Šī gada 29. jūnijā Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) organizēja diskusiju ar Ekonomikas ministrijas un Ārlietu ministrijas pārstāvjiem par topošo Eiropas Konkurētspējas fondu (European Competitiveness Fund – EKF) un tā sniegtajām iespējām Latvijas pašvaldībām un pašvaldību kapitālsabiedrībām.
Diskusijas mērķis bija ne tikai iepazīstināt pašvaldības ar Eiropas Komisijas iecerēm un Latvijas redzējumu par nākamo Eiropas Savienības daudzgadu budžetu, bet arī savlaicīgi uzsākt diskusiju par to, kādus projektus Latvijai nepieciešams sagatavot, lai jaunajā plānošanas periodā spētu pilnvērtīgi izmantot Eiropas Konkurētspējas fonda piedāvātās iespējas.
Ārlietu ministrija informēja par Eiropas Konkurētspējas fonda izveides procesu un plānoto ieviešanas grafiku. Savukārt Ekonomikas ministrija prezentēja Latvijas prioritāros investīciju virzienus. Eiropas Komisija paredz, ka fonds kļūs par vienu no nozīmīgākajiem ES investīciju instrumentiem, atbalstot projektus enerģētikas, digitalizācijas, transporta, aprites ekonomikas, pētniecības un inovāciju, bioekonomikas, drošības, aizsardzības un kritiskās infrastruktūras jomās.
Lai gan fonda regulējums vēl tiek izstrādāts un precīzie projektu atlases nosacījumi vēl nav zināmi, investīciju virzieni jau ir definēti. Pašreizējais Eiropas Komisijas darba grafiks paredz, ka 2027. gadā tiks sagatavotas pirmās darba programmas, savukārt pirmie projektu uzsaukumi varētu tikt izsludināti jau 2028. gada pirmajā pusē.
LPS ieskatā konkurētspēja sākas ar savlaicīgu sagatavošanos.
Pieredze ar Horizon Europe, InvestEU un citām centralizēti administrētām Eiropas Savienības programmām rāda, ka veiksmīgi projekti netiek sagatavoti dažu mēnešu laikā. No idejas līdz gatavam investīciju projektam bieži paiet divi vai pat trīs gadi. Tas īpaši attiecas uz lieliem infrastruktūras projektiem, publiskās un privātās partnerības (PPP) projektiem un projektiem, kuros nepieciešama vairāku partneru sadarbība.
Ja Latvija gaidīs līdz brīdim, kad tiks publicēti pirmie projektu konkursi, pastāv risks, ka mūsu pašvaldības konkurēs ar citu Eiropas valstu projektiem, kuri būs sagatavoti ievērojami agrāk un būs augstākā gatavības pakāpē.
Diskusijas laikā Ekonomikas ministrijas pārstāvji uzsvēra, ka ministrija ir gatava cieši sadarboties ar pašvaldībām un pašvaldību kapitālsabiedrībām, jo agrāk būs zināmas potenciālās investīciju ieceres un to apjoms, jo veiksmīgāk Latvija varēs aizstāvēt savas intereses Eiropas Komisijā, veidot valsts investīciju portfeli un sagatavoties pirmajiem projektu uzsaukumiem.
LPS un Ekonomikas ministrija bija vienisprātis, ka gatavošanās Eiropas Konkurētspējas fondam jāsāk jau tagad. Tas nozīmē:
- identificēt stratēģiskas projektu idejas;
- izvērtēt projektu gatavības pakāpi;
- apzināt nepieciešamās investīcijas;
- veidot partnerības starp pašvaldībām, valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām, uzņēmējiem, augstskolām un pētniecības institūtiem;
- izvērtēt piemērotākos finansēšanas modeļus;
- savlaicīgi izvērtēt valsts atbalsta piemērošanas jautājumus.
LPS ieskatā projektu sagatavošana nav tikai tehnisks darbs. Tikpat svarīgi ir savlaicīgi sakārtot juridiskos un finanšu jautājumus. Pašvaldību pieredze rāda, ka viens no biežākajiem izaicinājumiem ir valsts atbalsta regulējuma piemērošana. Tāpēc jau projekta izstrādes sākumā ir svarīgi saprast, kādi nosacījumi būs jāievēro, lai vēlāk nerastos lieks administratīvais slogs un projekti varētu virzīties uz priekšu bez nevajadzīgiem kavējumiem.
Pašvaldību kapitālsabiedrības kā partneris nākotnes investīcijām, Eiropas Konkurētspējas fonds būs nozīmīgs pašvaldību kapitālsabiedrībām. Tieši tās ik dienu rūpējas par pakalpojumiem, nodrošina siltumu, dzeramo ūdeni, sabiedrisko transportu, atkritumu apsaimniekošanu, energoapgādi un citus iedzīvotājiem būtiskus pakalpojumus. Vienlaikus šo nozaru attīstībai tuvākajos gados būs nepieciešamas arvien lielākas investīcijas. Eiropas Savienība nosaka jaunas prasības klimata politikā, energoefektivitātē, digitalizācijā, kiberdrošībā un kritiskās infrastruktūras attīstībā, un šo prasību īstenošana lielā mērā gulstas uz pašvaldībām un to kapitālsabiedrībām.
LPS uzskata, ka šīs pārmaiņas nevar finansēt tikai no pašvaldību budžetiem vai paaugstinot sabiedrisko pakalpojumu tarifus. Ir nepieciešami papildu investīciju avoti, kas ļautu attīstīt infrastruktūru, vienlaikus saglabājot pakalpojumu pieejamību un iedzīvotāju maksātspēju.
Tomēr ar projektu ideju apzināšanu vien nepietiek. Tikpat svarīgi ir rast atbildi uz jautājumu, kas finansēs projektu sagatavošanu un kurš nodrošinās projektu attīstīšanu līdz gatavībai iesniegt tos Eiropas Konkurētspējas fondā? Pieredze rāda, ka kvalitatīva investīciju projekta sagatavošana var ilgt vairākus gadus un prasa ievērojamus finanšu un cilvēkresursus, sākot no priekšizpētēm un tehniski ekonomiskajiem pamatojumiem līdz partnerību veidošanai un juridiskajam izvērtējumam. Tāpēc līdztekus projektu ideju apzināšanai jau šobrīd ir jārod risinājumi projektu sagatavošanas finansēšanai un jāstiprina pašvaldību un pašvaldību kapitālsabiedrību kapacitāte šādu projektu attīstīšana
EM: EIROPAS KONKURĒTSPĒJAS FONDS
European Competitiveness Fund proposal