Šī gada 29.aprīlī Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) eksperti Latvijas Pašvaldību savienībā (LPS) prezentēja Ekonomikas pārskatu par Latviju 2024. Tā autori kā vienu no svarīgām rekomendācijām uzsvēra nepieciešamību Latvijas pašvaldībām nodrošināt pietiekamus, stabilus un prognozējamus finanšu ieņēmumu avotus.
LPS pārskatu prezentēja tā autori - Ekonomikas departamenta Vācijas un Latvijas nodaļas vadītājs, vecākais ekonomists Robert Grundke un Ekonomikas departamenta Vācijas un Latvijas nodaļas ekonomists Enes Sunel.
Tikšanas laikā OECD eksperti akcentēja, ka daudzām Latvijas pašvaldībām trūkst pietiekamu nodokļu ieņēmumu avotu, lai finansētu savas autonomās funkcijas. Vienlaikus tās ir atbildīgas par plašu publisko pakalpojumu klāstu, proti, izglītības, veselības un sociālajiem pakalpojumiem, kā arī infrastruktūras un zemes plānošanu, komercdarbības atļauju un licenču izsniegšanu, tiesībaizsardzību, komunālajiem pakalpojumiem, transporta infrastruktūru, sabiedrisko transportu, mājokļu un ekonomiskās attīstības politiku u.c. Situāciju pašvaldībās ietekmējusi administratīvi teritoriālā reforma, energoresursu krīze, augstā inflācija, kā arī īstenojamo funkciju un valsts noteikto uzdevumu pieaugums. Eksperti secinājuši, la valsts finansējums, kas nav paredzēti konkrētiem mērķiem, nav automātisks un par tā apmēru katru gadu notiek sarunas, sagatavojot valsts budžetu. Šāda situācija rada nenoteiktību pašvaldību budžeta plānošanā un apgrūtina ilgtermiņa izdevumu saistību uzņemšanos, piemēram, attiecībā uz infrastruktūras projektiem.
LPS priekšsēdis Gints Kaminskis atzinīgi novērtēja OECD redzējumu un sniegtās rekomendācijas, attiecībā pret pašvaldībām parādot un pamatojot arī LPS publiski pausto par valstī pieņemtajiem nepareizajiem lēmumiem vairāku gadu garumā, kas rezultātā radījusi sarežģītu finansiālo situāciju pašvaldībās. Esam vienisprātis ar OECD, ka pašvaldībām ir jānodrošina pietiekami un stabili nodokļu ieņēmumu avoti. Pārskatā ņemti vērā 2022.gada dati, kas jau parādīja pašvaldību daļā par 5% samazinātā iedzīvotāju ienākuma nodokļa ietekmi i uz pašvaldību budžetiem.
Ja 2018.gadā no kopējiem valsts nodokļu ieņēmumiem, izņemot valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas, pašvaldību daļa bija 19,6%, tad šogad tie ir tikai 16,2%. Vienlaikus ir noteiktas papildus obligātās funkcijas un uzdevumi bez valsts līdzfinansējuma. 2022.gadā valsts noteica speciālo dotāciju, lai atbalstītu viskritiskākajā situācijā esošas pašvaldības, tā ir saruna gadu no gada, nevis ilgtermiņa redzējums. Savukārt mainot tikai kritērijus pašvaldību izlīdzināšanas fondā, rezultāta nebūs. Ir jānodrošina stabils bāzes finansējums pašvaldībām un bez valsts līdzdalības izlīdzināšanas fondā tas nav iespējams. Pretējā gadījumā tā ir pašvaldību pašpalīdzības kase, akcentēja G.Kaminskis.
Viņš arī skaidroja, ka valsts pārvaldei ir zems sabiedrības uzticēšanās līmenis, kas ir sekas pieņemtajiem lēmumiem. Neskatoties uz sarežģījumiem finanšu jomā, uzticēšanās pašvaldībām joprojām saglabājas augstā līmenī. Lai strādātu efektīvāk, ir jāpanāk, ka valsts pārvalde strādājot kopā ar pašvaldībām paaugstina sabiedrības uzticēšanos. Savukārt runājot [ar ekonomisko izaugsmi, eksportspējīgi uzņēmumi ir visā Latvijā, bet lielākā daļa Rīgā un Pierīgā. Valstij ir jābūt redzējumam, kā attīstīt eksportspēju visā valstī, mazinot arī reģionālās atšķirības.
Tāpat eksperti tikšanās laikā stāstīja par uzņēmumu pieejas finansējumam uzlabošanu, tajā skaitā konkurences stiprināšanu banku sektorā un kapitāla tirgus padziļināšanu, kā arī biznesa dinamiku un inovāciju attīstību, ēnu ekonomiku, konkurenci, valsts uzņēmumu darbību un kvalificēta darbaspēka trūkumu.