11. septembrī Ķekavā notika LPS Reģionālās attīstības un sadarbības komitejas izbraukuma sēde/seminārs. Komitejas sēdē Ārlietu ministrijas Attīstības sadarbības politikas nodaļas otrā sekretāre Zane Rožkalne analizēja Latvijas līdzdalību Eiropas Savienības attīstības sadarbības politikā. Tajā aktīvi iesaistījusies arī Latvijas Pašvaldību savienība, veicinot pašvaldību sistēmas attīstību Moldovā, Gruzijā un Ukrainā. Referente atzina, ka krīzes dēļ 2009. – 2011. gadā iestājās “klusais periods”. Tomēr priecēja ziņa, ka 2012. gadā atjaunots finansējums 50 tūkstoš eiro apmērā. Tas gan ir mazāks par 2005. gada līmeni, kad aizsākās sadarbības aktivitātes. Šāgada Ārlietu ministrijas sadarbības projektu prioritātes būs Moldova, EK un citu starptautisko donoru finansēto projektu līdzfinansēšana, kā arī civilais projekts Afganistānā. Z. Rožkalne mudināja pašvaldību pārstāvjus laikus sākt gatavoties 2014. gadam, kad varētu tikt atjaunota grantu programma. ĀM pārstāve uzsvēra, ka Eiropas Savienība ir pasaulē lielākais donors – 2011. gadā attīstības sadarbībai tā atvēlēja 53 miljardus eiro. Z. Rožkalne praktiski parādīja, kur un kā internetā vislabāk meklēt jaunāko informāciju par konkursiem – http://ec.europa.eu/europeaid/index_en.htm. Sadaļā “Finanšu instrumenti” ir publiskoti ģeogrāfisko un tematisko instrumentu klāstā aktuālie projektu konkursi. Noslēgumā runātāja akcentēja attīstības sadarbības galveno ieguvumu – tā sagatavo augsni nākotnes sadarbībai arī citās jomās, no kurām svarīgākās ir ekonomika un kultūra. Ārlietu ministrijas projekti vērsti uz trešām valstīm, atsevišķu Latvijas pašvaldību sadarbību ar citu valstu pašvaldībām ministrija nekoordinē, tāpēc Z. Rožkalne izteica gandarījumu par iespēju seminārā iepazīt pašvaldību prezentētos praktiskos piemērus.
LPS ģenerālsekretāres Mudītes Priedes prezentācija bija veltīta LPS attīstības sadarbības projektu piemēriem. Interesanti, ka LPS tajos iesaistījās jau deviņdesmito gadu beigās kā Dānijas un Norvēģijas pašvaldību organizāciju partnere. Aizvadītajos gados Pašvaldību savienība bijusi līdzdalīga pašvaldību sistēmas attīstībā daudzās valstīs – Baltkrievijā, Tadžikistānā, Moldovā, Kirgīzijā, Ukrainā un citur. M. Priede minēja divus lielākos veiksmes stāstus. Viens no tiem saistās ar Gruziju, kur kopā ar Norvēģijas Pašvaldību savienību izdevās izveidot Gruzijas pašvaldību organizāciju. Arī Moldovā tagad darbojas vienota pašvaldību organizācija. M. Priede sīkāk analizēja 2012. gada divus lielos sadarbības projektus. “Platforma” (Eiropas Savienībā, izmantojot Latvijas pieredzi – pašvaldību gadskārtējā sarunas ar valdību un ministrijām – ir izveidots pašvaldību organizāciju tīkls, lai kopīgi aizstāvētu savas intereses sarunās ar Eiropas Komisiju). Galvenais ieguvums – iespēja aizstāvēt Latvijas pašvaldību intereses Briselē, kā arī meklēt jaunus kontaktus gan LPS, gan pašvaldībām. Priecīgā ziņa ir tā, ka projekta veikums ir atzinīgi novērtēts, tāpēc, sākot ar 2013. gadu, Ārlietu ministrijai vairs nebūs jāmaksā līdzfinansējums LPS aktivitātēm “Platformas” projektā. Otrs projekts, kura ietvaros notika Reģionālās attīstības un sadarbības komitejas izbraukuma sēde, ir “WTD” (Working Together for Development) – “Strādāsim kopā attīstībai”. Projektā līdzdarbojas 21 partneris. LPS ģenerālsekretāre informēja sēdes dalībniekus par jaunumu – drīzumā tiks izsludināts grantu konkurss pašvaldībām un nevalstiskajām organizācijām (500 līdz 2000 eiro apmērā ar 50% līdzfinansējumu). Prioritāte būs sadarbībai ar Gruzijas, Baltkrievijas, Armēnijas un Azerbaidžānas pašvaldībām, bet iespējas būs visplašākās – atbalsts pieredzes apmaiņas braucieniem, informēšanas kampaņām u.c. Mudīte Priede atzina, ka attīstības sadarbības projekti ir LPS Ārējo sakaru nodaļas speciālistu sirdslieta. Diemžēl ne visas ieceres rod finansiālo atbalstu. Tomēr cerīgi ir vairāki projektu pieteikumi: sadarbība pilsoniskās sabiedrības stiprināšanai Baltkrievijā, uzņēmējdarbību atbalstošas vides veicināšana sadarbībā ar Ukrainu un vietējo pašvaldību attīstība, lai uzlabotu iedzīvotāju dzīves kvalitāti, ar Krievijas Ļeņingradas rajona pašvaldību asociāciju. LPS ģenerālsekretāre īpaši uzteica Gulbenes novada sadarbības aktivitātes.
Nākamie runātāji klātesošos iepazīstināja ar Latvijas pašvaldību īstenoto attīstības sadarbību. Bauskas novada administrācijas Attīstības un plānošanas nodaļas vadītāja Ilze Tijone prezentēja novada partnerus citās valstīs un šīs sadarbības ieguvumus. Kā senāko viņa minēja jau vairāk nekā desmit gadus ilgo sadarbību ar Hedemoras pašvaldību Zviedrijā, stāstīja par tuvākajiem kaimiņiem Pakrojā, kas ir gan aktīvi sadarbības partneri projektos, gan tūristi, kas labprāt apmeklē Bausku. Savdabīgi – saistībā ar Bauskas pils atjaunošanu – aizsākusies draudzība ar Nāhodas pašvaldību Čehijā, kur svin pat Kurzemes svētkus. Jaunākie sadarbības partneri ir no Gruzijas Hašūri pašvaldības. Sadarbības līgumus, protams, paraksta abu pašvaldību amatpersonas, bet turpmāk iesaistīto loks ar katru gadu paplašinās. Projektu aktivitātēs kopā ar pieaugušajiem allaž iesaistās arī Bauskas 1. vidusskolas audzēkņi.
Ar aplausiem klausītāji pateicās Rūjienas novada domes priekšsēdētājam Guntim Gladkinam par atraktīvo stāstījumu. Tā temats bija visai eksotiska sadarbība – ar Higašikavas pašvaldību Japānā, par atšķirīgo un kopīgo, laimīgām sakritībām un veiksmīgu atbalstu mazajiem uzņēmējiem. Par šo veiksmes stāstu sīkāk lasāms žurnāla “Logs” jūlija numurā.
Mājiniekus – Ķekavas novadu, kam sadarbības partneru skaits ir viens no lielākajiem Latvijas pašvaldību vidū – sēdē pārstāvēja domes priekšsēdētājs Roberts Jurķis un Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Ginta Logina. Bordesholma Vācijā, Gostina Polijā, Braslavas rajons Baltkrievijā, Pleskavas rajons Krievijā, Šauļu rajons Lietuvā, Narva Igaunijā. Pērn noslēgts sadarbības līgums ar Nizami pašvaldību Azerbaidžānā, kas ietver Baku centrālo daļu, paverot nozīmīgas nākotnes perspektīvas Ķekavas novada uzņēmējiem. 2010. gadā oficiālu apstiprinājumu guvusi Latvijā vēl visai reti sastopama sadarbība ar Niluferu Turcijā. Roberts Jurķis atzina, ka viņiem laimējies ar pašvaldību, kas radniecīga pašiem un kura vis nav kūrorta citadele kā Antālija vai dažādu problēmu skartās pierobežas pašvaldība, bet aktīvas uzņēmējdarbības reģions. Protams, daudzskaitlīgajai turku tautai neticami liekas, ka Latvijas valstī (nevis Ķekavas pašvaldībā) ir tikai divi miljoni iedzīvotāju. Ar eksotisko valstu partneriem līdzīgi amizanti pārpratumi nav retums. Ķekavnieki atzina, ka bieži vien jau noslēgtas sadarbības ietvaros atrasti jauni draugi. Lai paši un vietējie iedzīvotāji sadarbības partnerus iepazītu tuvāk, 2011. gadā Ķekavā notika pirmais starptautiskais festivāls “VIA Ķekava”. Šovasar festivālam “VIA Ķekava” bija sportiska noskaņa, jo draugus vienoja starptautiskās sporta spēles.
Sēdes otrajā daļā LPS Reģionālās attīstības un sadarbības komitejas priekšsēdētājs Auces novada domes priekšsēdētājs Gints Kaminskis klātesošos informēja par LPS pārstāvju tikšanos ar Valsts prezidentu Andri Bērziņu. Plānotās stundas vietā diskusijām par pašvaldībām sāpīgām problēmām nācās veltīt divreiz ilgāku laiku. G. Kaminskis uzvēra, ka daudzos jautājumos abu pušu viedokļi sakrita. Galvenais – Latvijā jāpārredz viss “spēles laukums”, nevis tikai atsevišķi sektori vai reģioni. Komitejas locekļi jau atkārtoti analizēja Nacionālās attīstības plāna 2014. – 2020. gadam sākotnējo redakciju, kas nodota sabiedriskajai apspriešanai. Vairākus iebildumus Reģionālās attīstības un sadarbības komiteja formulēja iepriekšējā sēdē 21. augustā. LPS padomnieks Jānis Piešiņš atzina, ka NAP ceturtais variants gan ir jūtami uzlabots, tomēr pamatu diskusijām tas nevar dot, kamēr nav skaidri noteikts, kurām no izvirzītajām prioritātēm būs, bet kurām nepietiks atbalstošā finansējuma. Arī nesen publiskotais t.s. “Zaļās Latvijas” vīzija nevar būt par pamatu diskusijām, jo daudzas tās ieceres ir pretrunā ar NAP. Komiteja akceptēja atsauksmi, kura tiks nosūtītā NAP autoriem – Pārresoru koordinācijas centram.
Noslēgumā LPS padomniece Sniedze Sproģe, kuras aprūpes zonā turpmāk būs arī atkritumu saimniecības samezglojumi, aicināja pašvaldības iesūtīt priekšlikumus normatīvo aktu, kā arī atkritumu apsaimniekošanas valsts un reģionālo plānu uzlabošanai. Gaidīti būs arī problēmjautājumi, kuru risināšanā nepieciešama LPS līdzdalība.
Daina Oliņa
Latvijas Pašvaldību savienība