29. janvārī LPS pārstāvjiem bija iespēja piedalīties Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēdē un Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) plāna projekta apspriešanā.
Sēde norisinājās attālinātā režīmā, un audioierakstu iespējams noklausīties šeit.
ANM plāna projekts un infografika pieejami ES fondu tīmekļa vietnē.
Atveseļošanas un noturības mehānisma plāns ir jāapstiprina Ministru kabinetā, lai varētu turpināt sarunas ar Eiropas Komisiju par vidēja termiņa (četri gadi) darbībām, kuras prioritāri nepieciešamas ekonomikas atveseļošanai pēc pandēmijas. Latvijai saņemtā nauda būs jāatdod aizdevējiem saskaņā ar ES valstīm kopēju procedūru. Plānā noteikti seši izlietojuma virzieni, no kuriem 37% finansējuma jānovirza klimata pārmaiņu mazināšanai un 20% – digitālajai transformācijai. Nacionālajā ANM plānā jau tiek definētas darbības šo sešu darbības virzienu īstenošanai.
Plāna veidošana līdz šim notikusi Finanšu ministrijas koordinācijā, apkopojot nozaru priekšlikumus, kur katra ministrija dialogā iekļāva atsevišķus partnerus. Galvenais lēmumu pieņēmējs, kā līdzsvarot dažādas intereses, līdz šim bijusi piecu koalīcijas partiju pārstāvju sanāksme. Atšķirībā no iepriekšējiem ES plānošanas periodiem sociālie un sadarbības partneri ar rezultātu tika iepazīstināti tikai dažas nedēļas pirms jautājuma virzīšanas Ministru kabinetā.
LPS pirms padomes sēdes vērsa partneru uzmanību uz atšķirību no citiem ES fondiem: šoreiz viss saņemtais finansējums būs jāatdod, uzliekot nodokļus vai samazinot Latvijas budžetu. Tas ļāva sarunas dalībniekiem labāk izprast, ka aktivitāšu noteikšanā jāiesaista arī uzņēmēji un nodarbinātie, kas maksā nodokļus.
Sēdē LPS pievērsa uzmanību vairākiem principiāliem līdzšinējās procedūras trūkumiem.
• Konsultācijas līdz šim bijušas fragmentāras – nav ietekmes uz nozarēm un teritorijām kopējā vērtējuma, ko iegūst, skatot paralēli citu fondu ietekmi. Nav pieņemami, ka Lauku attīstības programma netiek skatīta kopā ar Finanšu ministrijas koordinētajiem fondiem.
• Ir sagatavots priekšlikums, kas formāli atbilst Eiropas Komisijas kritērijiem, taču nav novērtēts:
* vai no četru gadu laikā īstenotajām iecerēm būs vairāk ieguvuma Latvijai vai citām ES valstīm, no kurām mērķu īstenošanas līdzekļi tiks iepirkti;
* cik maksās ieviešana, ja tā sadārdzinās tarifus, apgrūtinās ražošanu vai samazinās darba algu pieaugumu (vai labi domātās darbības nekļūs par jauniem OIK?).
Tāpēc LPS ierosināja turpmākajā krīzes vadības gaitā izmantot 2008.–2013. gada Reformu vadības grupas pieredzi, kas toreiz Latvijā ļāva pārvarēt pasaules ekonomisko krīzi. Ar šādu priekšlikumu Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība, LPS un Zinātņu akadēmija jau vairākkārt vērsusies pie Ministru prezidenta.
LPS priekšlikumi ietekmēja diskusijas galarezultātu. Kaut arī Nacionālā trīspusējās sadarbības padome neliks šķēršļus ANM virzībai Ministru kabinetā, kā prioritārā prasība izvirzīta partneru iesaistīšanās turpmākajā uzlabošanas procesā. Lai situāciju normalizētu, nākamā NTSP sēde tiks veltīta tieši integrētam skatījumam uz visu ES fondu sinerģiju un institucionālai sociālo un sadarbības partneru iesaistei integrētā skatījuma nodrošināšanā.
Pielikumā (zemāk) skatiet LPS vēstuli Latvijas Darba devēju konfederācijai un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienībai, kurā norādītas LPS saskatītās problēmas. LPS vēlas uzsvērt, ka ES Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna izstrādes gaitā netika nodrošinātas līdzdalības iespējas un netika sniegta informācija par politiskā pārraudzībā esošām ekspertu darba grupām, kurās darbojas frakciju deleģētie pārstāvji un Ministru prezidenta birojs.
Māris Pūķis,
LPS vecākais padomnieks
Andra Feldmane,
LPS padomniece uzņēmējdarbības jautājumos