Lai novērtētu būvniecības nozares digitalizāciju, jaunāko tehnoloģiju un “Būves informācijas modelēšanas” jeb BIM risinājumu ieviešanu būvniecības nozarē, 2018. gada nogalē uzņēmums SIA "BIM Solutions" sadarbībā ar Ekonomikas ministriju (EM), VAS “Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ), Būvniecības valsts kontroles biroju (BVKB) un AS "RB Rail" uzsāka vērienīgu Latvijas būvniecības tirgus aptauju – “Lielo BIM Skaitīšanu – pētījumu par būvniecības nozares digitalizāciju Latvijā”.
Dažādās nozarēs digitalizācijas pakāpe atšķirās. Starptautiskās konsultāciju kompānijas “McKinsey” 2016. gada pētījums lecina, ka divas no vismazāk digitalizētajām nozarēm pasaulē ir būvniecība un lauksaimniecība, kas tiešā veidā sasaucas ar kopējo nozares produktivitāti. Vienkārši runājot – mūsu digitālajā laikmetā mazāka digitalizācijas pakāpe nozīmē zemāku kopējo nozares produktivitāti.
Atskatoties uz 2018. gadu Latvijas būvniecībā, redzams, ka tirgus aug (+22,1% Jan-Sep 2018 pret Jan-Sep 2017, Centrālās statistikas pārvaldes dati), tomēr pašreizējais pieaugums pats par sevi negarantē izaugsmi nākotnē un augošs tirgus, iespējams, ir labākais brīdis, lai ieguldītu ilgtspējīgā attīstībā.
Ilgtspējīga būvniecības nozares attīstība nav iespējama bez vispārējas nozares digitalizācijas veicināšanas, BIM procesa ieviešanas, pilnīgas pārejas uz elektronisku dokumentu apriti, tajā skaitā Būvniecības informācijas sistēmas izmantošanu un iespēju paplašināšanu.
Skaidrs, ka šobrīd ir aktīvi jāveicina nozares jaunāko tehnoloģisko iespēju apguve, tomēr svarīgi saprast – vai, kā un kādos tempos tā notiek šobrīd? Trūkst visaptverošu datu par tehnoloģiju apguves tempiem nozarē mūsu valstī un uzņēmumu gatavību ieviest savā ikdienas darbā dažādus digitālos rīkus, kas tirgū aizvien plašāk kļūst pieejami. Turklāt tas attiecas ne tikai uz privāto vai tikai valsts sektoru, bet arī uz privātā un valsts sektora efektīvu informācijas apmaiņu un informācijas savietojamību.
“Rodas sajūta, ka būvniecības industrijā visi kaut ko gaida – ko priekšā pateiks valsts, kādas jaunas normas nāks no Briseles, ko prasīs attīstītāji jeb – kad atjās kāds “BIMinieks baltā zirgā” un digitalizēs nozari,” iespaidos dalās aptaujas iniciatore, SIA “BIM Solutions” pārstāve Inga Vītola. “Mūsu ikdienas darbā redzams, ka daudzi uzņēmumi šobrīd “taustās” un gaida tādu kā grūdienu vai pamudinājumu ikdienas paradumu maiņai, jo skaidrs, ka jaunu rīku ieviešana saistās gan ar zināmu risku, gan izmaksām. Lai gan atmaksāšanās periods šiem jauninājumiem objektīvi ir īss uz produktivitātes celšanas rēķina, un daudzi uzņēmumi, tajā skaitā Latvijas tirgū, par to jau ir pārliecinājušies,” tā I. Vītola.
Viens no lielākajiem valsts būvniecības darbu pasūtītājiem – VNĪ pašlaik aktīvi strādā, lai jau šāgada otrajā pusē lielāko būvdarbu iepirkumos pakāpeniski sāktu iekļaut prasību izmantot BIM risinājumus. "Pētījuma rezultāti sniegs vērtīgu informāciju, jo mums svarīgi ir ne tikai izstrādāt mērķus un ceļa kartes VNĪ sadarbībai ar būvniecības tirgus dalībniekiem, bet arī apzināties viņu reālās iespējas dalībai iepirkumos. Tajos digitālo rīku izmantošana, kā arī būvniecības organizēšana, izmantojot Open BIM, tiks norādīta kā prasība būvnieka vai projektētāja dalības reģistrēšanai iepirkumā,” skaidro VNĪ valdes locekle Sigita Janvāre.
Aptauja veidos izpratni par Latvijas būvniecības tirgus dalībnieku līdzšinējo pieredzi digitalizācijā, dalībā BIM projektos, jaunāko tehnoloģisko iespēju izmantošanu ikdienas darbu veikšanai un komunikācijai gan savā starpā, gan ar valsts un pašvaldību iestādēm. Pētījuma rezultātā iegūto detalizēto informāciju varēs izmantot nozares attīstības veicināšanai, liekot uzsvaru uz digitālo rīku apgūšanu un plašāku pielietošanu ikdienā, tādējādi uzlabojot produktivitāti, projektu caurspīdīgumu un veikto darbu efektivitāti.
Aptauja atbilstoši savam mērķim – digitalizācijai – tiek veikta elektroniski, un tajā aicināti piedalīties visi Latvijas būvniecības tirgus dalībnieki – gan uzņēmumi, gan individuāli nozares profesionāļi, kas ikdienā nodarbojas ar projektēšanu, aprēķiniem, arhitektūru, kā arī būvdarbu veikšanu.
“Aptaujas rezultāti tiks noformēti atskaites veidā, kurā būs apkopota informācija par nozares digitalizācijas rādītājiem, BIM procesa pielietošanu, BIS (Būvniecības informācijas sistēmas) izmantošanu, kā arī citiem aspektiem,” skaidro SIA “BIM Solutions” Valdes loceklis Ēriks Vītols. “Šīs aptaujas atskaite būs publiski pieejami visiem interesentiem, lai palīdzētu gan uzņēmumiem, gan organizācijām “fixthebasics” – fiksēt pašreizējo situāciju un strādāt, lai atbalstītu nozares attīstību tehnoloģiju apguves un digitalizācijas jomā.”
Aptauja notiek interneta vietnē lielabimskaitisana.lv, kur pēc datu apkopošanas arī tiks publicēti aptaujas rezultāti.
Izvērtējot aptaujas mēneša starprezultātus, 89% atbildējušo uzskata, ka jaunāko tehnoloģiju iespējas un digitalizācija Latvijā būvniecības nozarē netiek izmantotas pietiekamā apmērā. Par BIM ir dzirdējuši lielākā daļa un uzskata, ka BIM Latvijā ir aktuāla tēma – šobrīd tie ir 88% aptaujas dalībnieku. 76% zina vai ir dzirdējuši par būvniecības projektiem Latvijā, kuros tiek pielietots BIM process, piedalījušies šādos projektos ir 47% respondentu.
Tad kādēļ tik zems vērtējums jauno tehnoloģiju apguvei? Kā norāda aptaujas iniciatora “BIM Solutions” pārstāve Inga Vītola, iemesls redzams aptaujas sadaļā par digitalizācijas kavēšanās iemesliem. Atbildot uz jautājumu, kas visvairāk kavē jauno tehnoloģiju apgūšanu, līderpozīcijās šobrīd ir esošā darbaspēka kompetences trūkums un nepietiekama jauno speciālistu sagatavošana mācību iestādēs.
“Jautājot par līdzšinējo pieredzi, pārliecinošs vairākums respondentu, kas savā ikdienas darbā saskārušies ar BIM, norāda, ka lielākais apgrūtinājums ir bijis iesaistīto pušu kompetences trūkums. Kā atziņa, ko pielietot dalībai nākamajos BIM projektos, norādīta pieredzējušu partneru piesaiste. Galvenie riski, kas saistīti ar būvobjekta digitalizāciju – esošā darbaspēka zināšanu trūkums,” stāsta Inga Vītola.
Ja arī turpmākajā aptaujas gaitā tendences krasi nemainīsies, iespējamais secinājums būs, ka būvniecības nozares uzņēmumiem ir trīs varianti:
1. variants – gaidīt, kad izglītības iestādes būs gatavas jauno speciālistu sagatavošanai atbilstoši jaunāko būvniecības, tajā skaitā BIM tehnoloģiju prasībām, un šie jaunie speciālisti būs gatavi iesaistīties darba tirgū. Šis variants aizņems vairākus gadus;
2. variants – piesaistīt augsti kvalificētus ārvalstu speciālistus. Šis variants varētu būt optimāls atsevišķiem lieliem projektiem, tomēr vietējo salīdzinoši nelielo projektu attīstībai šis variants var izrādīties nesamērīgi dārgs;
3. variants – uzņēmējiem arī pašiem regulāri un aktīvi iesaistīties jauno tehnoloģiju apguvē, vienlaikus ieguldot arī savu artavu jauno speciālistu sagatavošanā, esošo nozares speciālistu mūžizglītībā un sava uzņēmuma tehnoloģiju attīstībā.
Kā stāsta Latvijas Būvnieku asociācijas prezidents Normunds Grinbergs: “Lai kopā varam novērtēt līdz šim paveikto Latvijā saistībā ar jauno tehnoloģiju apgūšanu, šogad aicinājām uzņēmumus pieteikt savus BIM projektus skatei. Šo nomināciju plānojam turpināt, lai veicinātu pieredzes apmaiņu saistībā ar BIM, kā arī iedvesmotu uzņēmējus aktīvi iesaistīties jauno tehnoloģiju apguvē, vienlaikus ieguldot savu artavu jauno speciālistu sagatavošanā, esošo nozares speciālistu mūžizglītībā un sava uzņēmuma tehnoloģiju attīstībā.”
Tā kā pirmo reizi BIM iekļauts arī valdības deklarācijā, kur norādīts, ka tiks radīts normatīvais ietvars BIM ieviešanai projektēšanas un būvniecības procesos, arī no valsts puses ir pausts skaidrs atbalsts būvniecības nozares digitalizācijai.
Tāpat arī tikko pieņemts jaunais ISO starptautiskais BIM standarts ISO 19650-1 un ISO 19650-2, kas noteikti atvieglos koordinētu un eksporta tirgos pielietojamu BIM ieviešanu Latvijā.
Visi būvniecības tirgus dalībnieki, kas aptauju vēl nav paguvuši aizpildīt, aicināti vēl šonedēļ izteikt savu viedokli vietnē www.lielabimskaitisana.lv!
Sagatavojusi Zane France
SIA "BIM Solutions"