Latvijas Pašvaldību izpilddirektoru asociācijas (LPIA) sanāksme 4. oktobrī notika Burtnieku novada Matīšu tautas namā, kas piedzīvojis varenas pārmaiņas un pēc pārbūves atkal ar prieku uzņem gan vietējos iedzīvotājus, gan ciemiņus – tāpat kā Burtnieku novada domes priekšsēdētājs Edvīns Straume, izpilddirektors Mārtiņš Kļaviņš un ēkas saimniece Ligita Jenča.
Matīšu tautas nama rekonstrukcija ir viens no pēdējo divu gadu lielākajiem projektiem Burtnieku novadā, kurā ieguldīti 1,3 miljoni eiro. Vēl pie 2018.–2019. gada investīciju projektiem jāmin Rencēnu pamatskolas stadiona pārbūve un Rencēnu estrādes skvēra izbūve, Dzirnavu un Lauku ielas pārbūve un ceļu atjaunošana ar Lauku attīstības programmas palīdzību.
Novada prezentācijā izpilddirektori varēja uzzināt interesantus faktus par Burtnieku novadu. Tā, piemēram, pēc platības tas ir 27. lielākais novads Latvijā; novada telpiskā struktūra iedalāma divās daļās: urbanizētā Valmieras piepilsēta un Burtnieka ezera un līdzenuma telpa; gados jauns novads – iedzīvotāju vidējais vecums ir 41,3 gadi; Latvijas simtgades gadā novadā piedzimuši 96 bērniņi; no Burtnieku novadā reģistrētajiem 7791 nodarbināti ir 3393 iedzīvotāji, tajā skaitā 1349 – novadā reģistrētajā 831 uzņēmumā; bezdarba līmenis – 3%.
Tā kā Burtnieku novads pirms desmit gadiem izveidojies no sešiem pagastiem, kas atrodas ap Burtnieka ezeru, tieši ezers lielā mērā nosaka iedzīvotāju ikdienu un novada attīstību. Sanāksmei izvēlētā tēma – publisko ūdeņu apsaimniekošana, meliorācija un publiskā ārtelpa – ir aktuāla visām pašvaldībām, bet jo īpaši tām, kas atrodas pie ūdeņiem, arī Burtnieku novadam.
Burtniekā, kas ir ceturtais lielākais ezers Latvijā, ietek 23 upes un upītes, bet iztek tikai viena – Salaca. Ezerā sastopamas 18 zivju sugas, un jo īpaši bagāts tas ir ar baltajām zivīm. Kārtību uz un pie ezera kontrolē pašvaldības policijas vecākais inspektors. Pērn un šogad viņam iegādāti palīgi – divi laivu motori, RIB tipa laiva, laivas piekabe, bezpilota lidaparāts, trīs meža kameras, GPS ierīce un programmatūra, kā arī videonovērošanas sistēma. Pašvaldība piedalās INTERREG Igaunijas–Latvijas programmas projektā “Ūdens objekti bez robežām”, kurā Burtnieku novadā izbūvēti fosforu aizturoši filtri četrās ūdenstecēs, tiek īstenots Burtnieku centra pludmales labiekārtošanas projekts, Centrālā Baltijas jūras reģiona programmas projektā “Lakesperience” (Ezeru mācība) notiek tūrisma pakalpojumu sagatavošana starptautiskajam tirgum (Vācijai), un Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) projektā top Burtnieka ezera dzīvais muzejs, saglabājot un parādot sabiedrībai liecības un materiālus par tā vēsturi, ekoloģiju, floru un faunu, kā arī mūsdienīgā veidā iepazīstinot ar ekosistēmas darbību un ezera izmantošanas iespējām.
Par darbošanās veidiem publisko ūdeņu apsaimniekošanā, peldvietām, labās prakses piemēriem, zivju resursu stāvokli, gudru atjaunošanu un izmantošanu (zvejniecību, makšķerēšanu, zemūdens medībām, zemledus makšķerēšanu, vēžošanu u.c.) un tūrisma objektiem (avotiem) informācijā un labos ieteikumos dalījās Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta “BIOR” Zivju resursu pētniecības departamenta vadītājs Didzis Ustups un viņa kolēģi, kuri nodarbojas ar zinātnisko pamatu veidošanu Baltijas jūrā, Rīgas līcī un iekšējos ūdeņos esošo zivju resursu ilgtspējīgai izmantošanai. “BIOR” savās zivju audzētavās audzē dažādu zivju sugu mazuļus, un šogad sadarbībā ar pašvaldībām un ar Zivju fonda atbalstu Latvijas ūdeņos ielaisti 5 688 210 taimiņu un sīgu mazuļu un nēģu kāpuru. Institūta speciālisti iesaka iepazīties ar viņu rekomendācijām publisko ūdeņu apsaimniekošanai, pašvaldību iespējām zivju ieguves papildu regulācijai, zivju resursu izmantošanai un pārvaldībai un pieejamajiem līdzekļiem attīstībai. (Šo un arī pārējo lektoru prezentācijas skatiet zemāk!) D. Ustupa secinājums: zvejniecība vēl “turas”, makšķerēšana – attīstās.
Interesants un noderīgs ir Latvijas Lauku konsultāciju centra (LLKC) Zivsaimniecības nodaļas vadītājas Agneses Neimanes-Jordānes un projektu vadītāja Miķeļa Peisnieka piedāvātais interaktīvais palīgs iekšējo ūdeņu apsaimniekotājiem “Mana cope”. Stāstījums par to īpaši saistošs bija makšķerniekiem, taču tas ir lielisks palīgs arī ūdeņu īpašniekiem, pārvaldītājiem un apsaimniekotājiem. “Manā copē” ietilpst informācija par ūdenstilpi, iespējams ātri, ērti un vienkārši iegādāties makšķerēšanas licenci un iesniegt informāciju par lomu. Apsaimniekotāji ar šā rīka palīdzību redz elektronisko licenču iegādes darījumus, informāciju par noķertiem lomiem ezerā pat pirms licences atskaites saņemšanas, šeit var definēt licences iegādes noteikumus, apstrādāt un analizēt informāciju, vadīt kontroles procesus un gatavot apsaimniekotāju atskaites.
Kā defektu pārvērst par efektu jeb par dažādām ar meliorāciju, virszemes ūdeņu novadīšanu un uzkrāšanu un lietus dārziem saistītām lietām pastāstīja SIA “Grupa93” projektu vadītājs Jurijs Kondratenko, kurš savu prezentāciju iesāka ar intelektuālo testu par bitēm, piedāvājot izpilddirektoriem atbildēt uz desmit jautājumiem. Lietusūdens rada gan plūdus, gan piesārņojumu, bet tradicionālās novadīšanas sistēmas vairs nav efektīvas, tādēļ nepieciešama jauna pieeja. Ilgtspējīga lietusūdeņu apsaimniekošana ietver daudzfunkcionālu infrastruktūru, noteces novadīšanu/samazināšanu, ūdens kvalitātes uzlabošanu, publiskās ārtelpas uzlabošanu, centralizēto un decentralizēto risinājumu kombināciju, lietus kanalizācijas un meliorācijas sistēmu, maģistrālos zaļos risinājumus, kā arī risinājumus īpašumos un infrastruktūras attīstības un uzturēšanas izdevumu segšanu. Latvijā ir jau daudz interesantu meklējumu un piemēru šajā jomā, bet īpaši uzteicama Rūjiena par Eiropas mēroga risinājumu.
Saistoša bija arī Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) profesora Jura Krūmiņa lekcija par ārtelpas labiekārtošanu un dizaina elementiem un uzskatāmās ilustrācijas no LMA studentu veiktajiem projektiem. Vides dizains un mazās arhitektūras formas ir ļoti svarīgs ārtelpas elements un ar to var daudz panākt glītas un skaistas vides radīšanā. Profesora pārliecība: māksla ir visur, tikai jāprot ieraudzīt un novērtēt vietas un lietas! Viņš raksturoja LMA sadarbību ar Rūjienu, kur degradētās vietas kopā ar topošajiem māksliniekiem tiek padarītas interesantas un pievilcīgas, turklāt ar nelieliem līdzekļiem, un aicināja mazo formu veidošanā materializēt cilvēku stāstus, veidot tos kā objektu vai suvenīru.
Par publiskās ārtelpas apsaimniekošanu (parkiem, zālājiem, zālieniem, niedrēm u.c.) pastāstīja Dabas aizsardzības pārvaldes Dabas aizsardzības departamenta direktore Gita Strode. Secinājums un ieteikums: ainava mainās, bet nedrīkstam pazaudēt dabas daudzveidību un jāapsaimnieko videi draudzīgi.
Labā prakse Ziemeļvidzemes pērlē Alūksnē atspoguļota Alūksnes novada domes Plānošanas un attīstības nodaļas vadītājas Aritas Prižavoites prezentācijā. Alūksniešu labās pieredzes stāstu var ietvert šādos soļos jeb plānveidīgās darbībās: definētas attīstības teritorijas, kas apstiprinātas ar domes lēmumiem; attīstības ieceres, skiču projekti un apspriešanas; savlaicīga tehniskās dokumentācijas izstrāde; plānveidīga finansējuma piesaiste + pakāpeniska budžeta līdzekļu piešķiršana; pakāpeniska projektu īstenošana; sadarbība ar uzņēmējiem, nomas tiesību izsoles; teritorijas un objektu uzturēšana pēc projektu īstenošanas. A. Prižavoite atzina, ka zelta vērtībā esot drosme īstenot (gan sen lolotas, gan ambiciozas idejas), projekta vadītājs un komanda, pilsētas teritorijas apsaimniekotājs pašvaldības aģentūra “Spodra”, ainavu arhitekts un arboristi un publisko ūdeņu apsaimniekotājs pašvaldības aģentūra “ALJA”.
Sanāksmes noslēgumā izpilddirektori neklātienē (šoreiz) iepazinās ar Alūksnes skaistākajām vietām un jaunākajiem objektiem, bet klātienē apmeklēja divus Burtnieku novada objektus – Valmiermuižas alus darītavu un atpūtas kompleksu “Avoti”, kur šovasar atklātas BMX muzeja-slavas zāles jaunās telpas.
Sniedze Sproģe,
LPS padomniece
Gunta Klismeta,
LPS Komunikācijas nodaļas redaktore
Burtnieku novada prezentācija
BIOR darbība un pētījumi un rūpniecisko zveju
"Mana Cope" - palīgs makšķerēšanā
Defekts par efektu jeb Ilgtspējīgie lietusūdens apsaimniekošanas risinājumi Latvijā
Publiskās ārtelpas labiekārtošana. Vide, projektēšanas metodes un dizaina elementi
Ārtelpas apsaimniekošana
Publiskie ūdeņi un meliorācija
Labā prakse Ziemeļvidzemes pērlē Alūksnē
LPIA sanāksmes 04.10.2019. Burtniekos protokols