5. martā noslēgta vienošanās par Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzfinansētā projekta "Kultūra, vēsture, arhitektūra Gaujas un laika lokos” īstenošanu. Tā paredz, ka astoņas Vidzemes pašvaldības atjaunos un attīstīs kopumā deviņus kultūrvēsturiskā mantojuma objektus, radot vietu jauniem kultūras un tūrisma pakalpojumiem.
Vienošanos ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru parakstīja projekta iesniedzējs – Siguldas novada pašvaldība. Tās sadarbības partneri projektā ir Valmieras pilsētas, Cēsu novada, Amatas novada, Pārgaujas novada pašvaldība, Valkas novada dome un trīs baznīcu draudzes – Valmieras Svētā Sīmaņa evaņģēliski luteriskā draudze, Rubenes evaņģēliski luteriskā draudze Kocēnu novadā un Cēsu Sv. Jāņa lauku evaņģēliski luteriskā draudze.
Siguldas jaunajā pilī, kas pašlaik apmeklētājiem skatāma tikai no ārpuses, projekta laikā tiks atjaunots tās unikālais 20. gs. 30. gadu interjers un telpu plānojums. Pilī tiks izveidots informācijas punkts, kā arī nodrošināta iespēja uzkāpt skatu tornī, kur atradīsies arī mākslas darbu galerija.
Valmierā tiks konservēta un restaurēta viduslaiku pils un no jauna būvēts pils kultūrvides centrs, ļaujot iepazīt pils astoņus gadsimtus ilgo vēsturi un dodot telpu kultūras mantojuma apzināšanai, pētniecībai un izzināšanai. Savukārt Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcai tiks restaurēta un atjaunota torņa iekštelpa, lai padarītu torni pieejamāku un ļautu apmeklētājiem aplūkot tā zvanu un pulksteņa mehānismu.
Rubenes evaņģēliski luteriskajā baznīcā atjaunos fasādi, rekonstruēs koka solus, lai ziemas laikā tos būtu iespējams apsildīt, bet baznīcas ieeja tiks pielāgota cilvēkiem ar kustību traucējumiem. Tāpat tiks atjaunots baznīcas zvanu tornis, no kura apmeklētājiem pavērsies skats uz Gaujas nacionālā parka senleju.
Cēsu viduslaiku pils kompleksā projektā tiks restaurētas un konservētas visas pils apdraudētās daļas un to autentiskās konstrukcijas, tādējādi apmeklētājiem būs iespējams atvērt daļu no pašreiz nepieejamajām pils daļām. Vienlaikus tiks pilnveidota arī tūrisma infrastruktūra, labiekārtojot pils dārza teritoriju.
Cēsu Sv. Jāņa luterāņu baznīcā projekta restaurācijas darbi ļaus uzlabot ēkas tehnisko stāvokli un apmeklētājiem atvērt baznīcas torni, kas pašlaik drošības apsvērumu dēļ ir slēgts.
Āraišu arheoloģiskajā parkā tiks izbūvēts jauns multifunkcionāls apmeklētāju centrs un Latvijas eksperimentālās arheoloģijas centrs, tā nodrošinot arī iespēju eksponēt arheoloģiskajos izrakumos atrastos unikālos oriģinālpriekšmetus. Savukārt kā papildinājums ezerpils brīvdabas ekspozīcijai tiks uzbūvēta jauna ezerpils koka aizsargceltne.
Ungurmuižas kompleksā tiks izveidota apkures un siltumapgādes sistēma divās muižas kompleksa ēkās – Kungu mājai un Vecajai skolas ēkai. Papildus atjaunos arī vietējās nozīmes arhitektūras pieminekli – Leduspagraba ēku, kurā tiks izvietota katlumāja.
Pašlaik apmeklētājiem tikai no ārpuses apskatāmajās Ērģemes pilsdrupās plānots restaurēt pils ziemeļu torni. Tam tiks izbūvēts dakstiņu jumts vēsturiskajā izskatā, kā arī starpstāvu koka grīdas, logi, durvis un elektroinstalācijas, lai tornis būtu piemērots vēsturisku ekspozīciju izvietošanai.
Visos objektos līdztekus restaurācijas vai būvniecības darbiem ir paredzēta arī jaunu kultūras un tūrisma pakalpojumu izveide. Izceļot vēstures stāstus, kas šīs vietas padara īpašas, paredzēts veidot jaunas, mūsdienīgas ekspozīcijas, rīkot kultūras pasākumus, apmeklētājiem atvērt līdz šim slēgtas kultūrvēsturisko objektu telpas.
Projekts "Kultūra, vēsture, arhitektūra Gaujas un laika lokos” ir viens no kopumā desmit kultūras un dabas mantojuma saglabāšanai un attīstībai veltītiem projektiem, kas pēc Kultūras ministrijas organizētās projektu ideju priekšatlases ir saņēmuši iespēju pieteikties ERAF līdzfinansējumam.
Projekts tiks īstenots Kultūras ministrijas pārziņā esošā ERAF līdzfinansētā 5.5.1. specifiskā atbalsta mērķa "Saglabāt, aizsargāt un attīstīt nozīmīgu kultūras un dabas mantojumu, kā arī attīstīt ar to saistītos pakalpojumus” ietvaros. Kopējās projekta izmaksas ir 9 385 265,75 eiro, t.sk. ERAF finansējums – 5 634 000 eiro, savukārt nacionālais publiskais finansējums 1 864 420,95 eiro (t.sk. valsts budžeta dotācija pašvaldībām 262 437,47 eiro un pašvaldības finansējums 976 955,89 eiro).
Inita Kabanova,
Kultūras ministrijas
Sabiedrisko attiecību nodaļas referente