Foto: Pixabay
Latvijas jauniešu delegāte Eiropas Padomes Vietējo un reģionālo pašvaldību Kongresā Andžela Rudzīte ir veikusi pētījumu par pētījumu par to, kā pašvaldības veicina jauniešu līdzdalību pašvaldībā, balstoties uz Latvijas jaunatnes likumu un Eiropas hartu par jauniešu līdzdalību vietējā un reģionālajā dzīvē.
Lai noskaidrotu, kādas ir jauniešu līdzdalības iespējas, pētījuma autore visu Latvijas pašvaldību darbiniekiem/jaunatnes lietu speciālistiem nosūtīja aptaujas anketu ar jautājumiem par jauniešu līdzdalības veicināšanu. Atbildes saņemtas no 26 pašvaldībām.
Autores atziņas, apkopojot pašvaldību sniegtās atbildes uz jautājumiem:
Pētījums norādīja un pozitīviem aspektiem pašvaldību darbībā, piemēram, apzinātiem centieniem sasniegt jauniešus un viņus iesaistīt. Kopumā novērojams, ka jaunatnes darbinieki ir atvērti jauniešu idejām, kā arī jaunatnes organizācijas ir aicinātas vērsties pašvaldībās, ja nepieciešams finansējums jaunatnes darba organizēšanai. Lielākā daļa respondentu ir norādījuši, ka viņu pārstāvētā pašvaldība sākusi gatavoties gaidāmajiem grozījumiem Jaunatnes likumā, un lielākā daļa pašvaldību (88,5%) ņem vērā Pārskatīto Eiropas hartu par jauniešu līdzdalību vietējā un reģionālajā dzīvē, kas norāda uz Eiropas Padomes darbības pozitīvu ietekmi uz jauniešiem Latvijas pašvaldībās.
Tomēr jānorāda arī uz jaunatnes darba jomām, kurās nepieciešami uzlabojumi. Pirmkārt, administratīvi teritoriālajai reformai ir bijusi ietekme uz jaunatnes darba plānošanu, jo jaunatnes darbiniekiem ir grūtības integrēt jaunpievienoto teritoriju jauniešus esošajā sistēmā. Tomēr jaunatnes darbinieku atbildēs novērojama apņemšanās šīs problēmas pēc iespējas ātrāk atrisināt.
Otrkārt, pašvaldībās novērojamas grūtības ar sistemātisku jaunatnes darba plānošanu, kā arī diemžēl pašvaldības saskaras ar jaunatnes darbinieku trūkumu. Šīs problēmas ir savstarpēji vienotas, jo, trūkstot jaunatnes darbiniekiem, nav iespējama sistemātiska jaunatnes darba plānošana. Respondenti norādīja, ka būtu vērtīgi, ja jaunatnes joma tiktu nodalīta no kultūras un izglītības jomām.
Treškārt, pašvaldības saskaras ar grūtībām piešķirt jaunatnes organizāciju atbalstam atsevišķu budžetu, kā to iesaka Eiropas harta par jauniešu līdzdalību vietējā un reģionālajā dzīvē. Vienlaicīgi, pašvaldības ir atvērtas jaunatnes organizāciju atbalstīšanai, ja rodas tāda nepieciešamība.
Ceturtkārt, sagaidāms, ka pašvaldībās būs grūtības sastrādāties ar jaunajiem grozījumiem Jaunatnes likumā, kas, ja pieņemti, noteiks, ka pašvaldībām jānodrošina gan jaunatnes lietu konsultatīvās komisijas, gan jauniešu centru, gan jauniešu domes darbība. Trīs pašvaldības ir norādījušas, ka tajās nav izveidota neviena no iepriekš minētajām sistēmām tāpēc šīs pašvaldības saskarsies ar īpašām grūtībām ieviest kvalitatīvas izmaiņas. Piektkārt, jaunatnes darbā pašvaldībās novērojama izteikta nevienlīdzība – jauniešu iesaistīšana atkarīga no tā, cik lielā mērā jaunatnes darbs tiek prioritizēts katrā pašvaldībā. Tāpēc būtu nepieciešama sistemātiska pieeja, lai jaunatnes darbs neveicinātu nevienlīdzību, bet gan dotu līdzīgas pieejas jauniešiem katrā pašvaldībā.
Pētījuma autore bija viena no četriem jaunatnes delegātiem, kam bija iespēja projekta rezultātus prezentēt kongresam.