Lai varētu jums piedāvāt labāku saturu, lapā tiek izmantotas sīkdatnes. Apmeklējot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.
Sapratu
Iepriekšējais
Nākamais

Sandra Bērziņa: Publisko ūdeņu apsaimniekošanā svarīga regulējuma sakārtošana un finansējuma pieejamība

Rīga, 6.okt., LETA. Publisko ūdeņu apsaimniekošanā svarīga tiesiskā regulējuma sakārtošana un finansējuma pieejamība, šodien Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē norādīja Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) pārstāve Sandra Bērziņa.

To LPS pārstāve cita cita starpā norādīja pēc VK pārstāvja Edgars Korčagins sniegtās informācijas par VK revīzijā atklātajiem trūkumiem pašvaldību teritorijā esošo publisko ūdeņu revīzijā. Bērziņa norādīja, ka LPS jau ilgu laiku norādījusi, ka Vides aizsardzības reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) vadībā nepieciešams rast risinājumu šiem jautājumiem, tajā skaitā atbildes, kam šie ūdeņi pieder.

Korčagins piekrita, ka jautājums par ūdeņu piederību ir ļoti sarežģīts un ka tā atrisināšana ir VARAM un pašvaldību pārziņā.

Pirms tam komisijas sēdes sākumā Korčagins sniedza ziņojumu par VK secinājumiem, ka pašvaldībām piederošie ūdeņu apsaimniekošana lielākoties ir atstāta diez gan lielā pašplūsmā. Kaut kādi ienākumi no ūdeņu apsaimniekošanas tiek gūti, taču tas nav noticis mērķtiecīgi, skaidroja VK pārstāvis.

Korčagins norādīja, ka pašvaldību plānošanas dokumentos nav noteikti mērķi ūdeņu apsaimniekošanā. Pašvaldības ir veikušas pludmaļu ierīkošanu un ūdens kvalitātes uzlabošanas darbus, taču tas nav darīts, izpildot iepriekš nospraustus mērķus, bet atbilstoši finansējuma pieejamībai, pavēstīja VK pārstāvis.

Korčagins atzīmēja, ka pastāv risks, ka 2027.gadā varam nesasniegt to ūdens kvalitāti, ko Latvija ir apņēmusies nodrošināt atbilstoši Eiropas Savienības nosacījumiem. Tāpat secināts, ka pašvaldības, nododot ūdeņus apsaimniekošanā, nenosaka apsaimniekotājiem, kā uzlabojumi ir jāveic, tāpat konstatēts, ka negūtie ienākumi no licencētās makšķerēšanas ir ap 267 00 eiro.

Parlamentārietis Viktors Valainis (ZZS) atzīmēja, ka uz šiem jautājumiem nevar skatīties tikai no pašvaldību prizmas, jo, kad pašvaldības prasa resursu piešķiršanu, neseko nepieciešamais atbalsts no valsts, piemēram, lai finansētu peldētprasmes mācības un baseina būves.

Komisijas vadītājs Reinis Znotiņš (JKP) norādīja uz pārāk ilgo laiku, ko VARAM paredzējusi ar šīs jomas sakārtošanu saistīto likuma grozījumu izstrādei, tāpēc komisija pēc kāda laika atgriezīsies pie šo jautājumu skatīšanas, lai no ministrijas pārstāvjiem uzzinātu, kāds progress ir sasniegts.

Deputāts Māris Možvillo (PCL/Neatkarīgie) cita starpā kā vienu no problēmām minēja aizliegumu ūdeņu aizsargjoslās cirst kokus, kas esot novedis pie tā, ka ūdenstilpnēs ir daudz kritušo koku, kas esot samazinājis to bioloģisko daudzveidību.

Komisija šodien skatīja ar VK atzinumus saistībā ar klimata pārmaiņu mazinošiem pasākumiem. Atbildot uz Znotiņa jautājumu par VARAM minētajiem plāniem attiecībā uz kino nozari, ministrijas pārstāvis informēja, ka nepieciešams veicināt kino nozares ēku apsiltināšanu.

Publicēta: 06.10.2021 14:22
Ainārs Leijējs, LETA