4. februārī Latvijas Sporta izglītības iestāžu direktoru padomes sēdē piedalījās arī izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska, Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēdis Gints Kaminskis un vairāku pašvaldību vadītāji, lai diskutētu par iespējamiem risinājumiem trūkstošā finansējuma nodrošināšanai sporta skolu pedagogu algām.
Jau vēstīts, ka, ņemot vērā situāciju bērnu un jauniešu sportā, LPS nosūtīja vēstuli I. Šuplinskai, aicinot rast papildu finansējumu profesionālās izglītības iestāžu treneru algu nodrošināšanai 100% apmērā. Vairāku pašvaldību vadītāji publiski pauda satraukumu par situāciju bērnu un jauniešu sportā un rosināja visiem kopīgi risināt samilzušo problēmu, ar ko pašlaik saskaras pašvaldības. Atņemt sportam līdzekļus neesot godīgi un atbildīgi pret sporta pedagogiem, jo sporta skolu finansējums netaisnīgi samazināts.
Tiekoties ministre izteica cerību, ka atsevišķas problēmas šajā jomā varētu sākt risināt nekavējoties. Vienlaikus viņa aicināja pašvaldības aktīvāk iesaistīties un pauda gatavību pilnveidot pašreiz spēkā esošo finansēšanas modeli, kā svarīgāko kritēriju akcentējot sporta izglītības kvalitāti. Puses vienojās, ka vismaz reizi mēnesī Ilga Šuplinska tiksies ar Latvijas Sporta izglītības iestāžu direktoru padomi, lai pārrunātu situāciju un saņemtu priekšlikumus turpmākajai bērnu un jauniešu sporta attīstībai.
Savukārt Gints Kaminskis uzsvēra, ka “risinājums ir jārod nekavējoties, jo pašvaldības ar konkrēto problēmu saskaras jau šajā mācību pusgadā. Līdz 2009. gada krīzei valsts pilnībā nodrošināja bērnu un jauniešu sporta skolu pedagogu un direktoru atalgojumu. Pēc valdības aicinājuma krīzes ietekmē pašvaldības solidarizējās ar valsti un pārņēma daļu atalgojuma finansēšanas ar norunu, ka pēc krīzes treneru algas atkal pilnībā finansēs valsts. Lai gan Sporta politikas pamatnostādnēs 2014.–2020. gadam bija plānots palielināt līdz 100% valsts līdzfinansējumu treneru atalgojumam profesionālās sporta izglītības programmu īstenošanai, vienlaikus pilnveidojot dotāciju sadales kārtību, kā arī nostiprinot atzīto sporta federāciju lomu programmu īstenošanas uzraudzībā un noteikts laika grafiks – 2014. gadā 63%; 2015. gadā 85%; 2016.–2020. gadā 100% –, tomēr līdz pat šim brīdim tas nav izdarīts.
“Ir mācību gada vidus, un pašlaik finansējuma trūkums ir vairāk nekā miljons eiro. Jau šogad jārod līdzekļi problēmas atrisināšanai, kā arī jābūt skaidrai politikai nākotnē, kā attīstīt šo jomu,” teica LPS priekšsēdis.
Ja pastāv saistības, tad tās ir jāpilda, ministrei akcentēja Ogres novada domes priekšsēdētājs Egils Helmanis. Normatīvos jau ir noteikts, ka bērnu un jauniešu sporta skolu pedagogu atalgojums valstij ir jāfinansē 100% apmērā, šis solījums ir jāpilda. “Mēs paļaujamies uz valsti, ka tā pildīs savas saistības, tāpēc ministrei jāsniedz savs redzējums un risinājums, kā šo jomu sakārtot. Ja vēlamies, lai mūsu valstī būtu profesionālais sports, tad tieši šīs sporta skolas ir tam pamats. Pašlaik trūkst objektīvu kritēriju, kāpēc sporta pedagogu atalgojumu valsts finansē 93% apmērā,” pauda E. Helmanis.
Kā jau iepriekš skaidroja LPS, profesionālās ievirzes sporta izglītības iestāžu audzēkņu skaits ar katru gadu pieaug, tāpat profesionālās ievirzes sporta izglītības programmu realizēšanā papildus iesaistās arī privāti klubi un sporta skolas. Valsts kopējā dotācija profesionālās ievirzes treneru algām pēdējos gados palikusi nemainīga vai pieaugusi lēnāk nekā treneru algām nepieciešamā finansējuma summa. Tā rezultātā ik gadu rodas iztrūkums, kuru līdz šim nodrošināja profesionālās ievirzes sporta izglītības iestādes dibinātājs – pašvaldība vai privātais sporta klubs.
Šā gada janvāra vidū pašvaldību dibinātās sporta skolas ir saņēmušas informāciju par Izglītības un zinātnes ministrijas aprēķināto dotācijas apjomu sporta skolu treneru algām. Vairumā pašvaldību iztrūkums ir 10–20% no nepieciešamā. Pašvaldību budžeta ienākumi no iedzīvotāju ienākuma nodokļa 2021. gadā samazinājušies par 5%, līdz ar to ir ierobežotas to iespējas finansēt trūkstošās treneru algas. Rezultātā jau šajā mācību gadā var nākties slēgt kopš pagājušā gada septembra darbojošās treniņu grupas. Tas var izraisīt ilgtermiņa sekas, bērniem pārtraucot sporta nodarbības un no darba aizejot un pārkvalificējoties treneriem.
Bērnu un jauniešu sporta sistēmas pamats ir profesionālās sporta izglītības iestādes – sporta skolas un privāti sporta klubi. Pašvaldību dibinātajās sporta skolās vidēji trešo daļu no visām izmaksām veido valsts dotācija treneru algām, bet visu pārējo – trūkstošās treneru algas, administratīvos izdevumus, sporta bāzu uzturēšanu, inventāru, bērnu sporta nometnes, transportu, ēdināšanas un izmitināšanas izdevumus izbraukuma sacensībās – apmaksā pašvaldības.
Valsts līdzšinējās Sporta politikas pamatnostādnēs par vienu no prioritātēm bija noteikts bērnu un jauniešu sports. Jaunajā pamatnostādņu projektā bērnu un jauniešu sporta attīstība nosaukta par galveno prioritāti.
Liene Užule,
LPS Komunikācijas nodaļas vadītāja,
padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos