Šī gada 26. aprīlī ikgadējās Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sarunās puses vienojās par nepieciešamību dabas resursa nodokļa ieņēmumus atgriezt pašvaldībām, izmaiņām Pašvaldību likumā saistībā ar noteiktajām jaunajām funkcijām un to finansēšanu, darba grupas izveidi par teritoriālo plānošanu un citiem būtiskiem jautājumiem.
Sarunās piedalījās vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Māris Sprindžuks un LPS priekšsēdis Gints Kaminskis, LPS Reģionālās attīstības un sadarbības komitejas priekšsēdētājs, Liepājas valstspilsētas domes priekšsēdētājs Gunārs Ansiņš, kā arī pašvaldību vadītāji, VARAM, LPS un pašvaldību pārstāvji.
Sarunās izskatīja jautājumu par dabas resursa nodokļa ieņēmumu sadales principiem un izlietošanu atbilstoši tā mērķim. Puses pauda vienotu nostāju, ka minētā nodokļa ieņēmumi ir jāatgriež pašvaldībām un VARAM rosinās vajadzīgos grozījumus Dabas resursa nodokļa likumā, lai no 2024. gada atjaunotu dabas resursa nodokļa iemaksu procentuālo sadalījumu starp valsts un pašvaldību budžetiem tādā apmērā, kā to paredzēja pirms 2019. gada. VARAM šo jautājumu virzīs izskatīšanai Finanšu ministrijā un Ministru kabinetā. Pašvaldības no minētā nodokļa ieņēmumiem finansē, piemēram, sadzīves un lietus kanalizācijas sistēmu izbūvi un atjaunošanu, pieslēgumu attīrīšanas iekārtu izbūvi un atjaunošanu, atkritumu dalītas vākšanas un šķirošanas infrastruktūras pilnveidi un apsaimniekošanu, publisko ūdeņu pārvaldību, gaisa aizsardzības pasākumu īstenošanu, degradēto teritoriju atjaunošanu u.c.
Savukārt jautājumā par Pašvaldību likumā noteikto jauno autonomo funkciju finansējumu pašvaldības policijai, jaunatnes lietām, atskurbināšanas pakalpojuma sniegšanai u.c. puses lēma par nepieciešamību veikt izmaiņas likumā, lai pagarinātu jauno funkciju ieviešanas termiņu. LPS vērsa uzmanību uz to, ka Pašvaldību likums paredz - nododot pašvaldībai jaunu autonomo funkciju vai uzdevumu, kura izpilde ir saistīta ar izdevumu palielināšanos, vienlaikus pašvaldībām nosakāmi finansējuma avoti šīs funkcijas vai uzdevuma izpildes nodrošināšanai. Pašlaik sarunu rezultātā nav vienprātības par finansējuma noteikšanu pašvaldībām šo funkciju izpildei. Vienlaikus sadarbībā ar Iekšlietu ministriju jāsakārto normatīvā bāze pašvaldību policijas darbības nodrošināšanai, kam nepieciešams papildu laiks.
Savukārt pasākumā rasta vienošanās par plānošanas reģionu funkcionālās darbības pilnveidošanu koordinētai nozaru pakalpojumu organizācijai Latvijas reģionos un teritorijas attīstības plānošanas sistēmas pilnveidi. Šobrīd ir jāpārskata teritorijas plānošanas process, kas nav mainīts ilgstoši un nav pilnveidots, jo Administratīvi teritoriālās reformas un Covid-19 pandēmijas ietekmē ir mainījušies gan ieradumi, gan novadu lielums, gan vajadzības ātrāk reaģēt uz izmaiņām, inovācijām. Ir jāstrādā pie teritorijas attīstības plānošanas sistēmas uzlabošanas, mazinot normatīvismu, operatīvi un proaktīvi reaģējot uz aktualitātēm attiecībā uz teritorijas plānošanu, kas cieši saistīta ar attīstību, inovācijām un investīciju piesaisti. Tāpēc puses vienojās maijā izveidot darba grupu, , iekļaujot tajā arī LPS un Latvijas Teritorijas plānotāju asociācijas ekspertus, kas uzsāk darbu pie teritorijas attīstības plānošanas procesa izvērtēšanas un priekšlikumu sagatavošanas. Tāpat nekavējoties tiks sagatavotas izmaiņas Teritorijas attīstības un plānošanas likumā, lai neradītu pašvaldībām papildus administratīvo slogu, izvērtējot vecos detālplānojumus, kas apstiprināti kā pašvaldību saistošie noteikumi.
Jautājumā par turpmākajiem plāniem atkritumu apsaimniekošanas jomā tomēr jāturpina sarunas, lai pašvaldības varētu turpināt darbu. Atkritumu apsaimniekošanas reģionos ietilpstošās pašvaldības līdz šī gada 31.decembrim izstrādā un apstiprina atkritumu apsaimniekošanas reģionālos plānus laikposmam līdz 2027.gada 30.decembrim. Jau šobrīd ir jārunā par mērķu sadali, infrastruktūras nepieciešamību to sasniegšanai un investīcijām, lai to radītu, bet nav vēl noteiktas pat atkritumu apsaimniekošanas reģionu robežas. VARAM aizvien kavējas ar lēmumiem un nepieciešamo datu pieejamību. Ministrijai būtu jānodrošina atkritumu rašanās, pārstrādes un reģenerācijas kvalitatīvo un kvantitatīvo datu apjoms atkritumu apsaimniekošanas reģionālo plānu izstrādes vajadzībām un mērķu sasniegšanas kontrolei par reģionu pilnā apjomā un pašvaldību griezumā par sadzīves un sadzīvē radušajiem bīstamajiem atkritumiem līdz šī gada jūlijam par 2021.-2022.gadu un jāizveido sistēma kvalitatīvu un kvantitatīvu datu saņemšanai no 2023.gada. Tāpat VARAM kopā ar pašvaldībām līdz šī gada jūnijam jāvienojas par kritērijiem investīciju sadalē atkritumu apsaimniekošanas mērķu sasniegšanai nepieciešamās infrastruktūras attīstīšanai (atkritumu savākšanai, šķirošanai, sagatavošanai reģenerācijai, pārstrādei) katrā reģionā. Pašlaik nav panākta nepieciešamā vienošanās, lai sekmīgi turpinātu darbu.
Sarunās tika uzklausīts arī VARAM skatījums par valsts un pašvaldību koplietošanas informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) platformu attīstības pārvaldību. Puses vienojās, ka Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) programmas plānošanā un atbalstāmo aktivitāšu prioritāšu noteikšanā VARAM iesaistīs pašvaldības (vienoto IKT pašvaldību sadarbības platformu), paredzot projektus arī pašvaldību IKT kopsadarbības platformu veidošanai. Tāpat, gatavojot nozaru ministriju aktivitātes IKT jomā, laicīgi par to informēt arī pašvaldības vēl plānošanas periodā, lai varētu koordinēti plānot gan IT sistēmu, gan finanšu resursus pašvaldību pusē. Paredzēts organizēt arī regulāras tematiskās tikšanās starp pašvaldībām un ministriju.
Jautājumā par aktuālajiem Atveseļošanas un noturības mehānisma un ERAF IKT projektiem ar pašvaldību iesaisti – Atvieglojumu vienotā informācijas sistēma, viedās pašvaldības u.c. – sarunās panākta vienprātība, ka ministrija sagatavo apkopojušu aktuālo informāciju pašvaldībām par vēl iespējām pašvaldībām iesniegt projektus, kuros tiek atbalstīta arī IKT problēmu risinājumi. Tāpat kopsadarbības platformu izveidošanā (AVIS, līdzdalības budžets, u.c.) plašāk vajadzētu piesaistīt pašvaldību pārstāvjus visos projekta etapos, sākot no idejas līdz tehniskajai realizācijai. Vienlaikus sadarbībā ar pašvaldībām, plānot vienotu IKT pārvaldības modeli publiskajā pārvaldē - datu piekļuve, aprite, analītika, koplietošanas platformu attīstība, konkurences un/vai monopolstāvokļa problēmu risināšana.
Visbeidzot, lai samazinātu ar klimatu un vides jautājumu pārvaldību saistītos riskus, sarunu laikā LPS aicināja VARAM uzsākt tematisku pārskatu, kas ietvertu padziļinātu izvērtējumu par pašvaldību ietekmējošām regulām, direktīvām klimata un vides riska mazināšanas jomā.