Izskatot jautājumu par informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādņu ieviešanu publiskās pārvaldes informācijas sistēmu jomā, Ministru kabinets (MK) ir ņēmis vērā Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) ieteikumus publiskās pārvaldes elektronisko datu sistēmu pilnveidošanai.
Saskaņā ar Ministru kabineta 8. jūnija lēmumu Valsts ieņēmumu dienestam (VID), sadarbojoties ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM), sešu mēnešu laikā ir jāsagatavo un jāiesniedz izskatīšanai MK informatīvais ziņojums, kurā piedāvāti risinājumi LPS minētajiem problēmjautājumiem saistībā ar atkalizmantojamiem datiem.
LPS iepriekš lūdza nodrošināt informācijas vienreizes principa reālu īstenošanu, piemēram, Centrālajai statistikas pārvaldei nepieprasot no respondentiem pārskatu par darbu, jo lielākā daļa datu šajā pārskatā jau tiek iesniegta VID, turklāt daudz detalizētāk. Tāpat LPS lūdza VID ar automatizētām metodēm uzsākt lietot visus valsts informāciju sistēmās esošos datus, jo pat medijos tiek publicēta informācija ar adrešu sarakstiem, kurās ir reģistrēts visvairāk juridisko personu.
Kā Ministru kabineta sēdē klātesošajiem norādīja LPS padomniece Sanita Šķiltere, izpētot publiski pieejamos datus par kādu adresi, ir redzams, ka dzīvojamo telpu grupā reģistrētas 38 firmas, no kurām 33 nav VID reģistrētu struktūrvienību, kas nozīmē, ka šīs firmas savu saimniecisko darbību veic šajā dzīvoklī. Turklāt uzņēmumu darbības jomas ir ļoti atšķirīgas, cita starpā arī koka izstrādājumu ražošana, automobiļu iznomāšana, automobiļu apkope un remonts, ko noteikti nav iespējams veikt dzīvoklī, bet arī 33 juridisko personu biroju atrašanās dzīvojamo telpu grupā, nemainot šo telpu lietošanas veidu kadastrā, šķiet, nav atļauta. LPS ieskatā valsts informācijas sistēmās pieejamo datu plašāka lietošana efektivizēs VID darbu, vienlaikus pasargājot godprātīgos uzņēmumus.
LPS arī vērsa uzmanību uz neizprotamo VID lēmumu šajā projektā nodokļu parādu datus nenoteikt par pilnībā atvērtiem, lai gan jau patlaban tie ir publiski pieejami VID vietnē. Arī projektā norādīto atvērto datu kopu skaits pēc būtības nenozīmē, ka tie tiešām būs atvērti izmantošanai jebkuram, tāpēc LPS ir lūgusi VARAM nodrošināt visos valsts realizētajos projektos šādu datu kopu iedalījumu:
1) brīvpiekļuves, bezmaksas dati, bez nekādiem ierobežojumiem to lietojumā;
2) atkalizmantojamie dati ar specifiskiem normatīvo aktu ierobežojumiem;
3) atkalizmantojamie dati, kurus drīkst lietot tikai publiskās pārvaldes iekšienē.
Lai gan projektos visi šie datu veidi tiek uzskaitīti kā atvērtie, tomēr tas neatbilst patiesībai, jo pēdējie divi no minētajiem nav atvērti brīvpiekļuvei.
Tāpat LPS īpaši uzsvēra nepieciešamību VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) integrēt VARAM izstrādāto “pilnvaroto e-pakalpojumu”, kas atļautu iedzīvotājiem bez datoriem un bez pamatprasmēm darbā ar datoriem ar konsultantu palīdzību iesniegt VID EDS gada ienākumu deklarācijas, vienlaikus nekļūstot pašiem par VID EDS lietotājiem. Patlaban šādas iespējas nav, bet situācijā, kad Covid-19 ierobežojumu dēļ klātienes VID konsultantu palīdzība nav pieejama, tas ir īpaši aktuāli. Tāpat ir būtiski, lai arī cilvēki bez datorprasmēm varētu izmantot VID sagatavotās gada ienākumu deklarācijas sagataves, jo pēdējo gadu izmaiņas saistībā ar iedzīvotāju ienākuma nodokli nav saprotamas lielai daļai valsts iedzīvotāju. Turklāt bez “pilnvarotā e-pakalpojuma” integrēšanas VID EDS sistēmā vienotajos valsts un pašvaldību klientu apkalpošanas centros nav iespējams cilvēkiem bez datorzināšanām palīdzēt iesniegt gada ienākuma deklarāciju elektroniski EDS, jo, pieslēdzoties EDS, ir jānorāda konkrētā cilvēka e-pasts, kura šiem cilvēkiem nav, kā arī pēc jebkuras cilvēka pieslēgšanās VID EDS sistēmai VID savus sagatavotos un izdotos dokumentus drīkst paziņot tikai elektroniski EDS sistēmā, kas nozīmē, ka cilvēkiem bez datorzināšanām ir liegta iespēja uzzināt par tiem lēmumiem, ko VID ir pieņēmis saistībā ar viņiem un nosūtījis viņiem VID EDS sistēmā.
Izprotot VID vēlmi arī ar iedzīvotājiem sazināties tikai elektroniski, kas samazina iestādes administratīvos izdevumus, LPS lūdza Ministru kabinetu tomēr rast iedzīvotājiem draudzīgāku risinājumu. LPS ieskatā labākais risinājums attiecībā pret personām, kam nav datorprasmju un grūtības sagādā arī viedierīču lietošana, būtu horizontāls: visa publiskā pārvalde pāriet uz pilnībā elektronisku dokumentu apriti, visus elektroniskos dokumentus nosūtot uz Oficiālās elektroniskās adreses informācijas sistēmu, sistēmas pārzinis elektroniskos dokumentus, kuru adresāts (fiziskā persona) nav aktivizējis oficiālās elektroniskās adreses lietojumu, automatizēti (iespējams ārpakalpojumā) pārvērš papīra dokumenta atvasinājumā, kuru tālāk nosūta adresātam uz tā deklarēto adresi. LPS uzskata, ka šādā veidā būtu iespējams ietaupīt būtiskus resursus, vienlaikus nodrošinot, ka cilvēki ar minimālām datorprasmēm vai vispār bez tām arī turpmāk jebkuru korespondenci no publiskā sektora saņem papīra formā savā deklarētajā dzīvesvietā.