Lai varētu jums piedāvāt labāku saturu, lapā tiek izmantotas sīkdatnes. Apmeklējot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.
Sapratu
1 2
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
31
Iepriekšējais
Nākamais

LPS Izglītības un kultūras komitejas sēde 22. novembrī (2018)

22. novembrī aizritēja kārtējā Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) Izglītības un kultūras komiteja. Tajā tika skatīti šādi jautājumi:

1. Par Latvijas Republikas Valsts kontroles revīzijas rezultātiem: “Kā organizē un apmaksā pedagogu darbu Latvijā”. Likumības (atbilstības) revīzija “Vai valsts mērķdotācijas pedagogu atlīdzībai vadības sistēma ir efektīva un nodrošina normatīvo aktu prasībām atbilstošu līdzekļu izlietojumu?”

Edgars Korčagins, Latvijas Republikas Valsts kontroles Padomes loceklis, Piektā revīzijas departamenta direktors;

Līga Buceniece, Izglītības un zinātnes ministrijas Izglītības departamenta direktore, valsts sekretāra vietniece;

Modra Jansone, Izglītības un zinātnes ministrijas Izglītības departamenta vecākā eksperte.

Informācija par šo arī Valsts kontroles mājaslapā šeit.

2. Jautājums “Par vienas vienības metodikas piemērošanu projektos “Atbalsts izglītojamo individuālo kompetenču attīstībai” (SAM 8.3.2.2.) un

“Atbalsts priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas samazināšanai” (SAM 8.3.4.) pedagoģiskā personāla atalgojumam Pierīgas reģionā.

Liene Voroņenko, Valsts izglītības satura centra projektu vadītāja. Projekts “Nacionāla un starptautiska mēroga pasākumu īstenošana izglītojamo talantu attīstībai”, projekts “Atbalsts izglītojamo individuālo kompetenču attīstībai”;

Solveiga Ozola, Eiropas Savienības fondu sistēmas Vadības departamenta direktore;

Gunta Arāja, Izglītības un zinātnes ministrijas Politikas iniciatīvu un attīstības departamenta direktore, valsts sekretāra vietniece;

Santa Šmīdlere, Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietniece, departamenta direktore.

“Par vienas vienības metodikas piemērošanu projektos “Atbalsts izglītojamo individuālo kompetenču attīstībai” (SAM 8.3.2.2) un  "Atbalsts priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas samazināšanai" (SAM 8.3.4.) pedagoģiskā personāla atalgojumam

1. Kas pēc definīcijas ir vienas vienības izmaksu metode?

Vienas vienības izmaksu metode ir viens no veidiem izmaksu attiecināšanai Eiropas Savienības līdzfinansētos projektos, kas tiek izmantots kā alternatīva, piemēram, faktisko izmaksu deklarēšanai. Šobrīd vienas vienības izmaksu metode tiek pielietota dažādos veidos, piemēram, nosakot, ka administratīvās un atbalsta funkcijas tiek segtas kā netiešās izmaksas 15% apmērā; nosakot standartizētas 1 kilometra izmaksas gan braucienos ar sabiedrisko transportu, gan degvielas izmaksām 1 kilometra nobraukšanai. Šādu vienkāršoto izmaksu pamatā ir divi principi: pirmkārt, pamatots un saskaņots aprēķins, kura ietvaros par vienas vienības izmaksas bāzi tiek izmantots vidējais rezultāts (šajā gadījumā – saskaitot visu pedagogu atalgojumu Latvijā un izdalot ar nostrādātājām stundām iegūta vidējā darba stundas izmaksa) un, otrkārt, tiek būtiski samazināts administratīvais slogs, kāds rodas faktisko izmaksu apstrādāšanas, apstiprināšanas un pārbaudes procesos.

2. Kad un kāpēc to sāka piemērot uz pedagogu atalgojumu?

Vienas vienības izmaksu metodiku pirmoreiz sāka izmantot projektā “Attīstīt NVA nereģistrēto NEET jauniešu prasmes un veicināt to iesaisti izglītībā, NVA īstenotajos pasākumos Jauniešu garantijas ietvaros un nevalstisko vai jauniešu centru darbībā” projekta “PROTI un DARI” ieviesa  no 2014.gada. Attiecībā uz projektiem “Atbalsts izglītojamo individuālo kompetenču attīstībai” (SAM 8.3.2.2) un  "Atbalsts priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas samazināšanai" (SAM 8.3.4.)  vienas vienības izmaksu metodiku ieviesa no 2017.gada. Galvenie iemesli, kāpēc metodikas ieviešanas priekšrocības bija būtiskākas par trūkumiem:

  • Eiropas Savienības līdzfinansēto projektu ieviešanas nosacījumi paredz, ka projektos var attiecināt tikai tādu darbinieku slodzi, kas pārsniedz 30% no normālā darba laika, kas attiecībā uz Latvijas izglītības iestādēm un tās esošā pedagoģiskā personāla noslodzi bija faktiski neizpildāms nosacījums. Tāpat ieviešanas nosacījumi nosaka, ka tikai tādiem darbiniekiem, kas strādā šo minimālo 30% slodzi, iespējams apmaksāt slimības pabalstus vai atvaļinājuma kompensācijas. Tādējādi vienas vienības metodikas ieviešanas process, to nostiprinot arī attiecīgajos Ministru kabineta noteikumos, atļāva piesaistīt darbiniekus uz slodzi, kas ir arī mazāka par šiem 30% un pašvaldībām, atbilstoši spēkā esošajiem pedagogu darba līgumiem ar izglītības iestādēm, attiecīgi plānot un nodrošināt atalgojuma resursu pieejamību papildu pedagoģiskā darba veikšanai.
  • Vienas vienības metodikas ieviešana arī būtiski samazināja administratīvo slogu un riskus, kas saistīti ar izmaksu neattiecināšanu, jo projektā katru mēnesi darba pienākumus veic vairāk kā 4000 pedagogu. Attiecinot faktiskās izmaksas, par katru no šiem darbiniekiem bija jāiesniedz darba līgums, rīkojums par dalību projektā, algas aprēķins, darba laika uzskaites tabele projektā, kopējās noslodzes pārskats un algas izmaksu apliecinošs maksājuma uzdevums, tad vienas vienības izmaksu gadījumā tiek iesniegta tikai viena standartizēta forma – darba laika uzskaites tabula, kurā datus katru mēnesi pašvaldības izgūst no slolotāju veiktajiem ierakstiem E-klase.lv un MyKoob. Laikā no 2017.gada 1.septembra līdz 30.novembrim pašvaldības, kas iesniedza dokumentāciju par faktiskajām izmaksām, īpaši – republikas nozīmes pilsētas un pašvaldības, kurās projektā iesaistīto pedagogu skaits pārsniedza 50 darba ņēmējus, norādīja, ka dokumentācijas apjoma apstrāde prasa pārmērīgus atbalsta funkciju resursus.

3. Kā to aprēķina, kāpēc dažādās pašvaldībās tā var atšķirties, respektīvi, kāpēc dažādās pašvaldībās skolotāju algas par vienādu slodzi var atšķirties?

Vienas vienības izmaksu metodika nav iemesls algu atšķirībām pašvaldībās – šīs atšķirības rodas esošo normatīvo aktu ietekmē un valsts budžeta mērķdotācijas sadalē. Pētot situāciju 2017.gadā visā Latvijā šīs atšķirības ir ļoti būtiskas – ja zemākais atalgojums ir 5,67 EUR par vienu darba stundu, tad ir pašvaldības, kurās šī likme pārsniedz arī 8 EUR par vienu darba stundu. Tāpat šo atalgojuma likmi ietekmē arī dažādas piemaksas, piemēram, par pedagoga kvalitātes pakāpi vai darbu valsts ģimnāzijā. Pašvaldība, projektā iesaistot pedagogu, maksā viņam atalgojumu, kāds viņam pienākas par tieši tādu pašu darbu ikdienā skolā, taču projekta īstenošanas procesā no attiecināmajām izmaksām saņem aprēķināto vienas vienības izmaksu likmi (šobrīd 9,56 EUR).

4. Kādas ir problēmas, kāpēc metode nedarbojas visās pašvaldībās?

Metodes pamatā ir valstī vidējā lieluma piemērošana ikvienā situācijā. Tātad – norēķinos ar pašvaldībām tiek izmantota vidējā likme. Ja pašvaldībā visās izglītības iestādēs strādā pedagogi ar likmēm, kas pārsniedz valsts vidējās likmes, pašvaldības budžetā rodas negatīvi atlikumi. Šobrīd visaktuālāk tas skar Pierīgas pašvaldības, lai gan atsevišķās lielajās pilsētās (Rēzekne, Valmiera, Jēkabpils) šādi negatīvi atlikumi izveidojās, aprēķinot atvaļinājuma pabalstus.

5. Kāds varētu būt problēmas risinājums?

Ņemot vērā, ka vienas vienības izmaksu piemērošana ir saņēmusi pašvaldību akceptu un būtiski, ka lielākā daļa pašvaldību to vērtē atzinīgi, ir svarīgi rast tādus risinājumus, kas ļauj turpināt darbu projektā arī pašvaldībām, kurās šīs atalgojuma likmes pārsniedz aprēķinātās vidējās likmes.

  • Jau šobrīd Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pārskata aprēķināto vienas darba stundas likmi, jo 2018.gada oktobrī tika izgūti aktuālie dati par valsts budžeta mērķdotācijas tarifikācijām Latvijā (tās ir pamats vidējas stundas likmes aprēķinam) un jau šobrīd provizoriski šī likme paaugstināsies par 1 EUR.
  • Projekts ne tikai ļauj finansēt pedagogu veikto darbu izglītības iestādes pakalpojumu pilnveidē, bet arī sedz izmaksas, kas saistītas ar šo pedagogu profesionālo pilnveidi, atsevišķos gadījumos – mācību līdzekļu aprīkojumu, kā arī būtiski samazina vecāku izmaksas izglītības iestādēs. Piemēram, 2017./2018.mācību gadā vairāk kā 30 000 skolēnu devās mācību vizītēs uz zinātnes centriem un augstskolām dabaszinātņu jomas tēmu apguvei un šīs mācību vizītes pilnībā tikušas apmaksātas no projekta līdzekļiem.
  • 2018.gada 27.novembrī atkārtoti tiekamies ar Lieni Voroņenko, IZM Valsts izglītības satura centra Projektu vadītāju, Solveigu Ozolu, Eiropas Savienības fondu sistēmas Vadības departamenta direktori, Guntu Arāju, Izglītības un zinātnes ministrijas Politikas iniciatīvu un attīstības departamenta direktori -valsts sekretāra vietnieci un Santu Šmīdleri, Izglītības un zinātnes ministrijas Valsts sekretāra vietnieci - departamenta direktori, lai meklētu risinājumu vienas vienības izmaksu metodikas pilnveidošanai.

Tā kā sēde bija skatāma arī tiešraidē, aicinām noskatīties tās videoierakstu šeit.

 

Ināra Dundure,

LPS padomniece izglītības un kultūras jautājumos

Tālrunis: 67508533

Mobilais t.: 26486654

e-pasts: inara.dundure@lps.lv

 

 

VK - Pedagogu darba samaksas sistēmai jākļūst vienkāršākai, saprotamākai, caurskatāmākai
SVĢ - Valsts pedagogu mērķdotācijas pārvaldība
VISC - Atbalsts izglītojamo individuālo kompetenču attīstībai