16. februārī LPS rīkoja tikšanos ar Valsts meža dienesta pārstāvjiem, kas tika translēta tiešraidē. Videoieraksts pieejams LPS vietnes www.lps.lv sadaļā “Tiešraides, videoarhīvs – Videoarhīvs” vai šeit.
Sanāksmē Valsts meža dienesta (VMD) speciālisti informēja par ugunsapsardzību mežā un pašvaldību un VMD sadarbību lēmumu pieņemšanā par mikroliegumu izveidi meža zemēs.
Vispirms sanāksmes vadītāja LPS padomniece lauku attīstības jautājumos Sniedze Sproģe deva vārdu VMD Meža un vides aizsardzības daļas vadītāja vietniekam Zigmundam Jaunķiķim, kurš pastāstīja par meža ugunsapsardzību, minot arī statistiku par meža ugunsgrēku skaitu un uzsverot, cik svarīgi informēt iedzīvotājus ugunsnedrošajā periodā. VMD pārstāvis arī atgādināja, kādi ir meža īpašnieku pienākumi ugunsapsardzības jomā: nodrošināt mineralizēto joslu ierīkošanu; iesniegt ugunsdrošības preventīvo pasākumu plānu; novākt pielūžņojumu, kas traucē ugunsdzēsības transportam; sakārtot ceļus un piebrauktuves ugunsdzēsības ūdens ņemšanas vietām. Vēl viņš vērsa uzmanību uz meža inventarizācijas nozīmi un atzīmēja, ka pašvaldībām jāinventarizē 7544 ha savu mežu, par kuriem VMD nav informācijas, jo tas nereti var būt traucēklis ugunsgrēka gadījumā.
Diskusiju par mikroliegumu veidošanu meža zemēs iesāka VMD Meža resursu pārvaldības departamenta Meža un vides aizsardzības daļas vadītājs Andis Purs, kurš iepazīstināja ar normatīvo regulējumu un pastāstīja par to, ko VMD gaida no pašvaldībām.
Mikroliegumu veidošanu nosaka Sugu un biotopu aizsardzības likums, Meža likums un tiem pakārtotie normatīvie akti, no kuriem svarīgākie ir 2012. gada 18. decembra Ministru kabineta (MK) noteikumi nr. 940 “Noteikumi par mikroliegumu izveidošanas un apsaimniekošanas kārtību, to aizsardzību, kā arī mikroliegumu un to buferzonu noteikšanu” un 2000. gada 5. decembra MK noteikumi nr. 421 “Noteikumi par īpaši aizsargājamo biotopu veidu sarakstu”. Par mikroliegumu veidošanu ir atbildīgas trīs institūcijas: Dabas aizsardzības pārvalde nosaka mikroliegumus nemeža zemēs, dabas rezervātos un nacionālajos parkos (izveidoti 127 mikroliegumi), Zemkopības ministrija nosaka mikroliegumus īpaši aizsargājamo zivju sugu nārsta vietās (viens mikroliegums), un Valsts meža dienests nosaka mikroliegumus meža zemēs ārpus dabas rezervātiem un nacionālajiem parkiem. VMD izveidojis 2778 mikroliegumus, no kuriem 90% atrodas valsts īpašumos, 8% privātajos un 2% – pašvaldību mežos. Visvairāk mikroliegumu noteikti mazajam ērglim, tad seko mednis, melnais stārķis u. c. Priekšlikumu mikrolieguma izveidošanai var iesniegt jebkura juridiska vai fiziska persona. Pieņemot lēmumu, tiek vērtētas sabiedrības, vides un ekonomikas intereses, un, kā uzsvēra eksperts: “Dabas aizsardzībai ir jābūt saglabājošai, nevis uzspiedošai.”
Beidzamo 100 mikroliegumu veidošanā VMD nosūtījis vēstules pašvaldībām viedokļu sniegšanai un saņēmis tikai 27 piekrītošas atbildes, septiņus iebildumus, bet no 66 pašvaldībām atbildes nav saņemtas. Vēstulēs pašvaldībām VMD informē par priekšlikuma saņemšanu ar pievienotu mikrolieguma un tā buferzonas raksturojošo informāciju, ierobežojumiem un pieejamām kompensācijām un aicina sniegt viedokli par mikrolieguma un buferzonas izveidošanu. Viedokļa nesniegšanas gadījumā VMD uzskata, ka pašvaldībai nav iebildumu pret šā mikrolieguma un buferzonas izveidi. Sekmīgākai turpmākajai sadarbībai VMD patlaban gatavo anketu “Pašvaldības viedoklis par mikrolieguma un buferzonas izveidošanu” un aicina sniegt priekšlikumus par to.
Sarunu turpināja LPS padomniece vides aizsardzības jautājumos Sandra Bērziņa, analizējot mikroliegumu izveides praktiskos aspektus. Viņa norādīja, ka mikroliegumos ietilpst teritorijas īpaši aizsargājamo dzīvnieku, augu, sēņu, ķērpju, biotopu saglabāšanai un putnu aizsardzībai, savukārt buferzonas ierīkotas ap medņu riestu un citām īpaši aizsargājamo sugu putnu ligzdām un ap meža biotopiem ar paaugstinātu mitruma režīmu. Mikroliegumu aizņemtās platības Latvijā ir lielas, un tas nozīmē, ka daudzos tūkstošos hektāru aizliegta gan mežsaimnieciskā darbība, gan grāvju un ceļu būvniecība un periodiskā ceļu uzturēšana, gan darbības, kas maina ūdens režīmu gruntsūdeņos, pazemes ūdeņos, ūdenstilpēs un ūdenstecēs, derīgo izrakteņu ieguve, jebkādu notekūdeņu novadīšana un citas ierobežojošas darbības. Par saimnieciskās darbības ierobežojumiem mikroliegumos īpašniekiem noteiktas kompensācijas, bet buferzonās nekādas kompensācijas nav paredzētas.
S. Bērziņa diskusijai piedāvāja LPS viedokli par mikrolieguma izveides kārtību. Pēc LPS domām, ekspertam būtu jāsniedz pamatojums no vides viedokļa, kāpēc konkrētais mikroliegums ir nepieciešams un kādi ir nosacījumi. Savukārt pašvaldībai jāizvērtē, vai un kā potenciālais mikroliegums iespaidos pašvaldības teritorijas iedzīvotāju un uzņēmēju sociāli ekonomiskās intereses, kā arī mikrolieguma atbilstība tās teritorijas plānojumā vai lokālplānojumā paredzētajai atļautajai zemes izmantošanai. Pašvaldībai atzinumā būtu jāatbild uz jautājumiem, kas izriet no aizliegtajām un/vai ierobežotajām darbībām: vai ietekmēta koplietošanas meliorācijas sistēma un kā; vai aizliegums izbūvēt grāvjus vai iespējamais aizliegums grāvjus atjaunot ietekmēs apkārtējos iedzīvotājus un cik īpašumi kādā platībā draud applūst; vai caur mikroliegumu ved ceļš, kura periodiskās uzturēšanas aizliegums ietekmēs pašvaldības iedzīvotājus un uzņēmējus un kā; vai caur potenciālo mikroliegumu ved vienīgais ceļš, pa kuru iespējams pievest kokmateriālus no cirsmām citās mežaudzēs, ja jā, cik īpašniekus un kā ietekmēs sezonālais aizliegums kokmateriālu pievešanai; ja potenciālā mikrolieguma teritorijā tiek novadīti notekūdeņi, ko un kā ietekmēs aizliegums novadīt jebkādus notekūdeņus; kāda būs mikrolieguma ietekme, ja to veidos vietā, kur pašvaldību teritorijas attīstības plānā paredzētas konkrētas darbības, kas ir potenciāli aizliegtas, piemēram, atpūtas vietu izveide, vai ir alternatīva attīstības ieceres īstenot citā vietā utt. Argumentiem, kas izmantoti, jābūt pamatotiem un pierādāmiem, jo bieži gadās, ka lēmums par mikroliegumu izveidi tiek apstrīdēts tiesā. Arī īpašniekam būtu jāsniedz savs viedoklis par personīgajām sociālajām un ekonomiskajām interesēm un iespējamiem zaudējumiem, ko radītu mikrolieguma izveide viņa īpašumā.
Tālākajā diskusijā tika spriests par to, kā salāgot dabas un saimnieciskās intereses un kā īpašniekiem pareizi sadzīvot ar tām vērtībām, kas ir viņu mežos.
Sniedze Sproģe,
LPS padomniece lauku attīstības jautājumos
Sandra Bērziņa,
LPS padomniece vides aizsardzības jautājumos
Gunta Klismeta,
LPS Komunikācijas nodaļas redaktore
Mikroliegumu izveides praktiskie aspekti
Mikroliegumu veidošanas process
Meža uguns apsardzība
Anketa - Pašvaldības viedoklis par mikrolieguma un buferzonas izveidošanu