnieciskajā darbībā un palielinātu finanšu resursu pieejamību saimnieciskās darbības veicējiem, kuri darbojas vai plāno uzsākt darboties lauksaimniecības vai lauku attīstības jomā, nākamajā plānošanas periodā tiks turpināta finanšu institūcijas Altum īstenotā Zemkopības ministrijas programma "Mazie aizdevumi lauku teritorijās". Aizdevumu ir tiesīga saņemt juridiska vai fiziska persona, kura nodarbojas ar saimniecisko darbību lauku teritorijā vai plāno to uzsākt. Atbalsts tiek sniegts aizdevuma veidā investīcijām līdz 100 000 eiro vai arī apgrozāmo līdzekļu iegādei līdz 35 000 eiro.
