Lai varētu jums piedāvāt labāku saturu, lapā tiek izmantotas sīkdatnes. Apmeklējot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.
Sapratu
Iepriekšējais
Nākamais

VIDEO par mājas (istabas) dzīvnieku labturības prasību ievērošanu

25. februārī LPS rīkoja videokonferenci par mājas (istabas) dzīvnieku labturības prasību ievērošanu, uzskaiti un kontroli, klaiņojošo dzīvnieku ķeršanu, nogādāšanu patversmēs un iepirkumu nosacījumiem šo darbu veikšanai, kā arī citiem jautājumiem saistībā ar mūsu atbildību pret lolojumdzīvniekiem. Sanāksmes videoieraksts pieejams LPS vietnes www.lps.lv sadaļā “Tiešraides, videoarhīvs – Videoarhīvs” vai šeit.

Vispirms Zemkopības ministrijas (ZM) Veterinārā un pārtikas departamenta Dzīvnieku tirdzniecības, labturības un barības nodaļas vadītāja Liene Ansone informēja par normatīvajiem aktiem mājas (istabas) dzīvnieku aizsardzības jomā. Viņa atgādināja, ka jau gadu ir spēkā Veterinārmedicīnas likumā iekļautā norma par dzīvnieku īpašnieku vai turētāju pienākumu savu sunīti līdz četru mēnešu vecuma sasniegšanai čipēt un reģistrēt Lauksaimniecības datu centra (LDC) mājas (istabas) dzīvnieku reģistrā, kā arī visi suņi pirmajos četros dzīves mēnešos jāvakcinē pret trakumsērgu, par ko veic ierakstu dzīvnieka pasē un LDC reģistrā. Precīzāk: Veterinārmedicīnas likuma 59. panta 17. punkts nosaka: “59. pants. Dzīvnieku īpašniekiem vai turētājiem ir pienākums: 17) nodrošināt, lai suns līdz četru mēnešu vecumam ir apzīmēts ar mikroshēmu, lai tam ir mājas (istabas) dzīvnieka pase un tas ir reģistrēts Lauksaimniecības datu centra mājas (istabas) dzīvnieku reģistra datubāzē. Ja suns līdz četru mēnešu vecumam tiek atsavināts, iepriekš minētais pienākums izpildāms līdz atsavināšanas brīdim uz atsavinātāja vārda.” (Spēkā no 21.12.2019.)

Šobrīd tiek gatavoti likuma grozījumi ar mērķi ieviest administratīvo sodu par suņa nereģistrēšanu. Ja visi četrkājaino draugu īpašnieki izpildītu savu uzdevumu, tad tik daudz suņu nenonāktu patversmēs. Tā kā klaiņojošo mājdzīvnieku izķeršana un dzīvnieku labturības nodrošināšana patversmēs ietilpst pašvaldību atbildībā, ZM speciāliste uzsvēra, ka pašvaldībai pirmām kārtām jānoskaidro, kas to drīkst darīt, un jāslēdz līgums tikai ar tām personām, kuras ieguvušas tiesības nodarboties ar dzīvnieku ķeršanu, savukārt ķērājiem dzīvnieki ir jānodod tām patversmēm, ar ko pašvaldība noslēgusi līgumu, turklāt tikai tādām, kas reģistrētas Pārtikas un veterinārajā dienestā.

Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Veterinārās uzraudzības departamenta Veterināro objektu uzraudzības daļas vadītāja Mairita Riekstiņa norādīja, ka attiecībā uz klaiņojošo dzīvnieku ķeršanu pašvaldībām pirms līgumu slēgšanas ar personām, kuras gatavas to darīt, ir jāpārliecinās, ka šie cilvēki ir atbilstoši apmācīti un saņēmuši vai nu Latvijas Veterinārārstu biedrības, vai PVD izsniegtu atļauju. Vēl viņa vērsa uzmanību uz to, ka pašvaldības drīkst finansēt noķerto mājdzīvnieku divu nedēļu uzturēšanos tikai reģistrētās patversmēs un ka pašvaldības atbild arī par bezsaimnieka dzīvnieku sterilizēšanas programmas ieviešanu, arī tad, ja to uztic privātpersonām.

Par mājas (istabas) dzīvnieku reģistrāciju Lauksaimniecības datu centrā, sadarbību ar pašvaldībām un atbildību par datu lietošanu sīkāk pastāstīja Lauksaimniecības datu centra Lauksaimniecības departamenta Reģistru uzturēšanas nodaļas vadītāja Mairita Elbrete. Viņa uzskatāmi demonstrēja LDC datubāzes iespējas un kā tās var izmantot pašvaldības darbā. Noderīgu informāciju atradīsit LDC vietnē šeit, un pieejama arī mobilā aplikācija “LDC dati”. Jāatzīmē, ka pašvaldībai ir tiesības reģistrēt gan mājdzīvnieku, gan arī notikumus, piemēram, ja mainīta suņa vai kaķa turēšanas adrese, dzīvnieks pazudis, atrasts, atgūts vai miris. LDC uzsver, ka pieeja datubāzei tiek izsniegta tikai konkrētiem pašvaldības darbiniekiem un nav pieļaujama autorizācijas datu nodošana citām personām.

Informāciju par e-pakalpojumu “Suņu nodevas nomaksa” sniedza Rīgas ERAF projekta pārstāve Baiba Liepiņa. Rīgas pašvaldība šobrīd izstrādā e-pakalpojumu par suņu nodevas nomaksu, kas būs pieejams portālā latvija.lv. Šajā projektā iesaistītas 60 pašvaldības, un to paredzēts integrēt LDC datubāzē.

Ļoti plaša un izsmeļoša bija Latvijas Veterinārārstu biedrības Mazo dzīvnieku veterinārārstu sekcijas vadītājas vietnieces pieredzējušās veterinārārstes Litas Konopores lekcija par veterinārmedicīnas prasībām un veterinārārstu un pašvaldību sadarbību. Ieteikums pašvaldību atbildīgajiem darbiniekiem noklausīties šo stāstījumu un iepazīties arī ar L. Konopores prezentāciju!

Tālāk sekoja jautājumu un atbilžu sesija, kurā līdz ar iepriekšējām lektorēm iesaistījās arī Lauksaimniecības datu centra direktors Ivans Vorslovs.

* Kas atbild par klaiņojošo dzīvnieku izķeršanu? Atbilstoši Dzīvnieku aizsardzības likumam vietējai pašvaldībai saskaņā ar pašvaldības saistošajiem noteikumiem un normatīvajiem aktiem, kas reglamentē dzīvnieku labturības jomu, jāorganizē klaiņojošu vai bezpalīdzīgā stāvoklī nonākušu dzīvnieku izķeršana un, ja nepieciešams, nogalināšana.

* Ar ko pašvaldības drīkst sadarboties klaiņojošu mājdzīvnieku izķeršanā? Klaiņojošu suņu un kaķu izķeršanas prasības regulē Ministru kabineta noteikumi, un tajos teikts, ka ar klaiņojošu dzīvnieku ķeršanu var nodarboties fiziska persona, kura ir apmācīta un saņēmusi Latvijas Veterinārārstu biedrības apliecību (derīga arī agrāk izsniegtā PVD atļauja). Pašvaldība var noslēgt līgumu ar šādu personu.

* Kur ķērājam jānogādā noķerts mājdzīvnieks? Noķerto mājdzīvnieku var atdot īpašniekam, nodot PVD reģistrētā patversmē, nogādāt veterinārmedicīniskās aprūpes iestādē sterilizēšanai vai palīdzības sniegšanai.

* Vai ir plānots LDC mājdzīvnieku reģistrā paredzēt sadaļu, kurā tiktu ievadīta informācija par suņa izķeršanas vietu un uzņemšanas patversmē datums, jo dzīvnieku patversmes ir tiesīgas sniegt pakalpojumu vienlaikus vairākām pašvaldībām, uzņemot suņus, kas izķerti to administratīvajās teritorijās? Par patversmēm tiek gatavots noteikumu projekts, bet šeit jāskatās daudz plašāk – no suņa atrašanas līdz atdošanai saimniekam. Ja katrs suns būtu čipēts un reģistrēts LDC datubāzē, tad ātri varētu noskaidrot viņa īpašnieku, bet nereģistrētiem ceļš ved uz patversmi, kas suni reģistrē patversmes adresē un meklē veco vai jaunu saimnieku. Pašvaldības, slēdzot līgumu ar patversmi, jau tagad var vienoties, ka patversmes veterinārārstam informācija par ievietoto suni jāievada LDC tuvāko stundu laikā.

* Atzīmi “atrasts” un turēšanas vietas maiņu uz patversmi LDC reģistrā drīkst nodrošināt veterinārārsts, patversmēm pašām šādu tiesību nav. Vai priekšlikums to izdarīt iespējami ātri, piemēram, divu stundu laikā, ir saistīts ar piedāvājumu veterinārārstam to veikt bez dzīvnieka apskates, jo apskate saskaņā ar MK noteikumiem ir jānodrošina 72 stundu laikā. Kā praktiski tas būtu izdarāms? Sadarbība starp patversmi un veterinārārstu, kurš to apkalpo, neaprobežojas tikai ar veterinārārsta atrašanos patversmē klātienē. Mikročips saskaņā ar normatīvajos aktos noteiktajām prasībām ir jānolasa jau ķērājam, un LDC reģistrētam dzīvniekam patversmē nebūtu pat jānonāk. Lai veterinārārsts ievadītu mikročipa numuru LDC datubāzē, viņam nav fiziski jāierodas patversmē, to iespējams izdarīt attālināti. Nolasīt čipu var persona, kura atrodas patversmes reģistratūrā un nosūta numuru veterinārārstam.

* Ieteikumi Lauksaimniecības datu centra sistēmas uzlabošanai: nepieciešams, lai sistēma reizi mēnesī automātiski atlasītu tos suņus, kuriem beidzies vakcinācijas termiņš, un sarakstu sadalītu pa pašvaldībām; ērti būtu, ja pašvaldības darbinieks atsevišķā kolonnā varētu ievadīt nodevas samaksas faktu un termiņu, jo tad būtu iespējams ātri noskaidrot tos īpašniekus, kas nodevu nav samaksājuši. LDC plāno brīdinājumu izsūtīšanu suņu īpašniekiem par vakcinācijas beigu termiņa tuvošanos, bet tam vajag laiku un resursus. Savukārt otro priekšlikumu LDC bija iecerējis īstenot ar ERAF projekta palīdzību, taču VARAM šo projektu neiekļāva atbalstāmo skaitā.

* Kad dzīvē būs redzams Rīgas īstenotais ERAF projekts un vai pašvaldībām būs iespēja atlasīt personu sarakstu par nomaksāto suņu nodevu, piemēram, gada griezumā? Rīgas īstenotā ERAF projekta e-pakalpojums “Suņu nodevas nomaksa” jāpublicē portālā latvija.lv līdz 31. maijam. Šis projekts skar suņu nodevas nomaksu tikai caur latvija.lv portālu. Pašvaldībai, kura izmantos piedāvāto risinājumu, būs iespēja atlasīt nodevas apmaksu gada griezumā.

* Daudzdzīvokļu māju dzīvokļos īrnieki/īpašnieki mēdz turēt vairākus vienas sugas dzīvniekus, piemēram, deviņus suņus. Kāda ir iespējamā rīcība, lai šādu dzīvnieku skaitu dzīvoklī nepieļautu? Saistošajos noteikumos nevar noteikt ierobežojumus, jo pašvaldībai nav pilnvarojuma to darīt. Pašreizējā likumdošanā nav noteikts, cik dzīvnieku drīkst turēt vienā dzīvoklī. Viens no risinājumiem būtu pilnvarojums katrai pašvaldībai individuāli noteikt ierobežojumus, ja tas nepieciešams, piemēram, pašvaldība varētu pārskatīt savus līgumus ar sociālajiem namiem, sociālajiem dzīvokļiem un savā īpašumā esošām ēkām un noteikt tur ierobežojumus. Zemkopības ministrija ir gatava atklāt diskusiju un kopā ar Tieslietu ministriju pavērtēt citu valstu pieredzi un padomāt, kāds varētu būt regulējums.

* Cik Latvijā ir dzīvnieku kapsētu, un kā valsts mērogā veicināt, lai mājdzīvnieku saimnieki savus mirušos lolojumdzīvniekus neaprok tam nepiemērotās vietās? Latvijā ir reģistrētas četras dzīvnieku kapsētas: Babītes novadā, Cēsīs, Gulbenē un Jēkabpilī. Par mājdzīvnieka apbedīšanu atbildīgs ir īpašnieks, un to nedrīkst darīt mežā, jo tā ir sodāma darbība. Var griezties dzīvnieku apbedīšanas firmā vai kārtot šo jautājumu ar veterinārārstu palīdzību.

* Labprāt uzzinātu vairāk par NSA programmu un īstenošanu. Vai ir plānots kāds seminārs pašvaldību speciālistiem, un vai ir materiāls par to, kā veiksmīgi realizēt šo programmu? Ielas kaķu populācijas kontroles programma “Noķer–sterilizē–atlaiž” (NSA) atzīta par vienīgo efektīvo metodi kaķu skaita samazināšanai kolonijās, un to īsteno agrīnās sterilizēšanas veidā. Latvijas Pašvaldību mācību centrā bija izsludināts seminārs par to, taču interesenti nepieteicās. Ja kādu pašvaldību tas interesē, Lita Konopore ir gatava skaidrot un darīt to arī klātienē, tiklīdz tas būs atļauts.

* Kāds būtu ieteicamais periods aktīvai ielas kaķu sterilizācijai – pavasaris vai rudens –, ja ierobežotā finansējuma dēļ jāizvēlas tikai viens? Lai taupītu budžeta līdzekļus, labāk to darīt pavasarī un prioritāri sterilizēt kaķenes. Ja iespējams, to var darīt augu gadu, taču jāatceras, ka piemērotākais diennakts laiks ir agra rītausma vai vēlas vakara stundas.

* Ciktāl sniedzas pašvaldības pienākums palīdzēt bezpalīdzīgā stāvoklī esošam savvaļas dzīvniekam? Piemērs – Daugavpils novadā iedzīvotājs bija piebarojis ievainotu stārķi, kuru noķert tomēr nebija iespējams. Ziemai tuvojoties, putns prom nelidoja, bet visi mēģinājumi ķert ar tīkliem un dot veterinārārsta ieteiktās miegazāles neizdevās, dzīvnieku ķērājs arī atteicās lietot injekciju, jo baidījās no letāla iznākuma. No likumdošanas viedokļa raugoties, uzstādījums ir tāds, ka nevienu dzīvnieku izņemt no dabas nedrīkst. Kā rīkoties ar bezpalīdzīgiem savvaļas putniem vai dzīvniekiem, var izlemt tikai Dabas aizsardzības pārvalde. Nereti cilvēki, labu gribēdami, nodara ļaunumu, piemēram, pavasarī redzot jūras krastā mazos ronēnus, cenšas tos it kā glābt, kaut nevajadzētu tos aiztikt, bet tikai pasargāt no suņiem.

* Kā pašvaldībām būtu jāizturas pret meža dzīvniekiem, kuri arvien vairāk un biežāk, iespējams, barības meklējumos, apmeklē apdzīvotas vietas, ieklīstot arī ciemos un pat pilsētās? Pašvaldībai būtu jāgriežas pie mednieku organizācijām, kas vislabāk zina, kur, kā un ar ko dzīvnieki jāpiebaro.

Un noslēgumā – atcerēsimies, ko teicis Antuāna de Sent-Ekziperī mazais princis: “Tev vienmēr jābūt atbildīgam par tiem, ko esi pieradinājis!”

Sniedze Sproģe,

LPS padomniece lauku attīstības jautājumos

Gunta Klismeta,

LPS Komunikācijas nodaļas redaktore

Aktualitātes mājas (istabas) dzīvnieku aizsardzības jomā
Par mājas (istabas) dzīvnieku reģistrāciju
Veterinārārsts - pašvaldība
Veterinārmedicīnas prasības; veterinārārstu un pašvaldību sadarbība