Šī gada 29. novembrī Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) tikās ar Latvijas Bankas (LB) prezidentu Mārtiņu Kazāku, lai pārrunātu ekonomiskos izaicinājumus un finanšu pakalpojumu pieejamību reģionos.
Sarunā piedalījās LPS priekšsēdis Gints Kaminskis un pašvaldību domju priekšsēdētāji, LB padomes locekle Ilze Posuma, LB Juridiskās pārvaldes galvenais juriskonsults Rolands Pīpiņš un preses sekretārs Jānis Silakalns.
M.Kazāks informēja klātesošos, kā sabiedrībai nodrošinās komercbanku klātienes pakalpojumus. Latvijas Banka izstrādājusi un apstiprinājusi Finanšu pakalpojumu sniegšanas klātienē noteikumus komercbanku plašākai klātbūtnei Latvijas reģionos.
Ņemot vērā to, ka Latvijā pēdējo 10 gadu laikā komercbanku klātienes klientu apkalpošanas vietu skaits samazinājies visstraujāk no eiro zonas valstīm, šīs iniciatīvas mērķis ir saglabāt līdzsvaru starp finanšu pakalpojumu digitalizāciju un klātienes atbalstu tiem Latvijas iedzīvotājiem un uzņēmējiem reģionos, kuriem klātienes pakalpojumi aizvien ir nepieciešami, bet attālums līdz pakalpojumu sniegšanas vietai ir pārāk liels, tāpēc to pieejamība ir apgrūtināta.
Šis lēmums nodrošinās labāku finanšu pakalpojumu pieejamību reģionos. Tas ir ļoti svarīgi, jo komercbankas ir digitalizējušās straujāk nekā iedzīvotāji un uzņēmumi, radot plaisu starp bankām un to klientiem. Latvijas Bankas prezidents uzsver, ka ar šo lēmumu to labojam, jo laba finanšu pakalpojumu pieejamība ir viens no ekonomikas izaugsmes pamatakmeņiem. Jautājums ir ne tikai par ekonomiku, kuras attīstībā bankām ir būtiska loma, bet arī iekļaujošu sabiedrību. Viņš aicina pašvaldības, iedzīvotājus un uzņēmumus šo iespēju izmantot.
2013. gada beigās Latvijā bija 319 komercbanku klientu apkalpošanas vietu, savukārt 2024. gada oktobrī – tikai 69 šādas vietas. Nozīmīga daļa Latvijas iedzīvotāju un uzņēmēju nav apmierināta ar klātienes pakalpojumu un konsultāciju pieejamību. Digitalizācija paredz standartizētus risinājumus, kas daudzos gadījumos iedzīvotājiem un uzņēmējiem nav piemēroti.
Saskaņā ar 2024. gada vasarā pēc Latvijas Bankas pasūtījuma tirgus pētījumu kompānijas "RAIT" veiktās Latvijas uzņēmumu aptaujas datiem 28 % uzņēmēju uzskata, ka komercbankas strādā standartizēti un birokrātiski, neņemot vērā uzņēmumu specifiskās vajadzības. 12 % uzņēmēju norāda, ka filiāļu un klātienes konsultāciju trūkums mazina iespēju izveidot abpusēji izdevīgu sadarbību, savukārt 34 % iedzīvotāju nav apmierināti ar filiāļu pieejamību (Finanšu nozares asociācijas dati).
Latvijas Bankas rosinātās pārmaiņas sekmēs finanšu pakalpojumu sniegšanu tādā formā, kas veicinās visu sabiedrības grupu finansiālo iekļautību un finanšu pakalpojumu pieejamību. Jaunās prasības paredz noteikt prasības komercbankām klātienes pakalpojumu nodrošināšanai. Šis regulējums būs attiecināms uz tām komercbankām, kuru darbība ir orientēta uz plaša pakalpojumu klāsta sniegšanu sabiedrībai un kuras ir plānots noteikt arī kā atbildīgās par bankomātu infrastruktūras nodrošināšanu. Pašreizējā tirgus situācijā tās ir četras Latvijā lielākās kredītiestādes, proti, "Swedbank" AS, AS "SEB banka", AS "Citadele banka" un Luminor Bank AS Latvijas filiāle.
Latvijas Bankas noteikumi paredz, ka klātienes pakalpojumi pastāvīgi jānodrošina valstspilsētās un lielāko novadu (ar vismaz 25 000 iedzīvotāju) centros, ja konkrētajai komercbankai ir vismaz 20 % klientu no valstspilsētas vai novada iedzīvotāju skaita, un tuvāko 40 kilometru attālumā vēl nav pastāvīgas klientu apkalpošanas vietas.
Pārējo novadu centros komercbankām jānodrošina klātbūtne, bet ne pilnībā pastāvīga klientu apkalpošanas vieta, kurā klienti jāapkalpo pēc viņu pieprasījuma.
Latvijas Banka uzskata, ka kredītiestāžu klātbūtne reģionos nodrošināma elastīgi un racionāli, tāpēc kredītiestādēm ir iespēja prasīt piemērot izņēmumus, ja, piemēram, tās pierāda, ka lielākā daļa klientu konkrētajā novadā ir digitāli aktīva. Plānots arī regulāri pārskatīt noteikumus un to praktisko piemērošanu, nepieciešamības gadījumā precizējot kritērijus un nosacījumus. Komercbankām būs izvēles brīvība attiecībā uz iespējami piemērotāko pakalpojumu sniegšanas organizēšanas veidu, tāpēc prognozējams, ka būtiska praktiskā nozīme varētu būt arī to spējai veidot sekmīgu sadarbību ar pašvaldībām. Latvijas Banka tikšanās laikā skaidroja šo noteikumu mērķi un būtību, jo pašvaldības ir būtisks sadarbības partneris komercbankām, lai veidotu saviem iedzīvotājiem optimālu finanšu pakalpojumu sniegšanas modeli.
Noteikumos ietvertās prasības komercbankām jānodrošina ar 2026. gada 1. janvāri. Latvijas Banka apkopos un publiskos savā tīmekļvietnē informāciju par komercbanku reģionālo klātbūtni.
Savukārt, runājot par skaidras naudas pieejamību, I.Posuma skaidroja, ka ir jānodrošina bankomātu pieejamība 20 km attālumā no jebkuras vietas Latvijas Republikas teritorijā un bankomātu skaits nav mazāks par 45 bankomātiem uz katriem 100 tūkst. aktīvo klientu. Tāpat viņa informēja par kritiskajiem finanšu pakalpojumiem – iedzīvotāju piekļuvi saviem finanšu līdzekļiem un norēķiniem valsts apdraudējuma gadījumā.
Visbeidzot M.Kazāks stāstīja par tendencēm pasaules un Latvijas ekonomikā, galvenajiem izaicinājumiem un iespējām. Kā uzsvēra Latvijas Bankas prezidents, ārējā vidē arvien trūkst stipru pozitīvu signālu. Ģeopolitiskā nenoteiktība joprojām augsta, ārējais pieprasījums un noskaņojums eirozonā vājš, spējāka izaugsme gaidāma vien nākamgad, savukārt inflacija turpina mazināties, procentu likmju virziens ir lejup. Vienlaikus pastāv augsta nenoteiktība par iespējamo tarifu kāpuma apjomu, ņemot vērā politisko situāciju Amerikas Savienotajās Valstīs.
Savukārt Latvijas ekonomikā esot novērojams snaudošs patēriņš, atliktas investīcijas un vājš eksports. Kā viens no izaicinājumiem tiek minēts konkurētspējas kritums un zemā produktivitāte, ko apsteidz algu kāpums. Tomēr M.Kazāks uzsver, ka finanšu sektorā zemākais punkts ir aiz muguras gan banku un to klientu attiecībās, gan finanšu pakalpojumu pieejamībā. Strauji mazinās banku pievienotās likmes hipotekārajiem kredītiem, tomēr reģionos mājokļu tirgus aktivitātē banku iesaiste esot nepietiekama.
Vairāk informācijas zemāk pievienotajā prezentācijā.
Latvijas Pašvaldību savienība
Latvijas Banka
Tendences ekonomikā, finanšu pakalpojumu pieejamība reģionos u.c. aktualitātes