Nākamā gada valsts budžetā kultūras jomā viena no prioritātēm ir finansējums dziesmu un deju svētku norisei, atbalsts paredzēts arī pašvaldību mākslinieciskajiem kolektīviem, pirmdien, 13. novembrī, Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) Izglītības un kultūras komitejas sēdes dalībniekus informēja kultūras ministrs Nauris Puntulis.
Pašvaldībām kultūras nozarē svarīgi ir nodrošināt vietējo kultūras centru un māksliniecisko kolektīvu darbību, kas tikai no pašvaldības budžeta nav iespējams. Turklāt liela daļa šo kolektīvu piedalās valsts mēroga pasākumā – vispārējos dziesmu un deju svētkos. Tāpēc būtisks ir arī valsts atbalsts gan kolektīviem, gan kultūras centriem.
Stāstot par nākamā gada valsts budžeta prioritātēm kultūras nozarē, kultūras ministrs informēja, ka 1,5 miljoni eiro ir paredzēti tieši vispārējo dziesmu un deju svētku dalībniekiem. Pašvaldību pārstāvji sēdē saņēma ministra apliecinājumu, ka valsts finansiālajam ieguldījumam māksliniecisko kolektīvu darbībā ir jābūt lielākam un šis jautājums nākotnē tiks risināts.
Līdzīga situācija ir ar kultūras centriem, tai skaitā reģionālā mēroga kultūras centriem: arī šeit ir jārod risinājums to darbības līdzfinansēšanai no valsts budžeta. Patlaban valsts budžetā šāds finansējums ir paredzēts atsevišķā Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) programmā. Ministrs atzina, ka pirmais solis šī jautājuma risināšanā būtu Kultūras centru likuma izstrāde un apstiprināšana.
Izglītības un kultūras komitejas vadītāja, Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja Inga Bērziņa, aicināja ministru valsts budžeta sarunās iestāties par pašvaldību aizņemšanās nosacījumu maiņu, kas ļautu tām aizņemties finansējumu kultūras iestāžu vajadzībām, un arī šajā jautājumā tika saņemts ministra atbalsts.
Starp citām valsts budžeta prioritātēm kultūras nozarē ir nacionālā mantojuma saglabāšana (vispārējie dziesmu un deju svētki, nacionālā grāmatniecība, nacionālais kino), jaunrades veicināšana, kultūrizglītības attīstīšana un starptautiskās atpazīstamības veicināšana.
Tāpat pašvaldībām aktuāls jautājums ir par kultūrizglītības veicināšanu, kur viens no nozīmīgākajiem projektiem ir "Skolas soma". Ministrs informēja, ka šim projektam ik gadu ir nepieciešami aptuveni 3,5 miljoni eiro, un arī šai prioritātei tiks meklēts finansējums valsts budžetā.
Sēdes noslēgumā producente Linda Krūkle informēja par spēlfilmas "Zeme, kas dzied" tapšanas gaitu un pašvaldību iespēju iesaistīties filmēšanas procesā. Kā atzīmēja L. Krūkle, Līdz šim pašvaldības ir bijušas atsaucīga sun tuvāko mēnešu laikā vairākās pašvaldībās ir paredzēta filmas epizožu uzņemšanā. Filma ir veltīta Dziesmu svētku 150. jubilejai un tā pirmizrādi piedzīvos 2023.gadā. Filmas pamatā ir vēsturisks stāsts par pirmo latviešu Dziesmu svētku tapšanu 1873. gadā.
Komitejas sēdē par aktualitātēm kultūras mantojuma aizsardzībā informēja Kultūras ministrijas Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes vadītājs Juris Dambis. Saistībā ar pašvaldībām aktuāls jautājums ir aizsargājamo kultūras objektu sarakstu veidošana, un pašvaldības ir saskārušās ar grūtībām šo objektu vērtības līmeņa formulēšanā. Tāpēc ir ieviesti trīs kultūras pieminekļu vērtību līmeņi līdzšinējo divu vietā, skaidroja J. Dambis. Līdz ar to vietējās nozīmes kultūrvēsturiskās vērtības objekti pakāpeniski pāries pašvaldību kompetencē. Tas nodrošinās kompleksāku un vērtību vienojošāku pieeju, tiks precizētu kultūras pieminekļu nosaukumi, kā arī mazinātas kultūras pieminekļu aizsardzības zonas.
Par projektu iesniegšanas iespējām VKKF programmā informēja Nacionālā kultūras centra un VKKF pārstāves, aicinot kultūras un izglītības jomas nevalstiskās organizācijas aktivizēties un iesniegt savus projektus izvērtēšanai, lai saņemtu finansējumu to īstenošanai. Informācija par projektu aktualitātēm pieejama VKKF vietnē https://www.kkf.lv/.