Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) ikgadējās sarunās panākta vienošanās par pašvaldību attīstībai būtiskiem jautājumiem, abpusēju iesaisti un koordinētu rīcību problēmu risināšanā, tostarp saistībā ar palīdzības sniegšanu Ukrainas civiliedzīvotājiem un savlaicīgu kompensāciju izmaksu pašvaldībām.
Pārrunājot pašreizējo situāciju palīdzības sniegšanā Ukrainas civiliedzīvotājiem, LPS priekšsēdis Gints Kaminskis vērsa uzmanību, ka pozīcijai ir jābūt vienotai, proti - valsts deleģē pašvaldībām pienākumus, savukārt pašvaldības tos izpilda, rēķinoties ar valsts finansiālu atbalstu, kas tiek sniegts savlaicīgi, kā arī ar operatīvu un saprotamu informāciju par izmaiņām normatīvajā regulējumā, kas skar palīdzības sniegšanu. Ņemot vērā aktuālo situāciju ar Ukrainas bēgļiem, LPS un VARAM bija vienisprātis, ka nepieciešams operatīvi reaģēt uz izmaiņām atbalsta sniegšanas nosacījumos un arī pašas izmaiņas nosacījumos veicamas savlaicīgi. VARAM no savas puses apņemas pēc iespējas ātrāk izvērtēt pašvaldību iesniegtos pielāgotos risinājumus bēgļu izmitināšanai.
Jautājumā par pašvaldību aizņēmumiem valsts kasē LPS iestājas par pašvaldību tiesībām aizņemties investīciju projektu realizācijai atbilstoši katras pašvaldības attīstības programmas investīciju plānam, pakāpeniski atsakoties no detalizētas aizņēmumu mērķu norādīšanas valsts budžeta likumā un Ministru kabineta noteikumos. Šāda iespēja ir būtiska, lai tiktu sabalansētas valsts, reģionālās un vietējās intereses. Sarunu laikā LPS saņēma apstiprinājumu arī no VARAM puses valsts budžeta sagatavošanas procesā diskutēt par plašākām aizņemšanās iespējām, paredzot jau 2023.gadā vienoties par konkrētām atbalstāmām aktivitātēm, kas nākamajā gadā būtu prioritāri atbalstāmas un īstenojamas pašvaldību attīstībai.
Tāpat pašvaldību attīstības veicināšanai nepieciešamas valsts budžeta mērķdotācijas infrastruktūras un attīstības veicinošu pasākumu un investīciju projektu īstenošanai. LPS ir nobažījusies par mērķdotāciju pieejamību turpmākajos gados, jo 2022.gadam pieejamais valsts budžeta finansējums ir 37,1 miljona eiro apmērā, savukārt 2023. un turpmākajos gados finansējums nav paredzēts. Sarunu laikā puses vienojās, ka VARAM sagatavos prioritārā pasākuma “Pašvaldību investīciju programmas turpināšana” pieteikumu vidējam termiņam (no 2023. līdz 2025. gadam), lai turpinātu sniegt atbalstu augstas gatavības pašvaldību investīciju projektiem.
LPS jau četrus gadus sarunās uztur jautājumu par jūras piekrastes joslas un iekšzemes publisko ūdeņu apsaimniekošanu, atgādinot par aicinājumu veidot darba grupu, lai rastu risinājumu, kā turpmāk apsaimniekot piekrastes joslu un iekšējos ūdeņus. Līdz šim finansējums rasts, īstenojot Latvijas Vides aizsardzības fonda finansētu projektu, tomēr ir nepieciešams rast ilgtspējīgu risinājumu. Sarunu rezultātā LPS un VARA vienojās jau šajā vasarā izveidot ekspertu darba grupu, un pirmajai sanāksmei jānotiek līdz 1.septembrim. Saistībā ar piekrastes joslu aktuāls jautājums ir par būvniecības atļauju izsniegšanu, kur birokrātiskā sloga mazināšanai, VARAM, iesaistot pašvaldības, pārskatīs atļauju izdošanas procedūras un izvērtēt to pārklāšanās un lietderības aspektus, lielāku akcentu liekot uz pašvaldību lomu teritorijas attīstības plānošanas procesā.
Eiropas Savienība un Latvija ir apņēmušās kļūt klimatneitrālas līdz 2050.gadam, un arī pašvaldībām šo mērķu sasniegšanā ir liela loma. VARAM informēja, ka patlaban notiek darbs pie likumprojekta “Klimata likums” izstrādes, kura mērķis ir veicināt klimata pārmaiņu un to negatīvo seku ierobežošanu Latvijā, nodrošinot virzību uz klimatneitralitāti un veicinot klimatnoturību. Plānots, ka likumprojekts paredzēs arī plānošanas reģionu un pašvaldību kompetenci klimata politikas plānošanā un īstenošanā, tostarp, plānošanas reģionu un pašvaldību lomu SEG emisiju samazināšanas mērķu, prioritāšu un nosacījumu klimata pārmaiņu mazināšanai un pielāgošanai klimata pārmaiņām plānošanas reģionā noteikšanā. LPS priekšsēdis uzsvēra, ka noteiktie līdzekļi mērķu sasniegšanai ir nepietiekami, tāpēc ir savlaicīgi jārod risinājumi, kā sasniegt noteiktos mērķus. Tostarp kopīgi nepieciešams meklēt risinājumus Eiropas Savienības noteiktajai taksonomijas ieviešanai, kas ir rīcības plāns ilgtspējīgas izaugsmes finansēšanai.
Jautājumā par valsts un pašvaldību atbildības sadalījums sadzīves atkritumu apsaimniekošanas mērķu izpildē, tostarp atkritumu apsaimniekošanas reģionālo plānu ieviešanu, joprojām ir daudz neskaidrību, tostarp par reformas mērķiem un pamatojumu, uzskata LPS. Ņemot vērā jautājuma sarežģītību, puses vienojās uzturēt spēkā 2021.gadā panākto vienošanos, kas paredz uzsākt veidot reģionālos atkritumu apsaimniekošanas centrus (RAAC) reizē ar atkritumu apsaimniekošanas reģionālo plānu izstrādi, noteikt pārejas periodu līdz esošo līgumu ar atkritumu apsaimniekotājiem termiņu beigām, ja nepieciešams, kā arī izvērtēt pašvaldību saistības, to pārņemšanu un pienākumus, veidojot jaunos atkritumu apsaimniekošanas reģionus un RAAC. Par vēl vairākiem LPS rosinātajiem risinājumiem turpināsies viedokļu saskaņošana ar VARAM.
Apzinoties valsts un pašvaldību vienoto klientu apkalpošanas centru VPVKAC nozīmi iedzīvotāju ikdienas jautājumu risināšanā, LPS un VARAM bija vienisprātis par nepieciešamību valsts budžetā rast finansējumu esošo un jauno centru uzturēšanai. VARAM no savas puses apņemas iesniegt budžeta pieprasījumu uz 2023.gadu papildus finansējumu esošo un jauno VPVKAC uzturēšanai un publisko pakalpojumu sistēmas pilnveidei, lai nodrošinātu visu centru darbību.
Informācijas komunikāciju tehnoloģiju jomā plānots turpināt e-adreses popularizēšanu, vienlaikus VARAM no savas puses izvērtējot, kāpēc pašvaldībās dažkārt tā netiek izmantota. Savukārt, lai veicinātu pašvaldību koplietošanas platformu izmantošanu un attīstību, paredzēts veidot pašvaldību IKT padomi.
Sarunu noslēgumā LPS priekšsēdis uzsvēra, ka sarunās ar Finanšu ministriju ir nepieciešama LPS un VARAM kopīga nostāja, jo tikai tādā veidā būs iespējams panākt pašvaldībām pēc iespējas labāku rezultātu.