5. februārī Ministru kabinets atbalstīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par administratīvi teritoriālās reformas ieviešanas gaitu, kas paredz, ka jauns administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums tiks apstiprināts līdz 2020. gada 1. jūnijam, lai nākamajās pašvaldību vēlēšanās, kas notiks 2021. gadā, iedzīvotāji varētu ievēlēt jauno pašvaldību deputātus.
Administratīvi teritoriālā reforma ir viena no Ministru prezidenta Artura Krišjāņa Kariņa (“Jaunā Vienotība”) vadītās valdības darba prioritātēm: līdz 2021. gadam tiek īstenota vietējo pašvaldību reforma, pašvaldības apvienojot ilgtspējīgākās un ekonomiski spēcīgākās vienībās, kas likumā minēto pašvaldību autonomo funkciju izpildi spēj nodrošināt salīdzināmā kvalitātē un pieejamībā.
VARAM ziņojumā “Par turpmāko rīcību administratīvi teritoriālās reformas pabeigšanai” minēts, ka 2018. gadā iedzīvotāju skaita kritērijam neatbilda jau 39 no 110 novadiem, divas republikas pilsētas un kritērijiem atbilstoša attīstības centra nav 52 novados. Reformas pamatprincipus, likumprojektu “Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā” un likumprojektu “Administratīvi teritoriālās reformas pabeigšanas likums” plānots pieņemt līdz šā gada 1. jūnijam. Ministrija informē, ka likumprojektu apspriešana varētu notikt no jūnija līdz septembrim (ieskaitot), organizējot diskusijas ar pašvaldībām un iedzīvotājiem visā Latvijas teritorijā.
Smiltenes novada domes priekšsēdētājs Gints Kukainis uzsver, ka novada vadība ir gatava diskusijām par savas teritorijas robežu paplašināšanu: “Mēs esam atvērti sarunām ar visiem kaimiņu novadiem par tālāko sadarbību, ko vēlamies balstīt uz to, lai ikvienam iedzīvotājam būtu sasniedzami vajadzīgie pakalpojumi tuvāk dzīvesvietai – tie varētu būt aptuveni 40 kilometri. Vēlamies redzēt līdzvērtīgu skatījumu par Latvijas reģionu attīstību ilgtermiņā. Nekas uzreiz nemainīsies, tikai mērķtiecīgs darbs ļaus nodrošināt stabilu nākotni. Pārdomātas investīcijas ir izšķirošas ierobežota finansējuma apstākļos, tāpēc uzskatu, ka, veidojot jaunas administratīvās teritorijas, kopā jāspēj saskatīt un vienoties par investīcijām, kuras nākotnē nes labumu visai teritorijai un iedzīvotājiem. Man ir bijusi iespēja strādāt Smiltenes novadā kopš tā izveidošanās pirmās dienas. Šobrīd droši varu apgalvot, ka mūsu novada veiksmes stāsts balstās uz spēju mainīties, atrast kompromisus, pieņemt drosmīgus lēmumus un būt mērķtiecīgiem it visā, ko mēs darām."
Smiltenes novada vadības pirmās sarunas plānotas ar Apes novada iedzīvotājiem Gaujienas kultūras namā 14. martā plkst. 17, aicinām piedalīties ikvienu interesentu!
Smiltenes novads, kas tika izveidots 2009. gadā, desmit gadu laikā ir kļuvis par spēcīgu, ekonomiski aktīvu novadu. 110 Latvijas novadu vidū pēc attīstības indeksa Smiltenes novads ieņem 27. vietu. Attīstītā uzņēmējdarbības vide spējusi izveidot stabilas darbvietas Smiltenes un apkārtējo novadu iedzīvotājiem, ko apstiprina arī tas, ka bezdarba līmenis novadā 2018. gada septembrī bija 2,9%.
2018. gadā aptuveni 40% no sava budžeta pašvaldība novirzījusi infrastruktūras sakārtošanai un to turpinās darīt arī 2019. gadā. Sakārtota infrastruktūra ļauj uzņēmējiem pilnvērtīgi plānot savu attīstību, veidot jaunas darbvietas, jo Latvijas reģionos tikai tās ļaus attīstīties ilgtermiņā. Smiltenes novadā ir otrs lielākais darbvietu skaits Vidzemē, kā arī straujākais darbvietu skaita pieaugums pēdējos trijos gados.
Novads ir gatavs turpināt attīstīties, nodrošinot iespēju dzīvot vietā, kur konkurētspējīga uzņēmējdarbība iet rokrokā ar kvalitatīviem un pieejamiem valsts un pašvaldības pakalpojumiem, sakārtotu izglītības tīklu un daudzpusīgām izglītības iespējām, sakārtotu ceļu infrastruktūru un vidi, kur augt un attīstīties ikvienam.
Sagatavojusi Marita Mūze,
Smiltenes novada domes sabiedrisko attiecību speciāliste